Anrī atradās pie varas, kopš 2021. gadā tika noslepkavots Haiti prezidents Žovenels Moiss.

Viņam bija paredzēts februārī demisionēt, bet Anrī tā vietā vienojās ar opozīciju par varas sadali līdz jaunu vēlēšanu sarīkošanai.

Vardarbība Haiti izcēlās februāra beigās, kad premjerministrs Ariels Anrī devās uz Keniju, cerot panākt ANO atbalstītu drošības spēku nosūtīšanu uz Haiti.

Tobrīd bandas sāka uzbrukumus valsts institūcijām Portoprensā, centienos panākt Anrī gāšanu. Bandīti ielauzās arī Portoprensas cietumos, no kuriem izbēga tūkstošiem ieslodzīto.

Kopš tā laika noziedzīgie grupējumi ir pārņēmuši kontroli pār lielu daļu Portoprensas.

Vardarbības dēļ savas mājas bijuši spiesti pamest vairāk nekā 360 000 iedzīvotāju, sestdien paziņoja ANO Starptautiskā migrācijas organizācija (IOM).

Pēc vardarības uzliesmojuma ārvalstis, tai skaitā ASV izdarīja spiedienu uz Anrī, lai viņš piekristu jaunam varas sadalījumam. Pašlaik Haiti nav nedz prezidenta, nedz parlamenta.

Viņa atkāpšanos pieprasīja arī bandas.

“Mēs esam gandarīti paziņot par apņemšanos panākt pārejas pārvaldības režīmu, kas paver ceļu mierīgai varas pārejai,” paziņoja Gajānas prezidents Irfaans Ali.

Gajāna pašreiz ir Karību jūras reģiona valstu organizācijas (CARICOM) prezidējošā valsts.

“Šajā nolūkā mēs atzīstam premjerministra Ariela Anrī atkāpšanos no amata,” preses konferencē paziņoja Ali.