Sankcijas prokurorei Ludmilai Balandinai un tiesnesim Dmitrijam Gordejevam noteiktas par viņu iesaisti politiski motivētā tiesiskā vajāšanā, starptautisko tiesību pārkāpumā, Igaunijas suverenitātes graušanā un demokrātijas vērtību un cilvēktiesību apspiešanā.

“Tam, ka tiek vajāti mūsu cilvēki, kas uzdrošinās stāties pretī [Krievijas diktatora Vladimira] Putina asiņainā režīma drūmumam un nežēlībai, būs sekas,” sacīja Cahkna.

Igaunijas ārlietu ministrs paziņoja, ka gan Balandina, gan Gordejevs ir tieši atbildīgi par Narvas muzeja direktores Marijas Smorževskihas-Smirnovas tiesisko vajāšanu. “Abi gadiem ilgi ir veicinājuši Krievijas propagandas izplatīšanu, Putina represīvā režīma nostiprināšanu, kā arī vārda brīvības un cilvēktiesību pārkāpumus,” paziņoja ministrs.

“Mēs neaprobežosimies tikai ar nacionālajām sankcijām. Cilvēkiem, kuri atbalsta un īsteno Krievijas režīma nežēlīgo un autoritāro politiku, nav vietas Eiropā, un mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai atņemtu viņiem iespēju baudīt brīvības piedāvātās priekšrocības,” sacīja Cahkna.

Nacionālās sankcijas stājas spēkā trešdien un paredz iebraukšanas aizliegumu Igaunijā.

Jau ziņots, ka Maskavas tiesa aizmuguriski piesprieda desmit gadu cietumsodu Narvas muzeja direktorei Marijai Smorževskihai-Smirnovai, kas tika apsūdzēta “viltus ziņu” izplatīšanā par Krievijas armiju un “nacisma reabilitācijā”.

Smorževskiha-Smirnova tika apsūdzēta par to, ka 2023., 2024. un 2025. gadā uz vienas no Narvas pils sienām tika izvietoti plakāti ar Krievijas diktatora portretu un uzrakstu “Putins kara noziedznieks”. Apsūdzība apgalvoja, ka plakāts saturējis “nepatiesu informāciju”.

Pēdējo gadu laikā 9. maijā, kad Krievijā plaši atzīmē tā dēvēto Uzvaras dienu, pie Hermaņa pils karoga torņa Narvas muzejs izkāra pret Ivangorodu pavērstu lielu plakātu. 2023. un 2024. gadā uz plakāta bija redzams asinīm notašķīts Krievijas diktatora Vladimira Putina portrets un uzraksts angļu valodā “Putin War Criminal” (“Putins kara noziedznieks”), bet šogad – Putina un Ādolfa Hitlera dubultportrets.

Plakāts bija labi redzams tiem, kas apmeklēja svētku koncertu Krievijas pilsētā Ivangorodā, ko no Narvas šķir tikai upe. Krievijas robežsargi pieprasīja plakātu noņemt, taču Igaunijas iestādes atteicās izpildīt viņu prasības.

Narvas muzeja organizētās akcijas mērķis, kā skaidroja tās organizatori, bija atmaskot Krievijas medijos izplatīto propagandu un nepatieso informāciju.

Pirmo reizi plakāts tika izkārts 2023. gadā pēc tam, kad Ivangorodā Narvas krastā tika izvietota pret Igauniju pavērsta skatuve ar ekrānu, no kuras tika pārraidīts koncerts par godu Uzvaras dienai.

Smorževskiha-Smirnova kopš pagājušā gada vasaras ir iekļauta Krievijas Iekšlietu ministrijas meklēšanā izsludināto personu datubāzē. Kopš šā gada janvāra viņai aizmuguriski bija noteikts apcietinājums par Krievijas armijas “apmelošanu”. Prokuratūra pieprasīja tiesai Narvas muzeja direktorei piespriest 12 gadu cietumsodu.

Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par tā dēvēto viltus ziņu izplatīšanu un armijas “diskreditāciju”.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, Krievijas zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā ilgu laiku pat bija aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji bija spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu – “specoperācija”.