Tādi paši darba laika ierobežojumi attieksies arī uz dzelzceļa robežšķērsošanas punktiem.

Lēmums nozīmē, ka Narvas, Koidulas un Luhamā robežšķērsošanas punkti strādās no plkst. 7 līdz plkst. 19. Pavasarī Igaunija ieviesa pagaidu robežkontroles punktu ar Krieviju darba laika ierobežojumus, kas paredz to slēgšanu naktī, un tie ir spēkā līdz augusta beigām. Tagad ierobežojumus paredzēts attiecināt arī uz dzelzceļa robežkontroles punktiem.

“Pirmkārt, tas viss notiek plašākā Krievijas un Eiropas Savienības attiecību kontekstā, kuru toni nosaka Krievijas pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu,” atzina iekšlietu ministrs Igors Taro. “Otrkārt, ierobežojuma mērķis ir bijis palielināt robeždrošību, spēju reaģēt uz robežincidentiem un pastiprināt muitas kontroli. Šīs vajadzības nav mainījušās,” viņš piebilda.

“Es arī vēlos nekavējoties atbildēt uz jautājumu, kāpēc Igaunija nav slēgusi savu robežu ar Krieviju. Potenciāla slēgšana var tikt pamatota tikai ar nopietnāku nepieciešamību, ko apstiprinātu atbilstošs draudu novērtējums. Pašlaik mums nav šāda draudu novērtējuma,” uzsvēra Taro.

Robežšķērsošanas punktu slēgšana naktī ir ļāvusi Policijas un robežsardzībes departamentam un Nodokļu un muitas departamentam efektīvāk izmantot savus darbiniekus. Piemēram, Nodokļu un muitas departaments ir palielinājis darbinieku skaitu robežpunktos dienas laikā, lai panāktu visaptverošu muitas kontroli.

Pārrobežu satiksme austrumu virzienā turpina samazināties. Šā gada pirmajā pusē caur Igaunijas Narvas-1, Luhamā un Koidulas autoceļu kontroles punktiem robežu šķērsoja aptuveni 444 000 cilvēku, kas ir par 13% mazāk nekā aptuveni 512 000 robežas šķērsotāju iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Narvas kontrolpunkts ir atvērts tikai kājāmgājējiem.

Iekšlietu ministrijas dati liecina, ka transportlīdzekļu, kas šķērso robežu, skaits samazinājās vēl straujāk, sarūkot par 20% no aptuveni 43 500 līdz 35 000.