Prezidents parakstīja valdības ierosināto likumu, kas paredz līdz 600 ieslodzīto no Zviedrijas nogādāšanu soda izciešanai Igaunijā.

Pirms tam likumu par līguma ratifikāciju pieņēma Igaunijas parlaments.

Zviedrijas parlaments līgumu ar Igauniju par cietuma kameru nomu ratificēja jūnija sākumā.

Igaunija un Zviedrija parakstīja cietuma nomas līgumu 2025. gada 18. jūnijā.

Līgums paredz Tartu cietumā izmantot līdz 400 kamerām, lai kopumā izmitinātu līdz 600 ieslodzīto no Zviedrijas.

Līguma termiņš ir pieci gadi, ar iespēju to pagarināt vēl par trim gadiem.

Pēc līguma ratificēšanas abās valstīs sāksies sagatavošanās sadarbībai.

Tā ietvers organizatoriskos pasākumus, personāla atlasi un apmācību, kā arī praktisko sadarbību starp Igaunijas un Zviedrijas cietumu dienestiem, lai uzņemtu ieslodzītos.

Paredzams, ka pirmie ieslodzītie Tartu cietumā ieradīsies augustā.

Gaidāms, ka cietumā tiks uzņemti līdz 100 ieslodzītie ceturksnī.

Ieslodzītos, kurus izmitinās Tartu cietumā, kopīgi izvēlēsies Igaunijas un Zviedrijas iestādes.

Personas, kas notiesātas par terorismu, vai tās, kuras, visticamāk, turpinās noziedzīgas darbības ieslodzījuma laikā, uz Igauniju netiks pārvietotas.

Turklāt netiks uzņemti nepilngadīgie un sievietes.

Ārvalstu ieslodzītie būs pieauguši vīrieši, kuri izcieš ilgtermiņa sodu, parasti par vardarbīgiem vai ar narkotiku tirdzniecību saistītiem noziegumiem.

Visas ar ārvalstu ieslodzītajiem saistītās izmaksas segs Zviedrijas valsts.

Neviens ieslodzītais netiks atbrīvots Igaunijā.

Viņi tiks nosūtīti atpakaļ uz Zviedriju pirms soda termiņa beigām.

Līguma īstenošana palīdzēs nodrošināt Tartu cietuma, kas ir būtiska Igaunijas stratēģiskā infrastruktūra, turpmāku izmantošanu, kā arī saglabāt un radīt darbavietas un stiprināt iekšējo drošību Dienvidigaunijā.

Igaunijas un Zviedrijas līgums atbilst Eiropas cilvēktiesību sistēmai.

Igaunijā ir trīs cietumi, kas atrodas Tallinā, Tartu un Jehvi, taču pakāpeniski ieslodzīto skaits ir samazinājies un cietumos ir daudz brīvu kameru.