“Prezidents nolēmis patlaban ārkārtas stāvokli nepagarināt,” lai varētu notikt sarunas ar neatkarības atbalstītāju partijas FLNKS pārstāvjiem, teikts Elizejas pils paziņojumā.

Nekārtībās, kas saistībā ar Parīzes plāniem mainīt Jaunkaledonijas vēlēšanu sistēmu aizsākās 13.maijā, dzīvību zaudējuši septiņi cilvēki.

Parīze pirms divām nedēļām izsludināja ārkārtas stāvokli, kā arī nosūtīja uz arhipelāgu vairākus tūkstošus vīru lielus armijas un policijas papildspēkus.

Francijas valdība cer, ka ierobežojumu mazināšana sekmēs dialoga atsākšanos.

Nemieri sākās kā protesti pret Francijas iecerēto vēlēšanu reformu, kas ļaus cilvēkiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz desmit gadus, balsot vietējās vēlēšanās. Vēlētāju loks tādējādi tiks paplašināts uz pēdējo gadu iebraucēju rēķina.

Jaunkaledonijas neatkarības kustības pārstāvji uzskata, ka šādi tiks mazināta arhipelāga pamattautas kanaku, kas šobrīd veido 40% no iedzīvotāju kopskaita, politiskā ietekme.

Jaunkaledonija kļuva par Francijas koloniju 19.gadsimta otrajā pusē, bet ieguva plašu autonomiju ar 1998.gadā noslēgto Numeas vienošanos.