Kariss norādījis, ka grozījumi ir pretrunā ar trim konstitūcijas pantiem – 40.pantu par reliģijas brīvību, 48.pantu par biedrošanās brīvību un 11.pantu par samērīguma principu.

“Juridiskie instrumenti, lai uzraudzītu un ierobežotu Maskavas patriarhāta ietekmes aktivitātes, kas grauj suverenitāti un demokrātiju, jau pastāv.

Spēkā esošie tiesību akti ne tikai pieļauj, bet pat pieprasa reliģisko apvienību plašu uzraudzību. Kriminālkodekss definē valsts nodevību kā noziegumu, un tas attiecas arī uz informācijas ietekmēšanas darbībām.

Tāpēc problēma nav instrumentu trūkums, bet gan to nepietiekama vai nepilnīga izmantošana – nepieciešamības gadījumā mums būtu stingrāk jāpiemēro esošie instrumenti,” skaidro prezidents.

“Vēlme ir draudu gadījumos aizliegt reliģiskajām apvienībām ne tikai administratīvās un ekonomiskās saiknes ar ārvalstīm, bet arī doktrīniskās saiknes. Šāds plašs un neskaidrs aizliegums nav nepieciešams. Likumdevējs savus mērķus sasniegtu arī tad, ja ierobežojums būtu skaidrāks, nosakot par pienākumu Igaunijas reliģiskajām apvienībām pārtraukt tikai tās ārvalstu saites, kas ir konkrētāk saistītas ar apdraudējumu.

Tādējādi pietiktu ar administratīvo un ekonomisko saišu aizliegumu; nav vajadzības iejaukties doktrīnā. Ja valsts sāks iejaukties reliģisko apvienību mācībās un rituālos, ārvalstu reliģiskā līdera autoritāte viņa sekotāju vidū faktiski var pieaugt,” norāda Kariss.

Jau ziņots, ka prezidents 3.jūlijā noraidīja grozījumus un nodeva trešajai caurlūkošanai, norādot, ka arī otrreizējā caurlūkošanā pieņemtie grozījumi neatbilst konstitūcijai. Tomēr 17.septembrī parlaments grozījumus pieņēma bez izmaiņām.

Parlaments 9.aprīlī pirmo reizi pieņēma valdības ierosinātos Baznīcu un draudžu likuma grozījumus, kuru nolūks ir nepieļaut, lai Igaunijā darbojošās reliģiskās organizācijas tiktu izmantotas naida veicināšanai, līdz ar to Igaunijas Kristīgajai pareizticīgajai baznīcai būtu jāsarauj saites ar Maskavas patriarhātu.

Tomēr 24.aprīlī Kariss nolēma grozījumus neizsludināt, norādot uz neatbilstību minētajiem trim konstitūcijas pantiem. 18.jūnijā Rīgikogu grozījumus pieņēma atkārtoti, veicot izmaiņas, taču arī šo grozījumu variantu Kariss noraidīja.

Ja prezidents noraida arī trešajā caurlūkošanā pieņemtu likumu, šis likums ir jāvērtē Valsts tiesai, kam ir konstitucionālās tiesas funkcijas.

Iemesls likuma grozīšanai ir Maskavas patriarhāta atklāti paustais atbalsts Krievijas karam pret Ukrainu un Igaunijas Kristīgās pareizticīgās baznīcas, kas agrāk bija pazīstama kā Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgā baznīca, atrašanās Maskavas patriarhāta pakļautībā.