“Krievija ir sagrāvusi uz noteikumiem balstītu miera kārtību Eiropā,” savā ikgadējā ziņojumā norādīja Federālais Izlūkošanas dienests, kas atbild par Šveices pretizlūkošanu.

“Starptautisko miera un drošības uzturēšanas forumu, piemēram, ANO vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, efektivitāte ir turpinājusi samazināties; nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par stabilu jaunu pasaules kārtību,” norādīja Šveices Federālais Izlūkošanas dienests.

Ziņojumā teikts, ka kopējo drošības ainu Šveicē veido pieaugošā sāncensība starp lielvarām, ko saasinājis karš Ukrainā. Dienests norādīja, ka pārorientējas uz bipolāru pasaules kārtību, ko veido ASV un Ķīnas sistēmiskā sāncensība. Taču pagaidām Krievijas karš Ukrainā būs Šveices drošības vides centrālais punkts.

“Draudi, ko Šveicei rada ārvalstu (galvenokārt Krievijas un Ķīnas) spiegošana, joprojām ir augsti,” brīdināja dienests.

“Eiropā Šveice ir viena no valstīm, kurā ir visvairāk Krievijas izlūkdienestu virsnieku, kas darbojas diplomātiskajā aizsegā, daļēji tāpēc, ka tajā atrodas starptautiskās organizācijas,” teikts ziņojumā. ANO Eiropas mītne atrodas Ženēvā, tāpat kā vairāku ANO aģentūru mītnes. Pilsētā pulcējas simtiem diplomātu, lai piedalītos šo struktūru dažādās sanāksmēs.

Šveices pārstāvniecība ANO Drošības padomē, kas notiek pirmo reizi, “palielina spiegošanas draudus Šveices personām”, kas strādā ar ANO Drošības padomes dokumentiem un iepazīstina ar lēmumiem, brīdināja dienests.

Dienests norādīja, ka karš Ukrainā liek tam paplašināt uzraudzību, iekļaujot reģionus, kuriem līdz šim tika pievērsts maz uzmanības, piemēram, Turciju, Indiju un Eirāzijas Ekonomisko savienību, jo Krievija izmanto šo valstu uzņēmumus iepirkumu veikšanai.