Prezidents norādījis, ka arī otrreizējā caurlūkošanā pieņemtie grozījumi neatbilst konstitūcijai.

“Lai gan Riigikogu ir veicis dažas izmaiņas “Likuma par grozījumiem Baznīcu un draudžu likumā” tekstā, ar to nepietiek. Tas joprojām ir pretrunā ar trim konstitūcijas pantiem un nesamērīgi ierobežo biedrošanās un reliģijas brīvību,” skaidroja valsts vadītājs, norādot uz pretrunu ar konstitūcijas 40.pantu par reliģijas brīvību, 48.pantu par biedrošanās brīvību un 11.pantu par samērīguma principu.

“Ietekmējošas darbības ir jānovērš, bet, lai to izdarītu, ir precīzāk jādefinē tie ārvalstu sakari, kas ir bīstami. Likuma paskaidrojuma rakstā skaidri norādīts, ka papildus administratīvo attiecību regulēšanai ir vēlme regulēt arī baznīcas mācību un reliģiskos rituālus. Ir pieejamas citas efektīvas ietekmes pasākumu apkarošanas sviras, tāpēc tik plaša iejaukšanās nav nepieciešama,” norādījis Kariss.

“Turklāt likumā “draudu” jēdziens ir definēts tik plaši, ka saskaņā ar likuma formulējumu pietiek ar to, ka reiz, pirms vairākiem gadu desmitiem vai pat agrāk, ir tikusi attaisnota vardarbība. Līdz ar to likums attiecas arī uz tādām reliģiskām apvienībām, ar kurām saišu aizliegums acīmredzami neatbilst likuma mērķim,” piebilsts prezidenta paziņojumā.

Jau ziņots, ka Igaunijas parlaments 9.aprīlī pieņēma valdības ierosinātos Baznīcu un draudžu likuma grozījumus, kuru nolūks ir nepieļaut, lai Igaunijā darbojošās reliģiskās organizācijas tiktu izmantotas naida veicināšanai, līdz ar to Igaunijas Kristīgajai pareizticīgajai baznīcai būtu jāsarauj saites ar Maskavas patriarhātu.

Tomēr 24.aprīlī Kariss nolēma grozījumus neizsludināt, norādot uz neatbilstību minētajiem trim konstitūcijas pantiem. 18.jūnijā Rīgikogu grozījumus pieņēma atkārtoti, veicot izmaiņas.

Iemesls likuma grozīšanai ir Maskavas patriarhāta atklāti paustais atbalsts Krievijas karam pret Ukrainu un Igaunijas Kristīgās pareizticīgās baznīcas, kas agrāk bija pazīstama kā Maskavas patriarhāta Igaunijas Pareizticīgā baznīca, atrašanās Maskavas patriarhāta pakļautībā.