Pērn oktobrī, kad Ukraina pastiprināja uzbrukumus Maskavas Melnās jūras flotei, Abhāzijas separātistu līderis Aslans Bžanija paziņoja, ka ir parakstījis vienošanos ar Krieviju par Krievijas karaflotes bāzes izveidi Melnās jūras pilsētā Očamčirā “tuvākajā nākotnē”.

“Krievijas plāns pārvērst Očamčiras ostu par savu jūras spēku bāzi ir vērsts uz konfrontācijas novirzīšanu uz Melno jūru, uz mūsu teritoriālajiem ūdeņiem un uz draudu radīšanu Melnās jūras stratēģiskajai perspektīvai,” otrdien uzrunā parlamentā sacīja Zurabišvili.

Krievija ir sākusi “jaunus uzbrukumus savā hibrīdkarā pret Gruziju”,

viņa brīdināja.

Prezidentes loma lielā mērā ir ceremoniāla, tomēr kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Zurabišvili bijusi stingra Ukrainas atbalstītāja.

Krievijai jau ir pastāvīgas militārās bāzes Abhāzijā un Dienvidosetijā – citā Maskavas atbalstītajā separātiskajā Gruzijas reģionā.

Abus šos reģionus Maskava atzina par neatkarīgām valstīm pēc 2008.gada kara ar Gruziju.

Očamčira ir piejūras pilsēta Abhāzijas dienvidaustrumos. Kopš 2009.gada tur ir bāze Krievijas patruļkuģiem, kas darbojas Melnajā jūrā.

Očamčiras osta ir pārāk sekla, lai uzņemtu lielus kuģus. Būtu nepieciešama tās novecojušās infrastruktūras plaša atjaunošana, lai pārveidotu to par nozīmīgu jūras spēku bāzi.

Ukrainas militārais izlūkdienests oktobrī paziņoja, ka Krievija aktīvi “dažās vietās rekonstruē [Očamčiras] ostas infrastruktūru, lai nodrošinātu, ka tajā var bāzēties karakuģi”.

Kaut arī sauszemes frontē Ukraina pēdējā laikā nav pavirzījusies uz priekšu, tai ir vērā ņemami panākumi cīņā ar Krieviju Melnajā jūrā, nogremdējot vairākus Krievijas karakuģus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka Krievijas flote “vairs nespēj darboties Melnās jūras rietumu daļā un pakāpeniski atkāpjas no Krimas”.