Studenti protestēja pret valdības plāniem no 2025. gada atļaut atvērt privātās universitātes. Viņi bažījas, ka valsts universitātes varētu tikt atstātas novārtā un augstākā izglītība kļūs arvien elitārāka.

Protestētāji arī norāda, ka pašlaik Grieķijas konstitūcija aizliedz privātās universitātes.

Demonstrācijā Atēnās piedalījās aptuveni 17 000 studentu,

liecina policijas aplēses.

Policija pielietoja asaru gāzi, lai atturētu studentus no parlamenta, kur plānots balsojums par likumprojektu, kas privāto augstskolu diplomus pielīdzinās valsts universitāšu diplomiem.

Likumprojekts arī ļaus ārvalstu universitātēm darboties Grieķijā, izmantojot bezpeļņas statusu, lai gan tās iekasē mācību maksu.

Protestētāji skandēja: “Nē izglītībai dažiem un izredzētajiem, bezmaksas izglītība visiem!”

Viens no protestētājiem ziņu aģentūrai AFP pauda viedokli, ka reforma iedragās valsts universitāšu diplomus un apdraudēs reģionālās koledžas mazākās Grieķijas pilsētās.

“Turīgāki studenti varēs iestāties augstskolās ar zemākām sekmēm.

Viņi vienkārši samaksās un iegūs grādu,”

AFP sacīja 19 gadus vecais protestētājs.

Valdība apgalvo, ka jaunais likumprojekts ļaus Grieķijas valsts universitātēm veidot partnerattiecības ar ārvalstu akadēmiskajām iestādēm, tādējādi uzlabojot to starptautisko pievilcību. Valdība arī uzsvēra, ka ieviesīs stingrus noteikumus privātajām iestādēm.

Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis sacīja parlamentam, ka reforma ļaus Grieķijas studentiem “studēt starptautiskās universitātēs, neizbraucot no mājām”.

Viņš šo likumprojektu nosauca par “soli, kas jaunajai paaudzei paver jaunus apvāršņus” un iekļauj “Grieķiju pasaules izglītības kartē”.

“Mēs ieviešam kaut ko tādu, kas pastāv pat Ziemeļkorejā. Diemžēl mēs, iespējams, esam pēdējie līdzās Kubai, kam ir stingrs valsts monopols augstākās izglītības jomā,” norādīja premjerministrs.

Tikmēr opozīcijas partijas apsūdzēja valdību hroniski nepietiekamā valsts universitāšu finansēšanā.

Lielākās opozīcijas partijas “Syriza” pārstāvis norādīja, ka Grieķija izglītībai tērē tikai 7,1% no sava budžeta, lai gan Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 9,6%.

Kamēr vidēji Eiropā uz 13 studentiem ir viens pasniedzējs, Grieķijā vidējais rādītājs ir viens pasniedzējs uz 47 studentiem.

Grieķijas valsts universitātes nomāc sagruvusi infrastruktūra, politiska iejaukšanās studentu lietās, kā arī nejauša vardarbība un vandālisms. Iepriekšējo konservatīvo valdību centieni reformēt augstāko izglītību ir cietuši neveiksmi, saskaroties ar studentu protestiem, no kuriem daudzi pārauga vardarbībā.