Izraēla ziņoja, ka pārņēmusi savā kontrolē Gazas joslas ziemeļu daļu jau pirms vairākiem mēnešiem, taču armijai nav izdevies pilnībā padzīt palestīniešu kaujiniekus no šīs teritorijas.

Pirms reida sākšanas Gazas pilsētas austrumos, Izraēla deva rīkojumu iedzīvotājiem evakuēties.

Smagas kaujas šajā reģionā kara pirmajās nedēļās gandrīz pilnībā iztukšoja Gazas pilsētu un tās apkārtni, un Izraēlas militārie spēki ir aizlieguši vairumam cilvēku atgriezties savās mājās. Tomēr simtiem tūkstošiem cilvēku joprojām dzīvo šajā teritorijā.

Jau ziņots, ka Izraēla un grupējums “Hamās” pagājušajā nedēļā pēc vairākas nedēļas ilgušas pauzes atsāka netiešas sarunas par pamieru Gazas joslā un ķīlnieku atbrīvošanu.

Tomēr joprojām pastāv nopietni šķēršļi, lai gan “Hamās” pirms dažām dienām piekrita atkāpties no savas galvenās prasības, lai Izraēla izbeidz karu Gazas joslā kā daļu no jebkuras vienošanās. Amatpersonas ziņu aģentūrai AP norādīja, ka galvenais iemesls, kāpēc “Hamās” mainīja savu nostāju, ir Izraēlas intensīvā bombardēšanas kampaņa.

Tomēr “Hamās” uzstāj uz to, lai starpnieki garantē, ka sarunas noslēgsies ar vienošanos par pastāvīgu pamieru, atklāja divas amatpersonas, kas informētas par sarunu gaitu. Pašreizējā projektā teikts, ka starpnieki – ASV, Katara un Ēģipte – “darīs visu iespējamo”, lai sarunas novestu pie vienošanās par kara izbeigšanu. Tas varētu kļūt par šķērsli Izraēlai, kas noraidījusi jebkādu vienošanos, kura tai liktu izbeigt karu ar “Hamās” pirms grupējuma likvidēšanas.

Amatpersonas sacīja, ka neatrisināts ir arī jautājums, vai atļaut “Hamās” izvēlēties, kuri Izraēlas cietumos ieslodzītie palestīnieši tiks atbrīvoti apmaiņā pret izraēliešiem, kas atrodas “Hamās” gūstā kopš kara sākuma. Daži no Izraēlā ieslodzītajiem palestīniešiem ir notiesāti par smagiem noziegumiem pret izraēliešiem.

Pērn 7.oktobrī “Hamās” Izraēlas dienvidos sarīkoja slaktiņu, nogalinot apmēram 1200 cilvēku un nolaupot vēl aptuveni 250. Reaģējot uz slaktiņu, Izraēla sāka plašu militāru ofensīvu Gazas joslā.