Vairāki tūkstoši protestētāju piektdienas vakarā sapulcējās pie parlamenta ēkas, nobloķējot satiksmi Tbilisi galvenajā ielā.

“Partijas “Gruzijas sapnis” pašpasludinātā valdība dara visu iespējamo, lai iznīcinātu Gruzijas izredzes pievienoties ES,” sacīja viena no protestētājām, 39 gadus vecā skolotāja Laura Kekelidze. “Viņi zina, ka viņu autoritārais režīms nav savienojams ar dalību ES. Bet gruzīni pieder Eiropai, un tāpēc mēs šodien esam šeit, ielās,” viņa piebilda.

Tūkstošiem cilvēku izgāja demonstrācijās Tbilisi un citās Gruzijas pilsētās pēc tam, kad premjerministrs Iraklijs Kobahidze ceturtdien paziņoja, ka Gruzija līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar ES.

Policija naktī uz piektdienu un piektdienas rītā pielietoja gumijas lodes, asaru gāzi un ūdens lielgabalus, lai izklīdinātu protestētājus pie parlamenta. Protestētāji un žurnālisti tika arī piekauti, novēroja ziņu aģentūras AFP reportieris.

Protestu laikā ceturtdien tika ievainotas divas opozīcijas politiķes Elene Hoštarija un Nana Malaškija. Hoštarija guva rokas lūzumu, bet Malašhija – deguna lūzumu, paziņoja opozīcija.

Gruzijas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka 32 tās darbinieki guvuši ievainojumus un tiesībsargājošās iestādes aizturējušas 43 personas par nepakļaušanos likumīgiem policijas rīkojumiem un sīko huligānismu.

Gruzijas PEN centrs pavēstīja, ka starp aizturētajiem ir arī slavenais dzejnieks Zviads Ratiani.

Tikmēr Kobahidze pārmeta opozīcijai un ES vēstniekam Gruzijā, ka tie sagrozījuši viņa vārdus, un uzstāja, ka valsts dalība ES līdz 2030.gadam joprojām ir viņa galvenā prioritāte.

Eiropas Padome nosodīja protestētāju apspiešanu un mudināja Gruziju palikt “uzticīgai Eiropas vērtībām”.

Ukraina un Polija paziņoja, ka ir vīlušās par Tbilisi lēmumu apturēt iestāšanās sarunas ar ES, un Kijiva pārmeta Gruzijas valdībai centienus izpatikt Maskavai. Arī Lielbritānijas Ārlietu ministrijas pārstāvis pauda bažas par miermīlīgu protestu apspiešanu Gruzijā.

Gruzijas parlamenta vēlēšanās 26.oktobrī saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem uzvarēja “Gruzijas sapnis”, taču opozīcijas partijas un prorietumnieciski noskaņotā prezidente Salome Zurabišvili neatzīst vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem, un boikotē jauno parlamenta sasaukumu.

Zurabišvili uzskata, ka jaunais parlamenta sasaukums ir antikonstitucionāls, un ar Konstitucionālās tiesas starpniecību cenšas panākt vēlēšanu rezultātu anulēšanu.

Konstitucionālo tiesību eksperti uzskata, ka jaunā parlamenta pieņemtie lēmumi ir spēkā neesoši, jo vēl nav pieņemts lēmums par Zurabišvili prasību anulēt parlamenta vēlēšanu rezultātus.

“Gruzijas sapņa” deputāti ceturtdien nobalsoja par Iraklija Kobahidzes palikšanu premjerministra amatā, neņemot vērā jautājumus par jaunā parlamenta sasaukuma leģitimitāti.

“No juridiskā viedokļa raugoties, valdības vadītājs, kuru apstiprinājis nelikumīgs parlaments, ir tikpat nelikumīgs,” sacīja viens no Gruzijas konstitūcijas autoriem Vahtangs Hmaladze. “Tā kā demokrātiskas valsts institūcijas vairs nepastāv, Gruzijas valstiskums saskaras ar eksistenciālu krīzi,” ziņu aģentūrai AFP norādīja Hmaladze.

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā nosodīja 26.oktobrī notikušās Gruzijas parlamenta vēlēšanas, jo tās nebija nedz brīvas, nedz godīgas. Rezolūcijā aicināts gada laikā sarīkot vēlēšanas atkārtoti.