Iecerēts, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā no 2027. gada 1. janvāra.

Likumprojekta mērķis ir samazināt risku, ka nekustamais īpašums Igaunijā tiek izmantots izlūkošanas darbībām, diversiju un citu valsts drošības apdraudējumu sagatavošanai.

Likumprojekts paredz valdībai tiesības noteikt valstis, kuru pilsoņi un uzņēmumi, iegādājoties nekustamo īpašumu, var apdraudēt drošību vai sabiedrisko kārtību. Sākotnēji šajā sarakstā plānots iekļaut Krieviju un Baltkrieviju.

Aizliegums attieksies uz šo valstu pilsoņiem, kuriem Igaunijā nav ilgtermiņa iedzīvotāja statusa vai tiesību uz pastāvīgu uzturēšanos. Ierobežojumi attieksies arī uz uzņēmumiem, kas reģistrēti Krievijā un Baltkrievijā, kā arī uz jebkuru juridisko personu neatkarīgi no reģistrācijas valsts, ja tās galīgais labuma guvējs ir persona, uz kuru attiecas šis likums.

Kā norādīja iekšlietu ministrs Igors Taro, jaunajiem noteikumiem jānovērš iespēja apiet aizliegumu, izveidojot uzņēmumus Igaunijā vai citās valstīs.

“Ir svarīgi ņemt vērā ne tikai uzņēmuma reģistrācijas vietu, bet arī to, kas to faktiski kontrolē un kādu personu interesēs tiek iegādāts nekustamais īpašums,” norādīja ministrs.

Ierobežojumi būs spēkā visā Igaunijas teritorijā un attieksies uz zemes gabaliem, dzīvokļiem, būvniecības tiesībām un nekustamā īpašuma daļu iegādi.

Tomēr likumam nebūs atpakaļejoša spēka. Jau iegādātais nekustamais īpašums paliks pašreizējo īpašnieku īpašumā. Mājokļu un komerciālā nekustamā īpašuma noma joprojām būs atļauta.

Izņēmuma gadījumos valdība varēs dot īpašu atļauju nekustamā īpašuma iegādei, ja darījums nebūs pretrunā ar likuma mērķiem.

Pēc valdības novērtējuma, jauno ierobežojumu ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu būs niecīga. Saskaņā ar 2025. gada datiem likuma darbības jomā ietilptu aptuveni 600 darījumi. Tajā pašā laikā iestādes uzskata, ka šīs izmaiņas būtiski stiprinās valsts drošību un sabiedrisko kārtību.

Likumprojekts tiks iesniegts izskatīšanai parlamentā