Sestdiena, 20. jūnijs Rasa, Rasma, Maira
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Igaunijā neplāno slēgt de Tolli mauzoleju

Igaunija neplāno slēgt Krievijas karavadoņa Mihaela Andreasa Barklaja de Tolli mauzoleju, paziņojis Tervas pašvaldības padomes priekšsēdētājs un Igaunijas parlamenta deputāts Maido Rūsmans.

Igaunijā neplāno slēgt de Tolli mauzoleju
Foto: wikipedia.org
24.10.2024 12:40

LETA

Atslēgvārdi

Latvijā pēc plašām diskusijām nolemts demontēt de Tolli pieminekli Rīgā, taču mauzoleju Jegevestes ciemā, kas atrodas Valgas apriņķa Tervas pagastā, slēgt nav plānots. Mauzolejā līdzās de Tolli (1761-1818) atrodas arī viņa sievas mirstīgās atliekas,

Lai gan de Tolli nomira pirms vairāk nekā 200 gadiem, viņa mauzolejs joprojām ir iecienīts tūristu apskates objekts.

Rasmusens Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica, ka demontēto pieminekli no Rīgas varētu pārvietot uz Igauniju.

“Atskatoties vēsturē, ir jābūt robežai. Ja mēs uzskatām Barklaju de Tolli kā personību, viņš bija baltvācu-skotu izcelsmes militārais komandieris, kurš kalpoja cariskās Krievijas impērijai.

Tomēr ir svarīgi arī saprast, kāpēc šeit atrodas viņa mauzolejs — viņam piederēja Jegevestes muiža un viņš gribēja šeit dzīvot. Vēsturiski ievērojams ir arī tas, ka viņš esot apguvis igauņu valodu,” sacīja Rūsmans.

Arī igauņu vēsturnieks un Igaunijas Kara muzeja direktors Herllars Lills norādīja uz de Tolli saistību ar Igauniju.

“Latvijas pusei ir tiesības izdarīt savu izvēli. Taču mūsu gadījumā viņš netiek saistīts ar traģiskiem notikumiem mūsu vēsturē,” klāstīja vēsturnieks, paskaidrojot, ka de Tolli nav vadījis karaspēku tieši uz Igauniju.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī gan Igaunijā, gan Latvijā aktīvi notikusi padomju okupācijas laika pieminekļu un simbolu demontāža publiskās vietās.

Oktobra vidū Rīgas dome atbalstīja Esplanādes parkā esošā de Tolli pieminekļa demontāžu un pārvietošanu.

De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913.gadā. 1915.gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002.gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta statujas kopija. Uzņēmējs savulaik centās Rīgas pilsētvidē “iedabūt” arī Krievijas cara Pētera I statuju.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes neiebilst pret pieminekļa postamenta pārvietošanu. Pārvalde norāda, ka pieminekļa postaments nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, bet tam ir kultūrvēsturiska vērtība, un tādēļ nav pieļaujama tā iznīcināšana.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz