“Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka BBC reportāža ir ne tikai nepatiesība, bet arī lēta provokācija, kas organizēta ārvalstu izlūkdienestu stilā,” viņš sacīja preses konferencē Tbilisi.

“Mēs plānojam vērsties gan Lielbritānijas sakaru regulatorā, gan, ja būs nepieciešams, starptautiskajā tiesā, lai BBC tiktu pienācīgi saukts pie atbildības un atsauktu nepatieso informāciju,” piebilda Kobahidze.

BBC pirmdien ziņoja, ka tā ir apkopojusi pierādījumus, kas liecina, ka “Gruzijas varasiestādes pērn izmantoja Pirmā pasaules kara laika ķīmisko ieroci, lai apspiestu pret valdību vērstos protestus”, kas pēdējā gada laikā ir pārņēmuši Gruziju. Varasiestāžu reakcija uz protestiem ir izraisījusi kritiku gan pašā valstī, gan starptautiski.

BBC savā paziņojumā norādīja, ka reportāža balstīta “tiešā pašu protestētāju uzklausīšanā, vairāku trauksmes cēlēju, ANO ekspertu un ekspertu Gruzijā uzklausīšanā, kā arī medicīniskos pētījumos, rakstiskos dokumentos un ziņojumos”.

“Šī reportāža pavisam noteikti ir sabiedrības interesēs, un savāktie pierādījumi ir skaidri izklāstīti auditorijai,” norādīja raidorganizācija.

Gruzijas valsts drošības dienests paziņoja, ka ir uzsācis pārbaudi, lai noskaidrotu, “uz kādu informāciju BBC paļāvās”, un novērtētu, “cik būtiska un ticama varētu būt šī informācija”.

“Publicētajā reportāžā ir norādes par noziegumu, kas, ja tas apstiprināsies, būtu bijis vērsts pret pilsoņu dzīvību un veselību un būtu būtiski pārkāpis viņu un sabiedrības likumīgās intereses,” norādīja drošības dienests.

“No otras puses, tā satur norādes par pretēja rakstura noziegumu – tādu, kas nopietni kaitē Gruzijas nacionālajām interesēm, tās starptautiskajam tēlam un reputācijai,” piebilda valsts drošības dienests.

Gruzijā valda politiskā krīze kopš parlamenta vēlēšanām pagājušā gada oktobrī. Opozīcija apsūdz valdošo partiju “Gruzijas sapnis” vēlēšanu viltošanā un boikotē pašreizējo parlamenta sasaukumu.

Situācija vēl vairāk saasinājās pagājušā gada novembrī, kad premjerministrs Kobahidze paziņoja, ka Gruzija līdz 2028. gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību (ES).

Pēc vēlēšanām valstī notika plaši protesti, un demonstrācijas turpinās joprojām, bet vairs nav tik vērienīgas.

Sākotnējo protestu laikā policija protestētāju izklīdināšanai izmantoja ūdens lielgabalus un asaru gāzi.

Gan Gruzijas tiesībsargs, gan starptautiskā tiesību aizsardzības organizācija “Amnesty International” ir norādījusi, ka policijas izturēšanās pret aizturētajiem ir pielīdzināma spīdzināšanai.