24.jūnijā vēlu vakarā Kremlis paziņoja, ka Lukašenko ir piekritis, ka algotņu grupējuma “Vagner” vadītājs Jevgeņijs Prigožins dosies uz Baltkrieviju un Krievijā netiks saukts pie kriminālatbildības, daļa vagneriešu parakstīs līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju un nevienam “Vagner” kaujiniekam netiks izvirzītas apsūdzības par piedalīšanos dumpī.

Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievijas varasiestādes izbeigs krimināllietu pret Prigožinu, un pateicās Lukašenko par viņa lomu vienošanās panākšanā, kuras “galīgais mērķis ir izvairīties no asinsizliešanas”.

Iepriekš Lukašenko preses dienests ziņoja, ka Lukašenko ir runājis ar Prigožinu, un apgalvoja, ka Lukašenko un Putins ir vienojušies par “divpusēju rīcību” konflikta atrisināšanai. Lukašenko uzsvēra, ka ir svarīgi izvairīties no asinsizliešanas un sniegt drošības garantijas “Vagner” kaujiniekiem.

Prigožins pēc tam izplatīja audioziņojumu, kurā pavēstīja, ka viņa “gājiens par taisnīgumu” ir sasniedzis savu mērķi un ka viņš ir pavēlējis “Vagner” kaujiniekiem atgriezties savās pozīcijās, lai nepieļautu situācijas saasināšanos līdz asinsizliešanai. Prigožins savā paziņojumā neminēja ne Lukašenko iesaistīšanos konfliktā, ne arī sarunu rezultātā panāktās vienošanās detaļas.

Prigožina sacelšanās parādīja, ka Krievijas spēkiem daudzos aizmugures rajonos trūkst rezervju, un tā gandrīz noteikti pasliktinās Krievijas karaspēka morālo stāju Ukrainā, norādīts ISW ziņojumā.

Pēc ISW ekspertu domām, Lukašenko panāktā vienošanās, visticamāk, likvidēs “Vagner” kā neatkarīgu spēlētāju Prigožina vadībā tā pašreizējā formā, lai gan atsevišķi grupas elementi var turpināt pastāvēt Krievijas Aizsardzības ministrijas pakļautībā. Eksperti norāda, ka nav skaidrs, kā Kremlis noteiks, kuri “Vagner” kaujinieki nav piedalījušies dumpī, un Peskova paziņojumā nav norādīts, kāds tieši būs to kaujinieku liktenis, kuri piedalījās dumpī, vienīgi teikts, ka viņi tiks apžēloti.

ISW arī norādīja, ka Prigožins, visticamāk, jau savlaicīgi izplānoja sacelšanos, taču nevar apstiprināt šo hipotēzi.

ISW ziņojumā teikts, ka pagaidām nav skaidrs, vai Prigožins pirms vienošanās noslēgšanas ar Kremli par atkāpšanos bija nodrošinājis “Vagner” komandieru vai kaujinieku atbalstu, un daudzi vagnerieši, visticamāk, ir neapmierināti ar to, ka viņiem būs jāparaksta līgumi ar Aizsardzības ministriju, jādemobilizējas vai jāpārvietojas ārpus Ukrainas.

Eksperti arī norāda, ka Lukašenko, visticamāk, mēģinās izmantot bruņotās sacelšanās deeskalāciju, lai sasniegtu savus mērķus, piemēram, aizkavētu Krievijas un Baltkrievijas savienotās valsts izveidošanu vai neļautu Putinam izmantot Baltkrievijas spēkus Ukrainā.

Eksperti arī norāda, ka Kremlī pašlaik valda dziļa nestabilitāte. Vienošanās ar Lukašenko ir īstermiņa, nevis ilgtermiņa risinājums, un Prigožina dumpis ir atklājis Kremļa un Krievijas Aizsardzības ministrijas vājās vietas.

Eksperti uzskata, ka pieņēmums, ka Prigožina sacelšanos, Kremļa reakciju un Lukašenko starpniecību inscenēja Kremlis, ir absurds. Viņi arī prognozē, ka Prigožina sacelšanās un šo notikumu atrisinājums, visticamāk, būtiski kaitēs Putina varai un Krievijas militārajiem centieniem Ukrainā.