Advokātam Tungnatam Čaturvedi Mathuras kantona dzelzceļa stacijā Utarpradešas štatā Indijas ziemeļos divas dzelzceļa biļetes 1999. gadā izmaksāja 20 rūpijas jeb 0,25 eiro.

Patērētāju tiesa pagājušajā nedēļā pieņēma T. Čaturvedi labvēlīgu lēmumu un lūdza dzelzceļu atmaksāt summu ar procentiem.

“Es esmu piedalījies vairāk nekā 100 tiesas sēdēs saistībā ar šo lietu,” BBC sacīja 66 gadus vecais Čaturvedi. “Nav iespējams novērtēt enerģiju un laiku, ko esmu zaudējis, cīnoties par šo lietu.”

Patērētāju tiesas Indijā īpaši izskata sūdzības, kas saistītas ar pakalpojumiem. Taču tās ir pārslogotas ar lietām, un dažkārt pat vienkāršu lietu izskatīšana var aizņemt vairākus gadus.

Čaturvedi, kurš dzīvo Utarpradešā, ceļoja no Mathuras uz Moradabadu, kad biļešu pārdevējs iekasēja nepareizu maksu par divām biļetēm.

Katra biļete maksāja 35 rūpijas, bet, kad pircējs iedeva 100 rūpijas, ierēdnis atgrieza 10 rūpijas, par biļetēm iekasējot 90 rūpijas 70 vietā.

Kad Čaturvedi norādīja uz kļūdu, viņš nesaņēma pienākošos summu.

Tāpēc jurists nolēma iesniegt lietu pret Ziemeļaustrumu dzelzceļu un tā ierēdni patērētāju tiesā Mathurā.

Čaturvedi teica, ka tas viņam prasījis vairākus gadus, jo Indijas tiesu iestādes strādā lēni.

“Dzelzceļš arī mēģināja izbeigt lietu, sakot, ka sūdzības par dzelzceļu ir jāadresē dzelzceļa tribunālam, nevis patērētāju tiesai,” sacīja Čaturvedi. Dzelzceļa prasību tribunāls ir gandrīz tiesas iestāde, kas izveidota, lai izskatītu prasības, kas saistītas ar ceļošanu vilcienā Indijā.

“Taču mēs izmantojām 2021. gada Augstākās tiesas spriedumu, lai pierādītu, ka lietu var izskatīt patērētāju tiesā,” sacīja Čaturvedi.

Pēc ilgās cīņas spriedums liek dzelzceļam samaksāt cietušajam 15 000 rūpiju (182 eiro) naudas sodu.

Tiesa arī uzdevusi dzelzceļam atmaksāt Čaturvedi 20 rūpijas ar 12% gadā par laika posmu no 1999. līdz 2022. gadam. Tiesa arī noteica, ka gadījumā, ja summa netiks samaksāta noteiktajā 30 dienu laikā, procentu likme tiks palielināta līdz 15%.

Čaturvedi sacījis, ka saņemtā kompensācija ir niecīga, un tā nekompensē garīgās ciešanas, ko viņam radīja šī lieta. Viņa ģimene vairākas reizes mēģināja viņu atrunāt no lietas izskatīšanas, nodēvējot to par laika izšķiešanu, taču viņš turpināja.

“Naudai nav nozīmes. Runa vienmēr bija par taisnīgumu un cīņu pret korupciju, tāpēc tas bija tā vērts,” viņš sacīja.

“Tā kā arī pats esmu advokāts, man nebija jāmaksā nauda advokātam vai jāsedz ceļa izdevumi uz tiesu, kas var izmaksāt dārgi.”

Viņš piebildis, ka uzskata, ka viņa gadījums kalpos par iedvesmu citiem, ka nav jāpadodas pat tad, ja cīņa izskatās smaga.