Izraēlas karavīri, kuri karo Gazas joslā, nobalsoja jau pagājušajā nedēļā speciāli ierīkotos vēlēšanu iecirkņos armijas nometnēs.

Municipālajās vēlēšanās, kas notiek lielākajā daļā Izraēlas, ebreju kolonistu apmetnēs okupētajā Rietumkrastā, Jeruzalemē un daļā Golānas augstieņu, tiesīgi piedalīties vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku.

Pilsētās un ciematos, kas robežojas ar aplenkto Gazas joslu vai Libānu, kur Libānas šiītu kaujinieku grupējums “Hizbollah” kopš Gazas kara sākuma gandrīz katru dienu ar raķetēm apšauda Izraēlu, vēlēšanas pārceltas uz 2024. gada novembri.

No šīm teritorijām karadarbības dēļ ir pārvietoti gandrīz 150 000 izraēliešu.

Vēlēšanas sākotnēji bija paredzētas 31. oktobrī, bet palestīniešu teroristu grupējuma “Hamās” uzbrukuma dēļ tika atliktas.

7. oktobra uzbrukumā, kas izprovocēja karu Gazas joslā, tika nogalināti divi politiķi, kas kandidēja uz vietām pašvaldībās Gazas joslas pierobežā.

Vairākās lielākajās Izraēlas pilsētās, tai skaitā Jeruzalemē, galēji labējie un ultraortodoksālie kandidāti, kas saistīti ar premjerministra Benjamina Netanjahu politiskajiem sabiedrotajiem, vēlēšanās sacenšas pret valdības kritiķiem un mērenākiem kandidātiem.

Netanjahu izjūt arvien lielāku sabiedrības spiedienu saistībā ar ķīlniekiem, kas joprojām atrodas “Hamās” gūstā Gazas joslā, un atdzimstošo pret valdību vērsto protesta kustību.

Telavivas mērs Rons Huldajs, kurš šajā amatā ir pavadījis 25 gadus, cer uz pārvēlēšanu, sacenšoties ar bijušo ekonomikas ministri Ornu Barbivaju un juristu Amiru Badranu, kurš cer kļūt par pirmo arābu mēru Telavivā.

Pašvaldību un reģionālo padomju vēlēšanas lielākoties tiek uzskatītas par vietēja mēroga vēlēšanām, lai gan reizēm tās var kļūt par tramplīnu politiķiem ar plašākām ambīcijām.

Opozīcijas līderis Jairs Lapids, kurš pirms Netanjahu atgriešanās pie varas 2022. gada nogalē īsu brīdi bija premjerministrs, izteicies, ka šīs vēlēšanas apliecina, ka vēlēšanas iespējams sarīkot arī kara laikā.

Lapids ierakstā platformā “X” aicinājis pēc iespējas ātrāk rīkot parlamenta vēlēšanas, lai nomainītu Netanjahu.

Vēlētāju aktivitāte iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2018. gadā, sasniedza 59,5%, kas ir zemāka nekā visās piecās Izraēlas parlamenta vēlēšanās kopš 2019. gada.

Lielākajai daļai palestīniešu Jeruzalemes austrumos ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, bet ne parlamenta vēlēšanās.

Palestīniešu iedzīvotāji veido aptuveni 40% no Jeruzalemes iedzīvotājiem, taču bieži vien viņi boikotē municipālās vēlēšanas.

Sākotnējie rezultāti gaidāmi jau šovakar. Vēlēšanu otrā kārta, kur tā būs nepieciešama, paredzēta 10. martā.