Jūlijā Buenosairesā vietējie iedzīvotāji tinas šallēs, velk dūnu jakas un vilnas cepures, kā arī malko karstos dzērienus, kamēr agrās rīta stundās automašīnas klāj ledus kārtiņa.

Temperatūra Argentīnas galvaspilsētā noslīd zem nulles, kas ir retums pat dienvidu puslodes ziemā, kas valda dienvidu puslodē.

“Es burtiski gandrīz sasalu,” medijiem sacījis 42 gadus vecais inženieris Huans Manuels Amnini, kuram galvā pelēka vilnas cepuri, bet seju sedz maska pret aukstumu.

“Jāapsedzas ar visu, kas pieejams, bet tāpat jāvelk daudzas apģērba kārtas, it kā es būtu sīpols.”

Tikmēr Eiropā dažos Itālijas reģionos šogad aizliegts darbs brīvā dabā, savukārt Francija slēgtas skolas un daļa no Eifeļa torņa.

Spānija apstiprināja karstāko jūniju vēsturē, Eiropu pārņemot spēcīgam karstuma vilnim, kas izraisījis plašus veselības brīdinājumus.

Barselonā varas iestādes pārbaudīja, vai ielu tīrītāja nāve gadījumā nav bijusi saistīta ar karstumu.

Arī ASV ziemeļos un vidienē kopš jūnija beigām novērota augsta temperatūra.

Karstuma brīdinājumi izplatīti plašās teritorijās, un tā saistāma ar tendenci, kur augsta temperatūra iestājas agrāk un saglabājas ilgāk. Asfalts un betons pilsētās pastiprina ietekmi, absorbējot un izstarojot siltumu.

Argentīnā, kā arī tās kaimiņvalstīs Čīlē un Urugvajā, aukstuma vilnis dažos apgabalos izraisīja negaidītu snigšanu, un dienvidos pūta auksts vējš no Antarktikas. Iedzīvotāji saka, ka daudzas mājas un biroji nav būvēti šādiem laika apstākļiem.

“Zem virsdrēbēm velku termoveļu, bikses un vēl vienas bikses virs tām,” sacīja Buenosairesas students Gaels Larrosa. “Man tiešām grūti paciest aukstumu. Šeit tas nogalina.”