Maķedonija 2018.gadā valsts nosaukumu nomainīja uz “Ziemeļmaķedoniju”, piekāpjoties Grieķijai, kas gadiem ilgi bloķēja Eiropas Savienības (ES) iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Skopji.

Grieķijai ir province, ko arī sauc par Maķedoniju, un starp abām valstīm pastāv domstarpības arī par Maķedonijas Aleksandra vēsturisko mantojumu.

Dodot amata zvērestu, Siljanovska-Davkova svētdien solīja “ievērot konstitūciju un likumus (..), kā arī aizsargāt Maķedonijas teritoriālo nedalāmību un neatkarību”.

Tikmēr zvēresta rakstiskajā tekstā izmantots oficiālais valsts nosaukums “Ziemeļmaķedonija”, apliecinājis aģentūras AFP reportieris.

Tā rezultātā Grieķijas vēstnieks protestējot demonstratīvi pameta ceremonija, vēsta vietējie mediji.

“Ziemeļmaķedonijas jaunās prezidentes provokatīvais lēmums atkāpties no oficiālā zvēresta teksta (..) un nosaukt savu valsti citā vārdā ir nelikumīga un nepieļaujama iniciatīva,” pirmdien sociālās saziņas vietnē “X” paziņojis Micotakis.

Vienošanos par valsts nosaukuma maiņu, kas ļāva valstij pievienoties NATO un vēlāk arī uzsākt iestāšanās sarunas ar ES, Skopje ar Atēnām panāca 2018.gadā, kad pie varas atradās sociāldemokrāti.

Taču tobrīd opozīcijā esošā nacionālkonservatīvā VMRO-DPMNE (Iekšējā maķedoniešu revolucionārā organizācija – Demokrātiskā partija par maķedoniešu nacionālo vienotību), kuru pārstāv Siljanovska-Davkova, atteicās atzīt šo vienošanos.

VMRO-DPMNE guva uzvaru trešdien notikušajās parlamenta un prezidenta vēlēšanās, un līdz šim valdošie sociāldemokrāti (SDSM) savu sakāvi bija spiesti atzīt vēl pirms balsu skaitīšanas rezultātu paziņošanas.

Arī Micotaka pārstāvētie konservatīvie 2018.gadā kategoriski iebilda pret vienošanos ar Skopji, kuru noslēdza tolaik pie varas esošo galēji kreiso līderis Aleksis Ciprs.

Tagad Micotakis norādījis, ka Siljanovska-Davkova pārkāpusi gan abu valstu vienošanos, gan Ziemeļmaķedonijas konstitūciju.

Viņš brīdinājis, ka “jebkāds progress divpusējās attiecībās, kā arī ikviens solis, ko Skopje spers pretī Eiropai, ir atkarīgs no jaunās prezidentes patiesas turēšanās pie tā, kas nolīgts”.

“Mēs nepieņemsim līdzīgas pārteikšanās,” norādījis Grieķijas premjers.

Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien “X” norādījusi, ka Ziemeļmaķedonijai, lai turpinātu savu ceļu uz pievienošanos ES, ir jāturpina reformas un pilnībā jāievēro saistošās vienošanās, tajā skaitā vienošanās par valsts nosaukuma maiņu.

VMRO-DPMNE atgriešanās pie varas var novest arī pie attiecību saasināšanās ar Bulgāriju, kas ilgstoši bloķējusi ES iestāšanās sarunas ar Skopji abu valstu domstarpību dēļ vēstures un valodas jautājumos.