Islandiešiem pagaidām netiks jautāts, vai viņi vēlas valsts iestāšanos ES, bet gan tikai tas, vai, viņuprāt, valdībai ir jāuzsāk sarunas par iespējamiem iestāšanās nosacījumiem, tajā skaitā par delikāto zvejniecības nozari.

Islandes premjerministre Kristruna Frostadotira uzsvērusi, ka “šī ir iespēja un nav galīgais lēmums”.

Sestdien vēlētājiem būs jāatbild uz jautājumu: “Vai Islandei vajadzētu atsākt pievienošanās sarunas ar Eiropas Savienību?”

Ja uzvarēs “jā” puse, ar Briseli apspriestais pievienošanās līgums tiks nodots jaunam referendumam un, visticamāk, prasīs izmaiņas Islandes konstitūcijā, kā arī ratifikāciju ES dalībvalstīs.

Islande iesniedza pieteikumu pievienoties blokam gadu pēc tam, kad 2008. gada finanšu krīze noveda pie tās banku un ekonomikas sabrukuma.

Sarunas par iestāšanos sākās 2010. gadā, taču tika apturētas 2013. gadā pēc eiroskeptiņu valdības nākšanas pie varas.

Neskatoties uz svārstīgu valūtu, Islandes ekonomika atkal ir uzplaukusi, taču mājsaimniecības cieš no pieaugošās inflācijas un strauji augošajām procentu likmēm.

Centrālā banka šogad trīs reizes paaugstinājusi likmes līdz 8%. Tas padara eiro par pievilcīgu iespēju parādos nonākušām mājsaimniecībām.

Savukārt globālo drošības situāciju ir satricinājis Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā, turklāt ASV prezidents Donalds Tramps ir draudējis pārņemt Dānijas kontrolēto Grenlandi, kas arī satraucis islandiešus.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka islandieši ir ļoti sašķelti jautājumā par iestāšanos ES. Kamēr vieni uzskata, ka valstij tāpat klājas labi, citu vērtējumā mazai valstij ir jābūt lielākas valstu grupas sastāvdaļai.

Valstī, kurā jūras produkti veido aptuveni 40% no preču eksporta, zvejniecība, kas ir neatņemama Islandes nacionālās identitātes sastāvdaļa, neizbēgami būtu galvenais jautājums sarunās ar ES.

Pusgadsimtu pēc pēdējiem “mencu kariem” ar Lielbritāniju daudzi islandieši nevēlas atdot Briselei pat vismazāko kontroli pār saviem grūti iegūtajiem valsts ūdeņiem.

Pat ārlietu ministre Torgerda Katrīna Gunnarsdotīra, kas ir ES atbalstītāja, skaidri pateikusi, ka jebkādās turpmākas sarunās Reikjavīka uzstās uz “suverēnas kontroles saglabāšanu pār visu zivsaimniecību”.

To būtu grūti saskaņot ar pašreizējo ES kopējo zivsaimniecības politiku.

Brisele pirms referenduma ir atturējusies no strīdiem, taču ir devusi pozitīvus signālus pat jutīgajā zivsaimniecības jautājumā.

ES perspektīva uzņemt bagātu, stabilu valsti, kas jau lielā mērā ir integrējusies vienotajā tirgū, pateicoties tās dalībai Eiropas Ekonomikas zonā, sniegtu spēcīgu impulsu tās paplašināšanās politikai un stiprinātu tās klātbūtni reģionā.

Islandei jau tagad ir piekļuve Eiropas vienotajam tirgum, pateicoties dalībai Eiropas Ekonomikas zonā, kas tai uzliek pienākumu pārņemt lielu daļu ES tiesību aktu. Tā ir arī Šengenas zonas dalībvalsts.