“Pastāv iespēja, ka šis saprašanās memorands varētu kļūt par pavērsiena punktu,” Kārnijs sacīja žurnālistiem G7 valstu līderu sanāksmes trešajā dienā Francijas kūrortpilsētā Eviānā.

Viņš norādīja, ka diskusijas par Ukrainu un Libānu samitā, kurās piedalījās arī ASV prezidents Donalds Tramps, ir bijušas iedrošinošas.

Kanādas premjerministrs teica, ka ir pamanījis ASV toņa maiņu attiecībā uz Ukrainu.

Sarunās izskanējušas “mūsuprāt, reālākas prognozes par šī kara turpmāko gaitu, kā arī nostāju pret Krieviju, sankciju pastiprināšanu pret Krieviju un spēju sniegt papildu aizsardzības atbalstu Ukrainai”, teica Kārnijs.

Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas un ASV līderi arī rīkoja ļoti detalizētu diskusiju par Libānu, viņš piebilda.

Sarunas par galīgo ASV un Irānas vienošanos, lai izbeigtu konfliktu, kas sākās 28. februārī ar ASV un Izraēlas uzlidojumiem Teherānai, ir plānots sākt piektdien tūlīt pēc vienošanās parakstīšanas Šveicē un turpināt 60 dienas, lai izstrādātu tā detaļas.

Taču jaunākie Izraēlas uzbrukumi vietām, kuras atrodas Irānas atbalstītā teroristu grupējuma “Hizbollah” kontrolē Libānas dienvidos, ir mazinājuši optimismu saistībā ar šo vienošanos.

“Jā, pastāv riski. Jā, vienošanās ir jāīsteno,” uzsvēra Kārnijs.

“Bet pats šīs vienošanās fakts – un tas, ka tās izstrādē bija iesaistītas tik daudzas valstis un tās ir ieinteresētas tās īstenošanā – rada domino efektu, pozitīvu domino efektu,” viņš piebilda.

Otrdienas vakarā kopīgā paziņojumā G7 valstis atzinīgi novērtēja “pašreizējo izrāvienu un iespējas, kas pastāv Tuvajos Austrumos”.

Paziņojumā norādīts, ka saprašanās memorands “sniedz vēsturisku iespēju neļaut Irānai iegūt jebkādu kodolieroci un novērst draudus, kas saistīti ar tās reģionālajām un ballistiskajām aktivitātēm”.