ASV, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas izstrādātā rezolūcija tika pieņemta ar 19 balsīm “par” no kopumā 35 balsīm, aģentūrai AFP pavēstīja trīs avoti. Ķīna, Krievija un Burkinafaso balsoja pret tekstu, bet 11 valstis atturējās.

Paragvaja un Venecuēla nevarēja piedalīties balsojumā nepietiekama finansiālā ieguldījuma dēļ.

Pirms balsojuma Teherāna solīja spēcīgu reakciju, draudot samazināt sadarbību ar IAEA, ja rezolūcija tiks pieņemta.

Diplomāti skaidroja, ka rezolūcijas mērķis ir palielināt spiedienu uz Teherānu.

ASV un Irāna ar Omānas starpniecību piedalījušās vairākās sarunu kārtās ar mērķi panākt vienošanos par Irānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atvieglojumiem. Taču spriedze Tuvajos Austrumos pieaug, un ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka vairs nav tik ļoti pārliecināts par kodolvienošanās panākšanu.

Trešdien Irāna draudēja, ka konflikta izcelšanās gadījumā uzbruks ASV militārajām bāzēm reģionā.

Nākamā sarunu kārta plānota svētdien Maskatā.

ASV pārstāvis Hovards Solomons IAEA valdes sanāksmē šonedēļ paziņoja, ka Savienotās Valstis godprātīgi risina sarunas, lai panāktu vienošanos, kas ļautu droši apgalvot to, ko prezidents Tramps teicis vairākkārt: “Irāna nekad neiegūs kodolieročus.”

IAEA gadiem ilgi cenšas iegūt skaidrojumus par kodolmateriāliem un iekārtām, kas atrastas nedeklarētos objektos un kas radušās nedeklarētu darbību rezultātā, kuras tika veiktas līdz 2000.gadu sākumam.

Pēdējos mēnešos Teherāna ir arī paātrinājusi augsti bagātināta urāna ražošanu.

Irāna atsāka savu kodolprogrammu 2019.gadā pēc tam, kad ASV gadu iepriekš Trampa pirmās prezidentūras laikā vienpusēji izstājās no 2015.gadā noslēgtās Teherānas un pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās un atjaunoja pret Irānu ekonomiskās sankcijas.