Paredzams, ka nelegālo imigrantu pārvietošana tiks atsākta šonedēļ, 20 dienas pēc pirmās misijas apturēšanas, kad atpakaļ uz Itāliju tika pārvesti divi migranti, jo tika noskaidrots, ka viņiem ir jaunāki par 18 gadiem, un pārējie 12 sekoja pēc Romas tiesas sprieduma, ka viņu izcelsmes valstis Ēģipte un Bangladeša neesot uzskatāmas par drošām valstīm un tādējādi viņi neatbilst kritērijiem, kas ļautu tos nosūtīt uz nometni Albānijā.

18.oktobrī Imigrācijas tiesa Romā atteicās apstiprināt migrantu aizturēšanu Albānijā, bet Boloņas tiesa iesniedza jautājumu Eiropas Savienības Tiesai saistībā ar dekrētu par drošajām valstīm.

Šo lēmumu dēļ Itālijā izcēlies ass konflikts starp valdību un tieslietu sistēmu.

Vienlaikus pēc nāves draudu saņemšanas pastiprināta tiesneses Silvijas Albano apsardze. Viņa ir viena no sešiem tiesnešiem, kas atteicās apstiprināt migrantu aizturēšanu Albānijā. Viņas mājas un darba vietas tuvumā ir izvietotas policijas patruļas.

Tikmēr premjerministre Džordža Meloni paziņojusi, ka arī viņa ir saņēmusi nāves draudus.

Atbalstu Itālijas valdībai paudis Eiropas Tautas partijas līderis Manfrēds Vēbers. Laikrakstam “La Stampa” viņš teica, ka “visiem inovatīviem risinājumiem ir vajadzīgs laiks”, un raksturoja Albānijas modeli kā Eiropas mēģinājumu sagraut nelegālās migrācijas tīklus.

Tajā pašā laikā Itālijas Revīzijas palāta ir sākusi izskatīt bijušā premjera Mateo Renci dibinātās liberālās partijas “Italia Viva” (“Dzīvā Itālija”) un populistiskās Pieczvaigžņu kustības (M5S) sūdzības par to, ka kuģa “Libra” brauciens 16 migrantu pārvešanai uz Albāniju ir uzskatāms par finanšu pārkāpumu.

Valsts revidenti ir sākuši provizoriskus novērtējumus, kas nepieciešamības gadījumā varētu novest pie turpmākas izmeklēšanas.

Itālijas valdība 21.oktobrī pieņēma jaunu dekrētu, kura mērķis ir pārvarēt tiesu liktos šķēršļus nelegālo imigrantu sūtīšanai uz Albāniju.

Saskaņā ar jauno dekrētu, kas stājies spēkā pieņemšanas brīdī, valdība ir nedaudz saīsinājusi drošo valstu sarakstu, kuru pilsoņi var tikt nosūtīti uz nometni Albānijā, kur tiktu izskatīti viņu patvēruma pieprasījumi.

Drošo valstu sarakstā iepriekš bija 22 valstis, bet tagad to skaits ir samazināts līdz 19, izslēdzot no saraksta Kamerūnu, Kolumbiju un Nigēriju.

Itālijas iekšlietu ministrs Mateo Pjantedozi paziņoja, ka jaunais dekrēts atbilst ES Tiesas spriedumam un jaunajam ES migrācijas regulējumam, kas stāsies spēkā 2026.gadā.

Saskaņā ar vienošanos, ko pērn novembrī parakstīja Itālijas premjerministre Džordža Meloni un viņas Albānijas kolēģis Edi Rama, Albānijā tiks izmitināti nelegālie imigranti, kurus starptautiskajos ūdeņos būs aizturējuši Itālijas krasta apsardzes vai karaflotes kuģi.

Albānijā viņi atradīsies, kamēr tiks izskatīti to lūgumi piešķirt patvērumu Itālijā. Pārvešana neattiecas uz migrantiem, kas saskaņā ar likumu uzskatāmi par neaizsargātām personām.

Meloni valdība paudusi cerību, ka šī vienošanās, kas noslēgta uz pieciem gadiem, ļaus ātri repatriēt lielāko daļu nelegālo imigrantu.