Gruzijā valda politiskā krīze kopš parlamenta vēlēšanām pagājušā gada oktobrī.

Opozīcijas partijas apsūdz valdošo partiju “Gruzijas sapnis” vēlēšanu viltošanā un boikotē pašreizējo parlamenta sasaukumu.

Pēc vēlēšanām valstī notika plaši protesti, un demonstrācijas turpinās joprojām, bet vairs nav tik plašas.

Valdošā koalīcija tiek kritizēta par Kremļa autoritārās prakses kopēšanu un Gruzijas attālināšanu no centieniem pievienoties Eiropas Savienībai (ES).

Tblisi tiesa piesprieda trīs protestētājiem divarpus gadus cietumā un pieciem citiem protestētājiem – divus gadus cietumā par “sabiedriskās kārtības traucēšanu izraisošas grupu akcijas organizēšanu vai piedalīšanos tajā”, ziņoja Gruzijas mediji.

Bijusī Gruzijas prezidente un opozīcijas līdere Salome Zurabišvili platformā “X” nosodīja tiesas spriedumu, uzskatot to par politiski motivētu.

“Tās ir valsts vadītas represijas, kas grauj brīvību, taisnīgumu un Gruzijas ceļu uz Eiropu,” paziņoja Zurabišvili.

ASV un vairākas Eiropas valstis ir piemērojušas sankcijas vairākām amatpersonām, kas pārstāv partiju “Gruzijas sapnis”.

Gruzija kopš 2008.gada ir NATO kandidātvalsts, un dalība aliansē ir nostiprināta Gruzijas konstitūcijā. Tbilisi ir arī oficiāla ES kandidātvalsts.

Tomēr Gruzijas pievienošanās process ES ir iesaldēts, jo Tbilisi pēdējā laikā novērsusies no eiropeiskās attīstības ceļa un izrāda vēlmi tuvināties Maskavai.