Itālijai un Spānijai nav kopīgas sauszemes robežas, taču pasažieriem, kas ielido ar lidmašīnām, tagad jāiziet pasu kontrole, kas parasti netika veikta, jo abas valstis ir Šengenas brīvās pārvietošanās zonas dalībvalstis.

Itālijas premjerministre Džordža Meloni bija viena no ES līderiem, kas aicināja apturēt Spānijas dalību Šengenas zonā pēc tam, kad 30. un 31. jūlijā Spānijas Ziemeļāfrikas anklāvā Seutā no Marokas ieradās vairāk nekā 70 000 nelegālo imigrantu.

Itālija 1. augustā apturēja Šengenas noteikumu piemērošanu attiecībā uz Spāniju, ieviešot robežkontroli ceļotājiem no Spānijas. Spānija uz to atbildēja, no 8. augusta ieviešot robežkontroli ceļotājiem no Itālijas.

Itālijas Iekšlietu ministrija otrdien paziņoja, ka vēlreiz pagarina robežkontroli ar Spāniju par 15 dienām. Tā paskaidroja, ka šāds pagarinājums ir nepieciešams, jo saglabājas augsti riski iekšējai drošībai, kā arī “potenciālas briesmas, kas saistītas ar iespējamu teroristu iefiltrēšanos”.

Spānijas Iekšlietu ministrija atbildēja, ka robežkontrole ar Itāliju tagad ilgs līdz 8. oktobrim, un atzīmēja, ka kontroles iemesli “paliek nemainīgi”.

Itālija, pirmoreiz ieviešot robežkontroli, to pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt Itālijas robežas lielā migrantu skaita dēļ, kas ieradās Seutā. Lai gan lielākā daļa migrantu dažu stundu laikā atgriezās Marokā, tūkstošiem joprojām atrodas Seutā, klīst pilsētas ielās un nakšņo pludmalēs.

Nekas tomēr neliecināja, ka Seutā ieradušies migranti mēģinātu doties uz Itāliju, turklāt viņiem nebija atļauts pat brīvi doties uz Spānijas pamatteritoriju.

Kritiķi vainoja Meloni robežkontroles izmantošanā politiskiem mērķiem, jo viņas labējā valdība izjūt augošu spiedienu no jaunas galēji labējās partijas “Nacionālā nākotne” puses.