Iepriekš tika ziņots, ka 49 gadus vecais Kuzņecovs, kas tiek turēts aizdomās par gāzesvadu “Nord Stream” spridzināšanu un gaida galīgo lēmumu par izdošanu Vācijai, pieteicis badastreiku.

Kuzņecova dzīvesbiedre pavēstījusi, ka viņš turpina badastreiku un šobrīd atrodas kritiskā stāvoklī.

Lubinecs informēja, ka oficiāli vērsies pie Itālijas varasiestādēm, pieprasot nodrošināt Kuzņecova pamattiesības.

Kuzņecovs no ēdiena atsakās kopš 31. oktobra. Saskaņā ar viņa advokāta sniegto informāciju viņš ar badastreika palīdzību vēlas panākt savu pamattiesību ievērošanu. Konkrēti, Kuzņecovs pieprasa atbilstošu ēdināšanu, veselīgu vidi un piedienīgus ieslodzījuma apstākļus, kā arī līdzvērtīgas tiesības ar citiem ieslodzītajiem tikties ar tuviniekiem un piekļūt informācijai.

Lubinecs norādīja, ka situācija prasa tūlītēju rīcību. Tāpēc viņš vērsies pie Itālijas Tieslietu ministrijas un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieces Pīnas Pečerno.

“Mums jādara viss, kas mūsu spēkos, lai aizsargātu ukraiņa tiesības, jo [viņa] turēšana ieslodzījumā paaugstinātas drošības cietumā nepiemērotos apstākļos ir Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums,” uzsvēra Ukrainas cilvēktiesību pilnvarotais.

Kā ziņots, Itālijas tiesa 27. oktobrī nolēma, ka Kuzņecovu, kas kopš augusta tiek turēts apcietinājumā par iespējamu gāzes cauruļvadu “Nord Stream” sabotāžu, var izdot Vācijai.

Kuzņecovs Boloņas apelācijas tiesas lēmumu pārsūdzējis, taču pagaidām nav zināms, kad lieta tiks izskatīta augstākā instancē.

2022. gada septembra beigās gāzesvadus “Nord Stream” sabojāja vairāki sprādzieni.

“Nord Stream 1” iepriekš tika izmantots, lai piegādātu Vācijai Krievijas gāzi, bet sprādziena brīdī gāzes piegāde jau bija apturēta saistībā ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Savukārt “Nord Stream 2” vēl nebija nodots ekspluatācijā, ko arī aizkavēja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Vācijas izmeklētāji apgalvo, ka tiem izdevies noskaidrot visu gāzesvada “Nord Stream” spridzināšanā iesaistīto personības.

Saskaņā ar izmeklētāju viedokli spridzinātāju grupā bijuši septiņi cilvēki – četri ūdenslīdēji, spridzināšanas speciālists, kuģa kapteinis un grupas vadītājs Kuzņecovs. Visi iespējamie operācijas dalībnieki ir Ukrainas pilsoņi, un Vācija izdevusi orderus viņu aizturēšanai.

Kuzņecovs apgalvo, ka spridzināšanas brīdī dienējis Ukrainas armijā un atradies Ukrainā.

Tikmēr Vācijas prokuratūra apsūdzējusi viņu sprādziena organizēšanā un antikonstitucionālā sabotāžā. Gadījumā, ja viņš tiks atzīts par vainīgu, viņam draud 15 gadu ilgs cietumsods.

Tajā pašā laikā virkne Eiropas politiķu, īpaši Austrumeiropā, norādījuši, ka “Nord Stream” no Krievijas agresijai pakļautās Ukrainas viedokļa ir leģitīms militārs mērķis.

17. oktobrī Polijas tiesa noraidīja cita “Nord Stream” spridzināšanā aizdomās turēta Ukrainas pilsoņa izdošanu Vācijai un aizturēto Volodimiru Z. tiesas zālē atbrīvoja.

Varšavas apgabala tiesnesis Darjušs Lubovskis cita starpā uzsvēra, ka Krievijas iebrukuma kontekstā ukraiņi nav uzskatāmi par teroristiem vai sabotieriem, jo “ar mērķi aizstāvēt savu dzimteni, viņi vājina ienaidnieku”.