Līdzīgi kā iepriekšējās naktīs turpinājās protestētāju un drošības spēku sadursmes. Specvienības sāka demonstrantu izklīdināšanu, izmantojot ūdensmetējus un dūmu bumbas, uz ko protestētāji reaģē ar pirotehniku.

Kā ziņo portāls “Civil Georgia”, svētdienas rītā protestētāji ir atstumti no Rustaveli prospekta, taču viņi turpina pulcēties Čavčavadzes prospektā un aicina cilvēkus nedoties uz darbu, bet pievienoties demonstrantiem.

Prorietumnieciski noskaņotā prezidente Salome Zurasbišvili sestdien ziņu aģentūrai AP teica, ka valsts kļūst par “gandrīz Krieviju” un valdošā partija “Gruzijas sapnis” kontrolē lielāko daļu valsts institūciju.

“Mēs esam redzējuši, ka valstī, kurā mums vairs nav neatkarīgu institūciju – ne tiesu, ne centrālās bankas, ne, protams, parlamenta,” viņa teica. “Mēs aizvien straujāk virzāmies uz gandrīz Krievijas modeli,” atzina Gruzijas prezidente.

Zurabišvili noraidīja arī Gruzijas premjerministra Iraklija Kobahidzes paziņojumu, ka protesti ir “vardarbīgas demonstrācijas”.

Sestdien izplatītajā paziņojumā viņš apgalvoja, ka Tbilisi joprojām ir apņēmības pilna veicināt integrāciju Eiropā. Tomēr viņš sacīja, ka nenoteiktas “ārvalstu struktūras” vēlas Gruzijas “ukrainizāciju” ar “Maidana stila scenāriju”, atsaucoties uz Ukrainas 2014.gada Maidana revolūciju.

“Mēs nepieprasām revolūciju. Mēs pieprasām jaunas vēlēšanas, bet tādos apstākļos, kas nodrošinās, ka tautas griba netiks atkal sagrozīta vai nozagta,” sacīja Zurabišvili.

“Gruzija vienmēr ir pretojusies Krievijas ietekmei, un tā nepiekritīs, ka tiek nozagts tās balsojums un nozagts tās liktenis,”

uzsvēra prezidente.

Protesti pret ES iestāšanās sarunu apturēšanu sākās ceturtdien, kad Gruzijas premjerministrs Iraklijs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija līdz 2028. gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar ES.

Policija naktī uz piektdienu pielietoja gumijas lodes, asaru gāzi un ūdens lielgabalus, lai izklīdinātu protestētājus pie parlamenta.

Policistu un protestētāju sadursmes pie parlamenta notika arī naktī uz sestdienu, kad tika aizturēti vairāk nekā 100 cilvēku.

Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26.oktobrī saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja “Gruzijas sapnis”, taču opozīcijas partijas un Zurabišvili neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem, un boikotē jauno parlamenta sasaukumu.

Zurabišvili uzskata, ka jaunais parlamenta sasaukums ir antikonstitucionāls, un ar Konstitucionālās tiesas starpniecību cenšas panākt vēlēšanu rezultātu anulēšanu.

Konstitucionālo tiesību eksperti uzskata, ka jaunā parlamenta pieņemtie lēmumi ir spēkā neesoši, jo vēl nav pieņemts lēmums par Zurabišvili prasību anulēt parlamenta vēlēšanu rezultātus.

Prezidente ceturtdien pievienojās protestētājiem, apsūdzot valdību par kara pieteikšanu savai tautai. Piektdienas uzrunā tautai viņa aicināja policiju neizmantot spēku pret protestētājiem.

Sestdien viņa paziņoja, ka neatstās prezidenta amatu pēc termiņa beigām decembrī un paliks amatā līdz leģitīma parlamenta ievēlēšanai.

Simtiem valsts ierēdņu, tai skaitā no Ārlietu, Aizsardzības un Izglītības ministrijām, kā arī vairāki tiesneši nāca klajā ar kopīgiem paziņojumiem, protestējot pret Kobahidzes lēmumu.

Arī aptuveni 160 Gruzijas diplomāti kritizēja šo soli, norādot, ka tas ir pretrunā konstitūcijai un noved valsti starptautiskā izolācijā. Saistībā ar “Gruzijas sapņa” politiku atkāpušies vairāki Gruzijas vēstnieki, piemēram, Lietuvā, Bulgārijā un Nīderlandē.

Protestējot pret valdības lēmumu apturēt iestāšanās sarunas ar ES, akadēmisko darbību apturējušas vairāk nekā simts skolas un universitātes.