Ministrija lēš, ka pēc Krievijas veiktās Kahovkas HES aizsprosta saspridzināšanas Hersonas apgabalā applūdīs 10 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemju Ukrainas kontrolētajā Dņepras labajā krastā, kā arī vairākas reizes plašākas teritorijas okupētajā Dņepras kreisajā krastā.

Tehnogēnā katastrofa apturēs ūdens piepgādi 31 lauku apūdeņošanas sistēmai Dņipropetrovskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos.

2021. gadā šīs sistēmas nodrošināja apūdeņošanu 584 tūkstošiem hektāru, kur tika novākti apmēram četri miljoni tonnu graudaugu un eļļas augu aptuveni 1,5 miljardu ASV dolāru vērtībā, bet 2023. gadā Dņepras labajā krastā darbojas tikai 13 apūdeņošanas sistēmas.

Krievijas terorakts Kahovkas HES faktiski atstājis bez ūdens avota 94% apūdeņošanas sistēmu Hersonas apgabalā, 74% Zaporižjas apgabalā un 30% Dņipropetrovskas apgabalā.

Lauki Ukrainas dienvidos jau nākamgad var pārvērsties par tuksnesi.

Bez Kahovkas ūdenskrātuves cietīs ne tikai lauksaimnieki un ūdens lietotāji, bet arī apdzīvoto vietu dzeramā ūdens apgādes avoti, atzīmēja Agrārās politikas un pārtikas ministrija. 

Kahovkas HES iznīcināšana radīs negatīvas sekas arī zivsaimniecībai. Nupat ir beidzies nārstošanas periods un ūdens līmeņa krišanās dēļ seklumā nonākušie ikri izžūs. Ies bojā arī ūdenskrātuves fauna, kuru ūdens straume aiznesusi uz palienēm, kas izveidojušās lejpus saspridzinātā aizsprosta.

Plūdu ūdeņiem aizplūstot, šie bioresursi nonāks uz sauszemes, uzsvēra ministrija.

Vēl viena problēma būs saldūdens zivju un citu bioresursu nokļūšana Melnās jūras sāļajā ūdenī un to bojāeja. Var iet bojā arī Melnās jūras fauna plaša saldūdens pieplūduma dēļ.

Kahovkas HES iznīcināšanas nodarītie zaudējumi zivsaimniecībai tikai pieaugušo īpatņu bojāejas dēļ var sasniegt 95 tūkstošus tonnu jeb aptuveni četrus miljardus grivnu (101,3 miljoni eiro).

Zaudējumi visu bioresursu bojāejas dēļ var sasniegt 10,5 miljardus grivnu (266 miljoni eiro).