LETA
Jaunākā informācija:
22:20 Samazinājies to krievu skaits, kas atbalsta Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, liecina slēgtā aptauja, kuras rezultāti nonākuši tīmekļa izdevuma “Meduza” rīcībā.
Saskaņā ar aptauju, kuru pēc Kremļa pasūtījuma veicis Federālais apsardzes dienests (FSO) un kuras rezultāti paredzēti tikai iekšējai lietošanai, 55% krievu iestājas par miera sarunām ar Ukrainu, bet kara turpināšanu atbalsta tikai 25% respondentu.
Tas visumā sakrīt ar tās aptaujas rezultātiem, kuru oktobrī veica neatkarīgais sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums “Levadas centrs”.
Saskaņā ar to 57% aptaujāto izteikušies ka atbalsta vai drīzāk atbalsta miera sarunas, bet kara turpināšanu atbalstījuši 27%.
Kā liecina FSO slēgtās aptaujas, atbalsts karam sarucis īpaši pēdējā laikā. Vēl jūlijā par mieru ar Ukrainu iestājās tikai 30% krievu.
Kā izteikušies divi no “Meduza” avotiem, kas ir tuvu stāvoši diktatora Vladimira Putina administrācijai, šī iemesla dēļ Krievijas varasiestādes plāno ierobežot atklāto aptauju skaitu, kurās tiek uzdoti jautājumi par respondentu attieksmi pret karu.
21:51 ASV prezidents Džo Baidens pirmo reizi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā ceturtdien paziņojis, ka ir gatavs runāt ar diktatoru Vladimiru Putinu, ja tas patiesi vēlas izbeigt karu.
“Esmu gatavs runāt ar Putinu, ja viņš patiesi izrāda ieinteresētību, kas apliecina, ka viņš meklē veidu, kā izbeigt karu. Pagaidām viņš to nav darījis,” kopīgajā preses konferencē ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu norādīja Baidens.
Savukārt Makrons, kas ieradies vizītē ASV, pauda apņēmību sniegt Ukrainai vēl lielāku atbalstu un solīja neizdarīt uz Kijivu spiedienu, lai tā pret savu gribu uzsāktu ar Krieviju miera sarunas.
“Mēs nekad neaicināsim ukraiņus pieņemt tiem nepieņemamus kompromisus,” preses konferencē Baltajā namā uzsvēra Elizejas pils saimnieks.
Viņš piebilda, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis esot izrādījis “patiesu gribu” iet miera ceļu.
“Mūsu uzdevums ir ar viņu sadarboties,” norādīja Makrons.
21:37 Vācijas piedāvājums nosūtīt Polijai raķešu sistēmas “Patriot” joprojām ir spēkā, ceturtdien apliecināja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
“Mūsu piedāvājums Polijai joprojām ir spēkā nemainīgs. Mēs esam gatavi stiprināt Polijas drošību, izvietojot tur “patriotus”,” sacīja Šolcs, runājot līdzās NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam.
Berlīne piedāvājusi izvietot sistēmas “Patriot” Polijā, lai uzlabotu Polijas pretgaisa aizsardzību pēc tam, kad 15.novembrī Polijas Pševodovas ciemā sešus kilometrus no Ukrainas robežas nokrita un eksplodēja nomaldījusies Ukrainas pretgaisa aizsardzības raķete, kas bija raidīta pret Krievijas raķeti.
Polijas aizsardzības ministrs Mariušs Blaščaks 23.novembrī tviterī paziņoja, ka ir nosūtījis Berlīnei ierosinājumu izvietot Vācijas pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” Ukrainā, ņemot vērā jaunos Krievijas raķešu uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Citas NATO valstis izturas atturīgi pret šāda soļa apstiprināšanu, bažījoties, ka Krievija to varētu uzskatīt par eskalāciju.
Sistēmas “Patriot” ir daļa no NATO integrētajām pretgaisa aizsardzības sistēmām un iecerētas izmantošanai NATO teritorijā.
Lai tās izvietotu valstī ārpus NATO, būtu nepieciešamas sarunas ar citām alianses valstīm.
Stoltenbergs sacīja, ka NATO turpinās sarunas par sistēmu “Patriot” nodrošināšanu Ukrainai, vienlaikus uzsverot, ka šim jautājumam nevajadzētu aizēnot nepieciešamību nodrošināt Ukrainai vairāk pretgaisa aizsardzības ieroču.
“Ir nepieciešama munīcija jau esošajām sistēmām, ir nepieciešamas rezerves daļas un tehniskā apkope,” sacīja alianses vadītājs.
Stoltenbergs arī aicināja turpināt atbalstu Ukrainai un to palielināt.
“Mēs nedrīkstam Krieviju novērtēt par zemu. Krievijas raķetes un lidroboti turpina gāzties uz Ukrainas pilsētām, mierīgajiem iedzīvotājiem un kritisko infrastruktūru, ziemai sākoties, radot neizmērojamas cilvēciskās ciešanas.”
“Nevar būt paliekoša miera, ja agresors uzvar. Ja apspiešana un autokrātija gūst uzvaru pār brīvību un demokrātiju. Tāpēc labākais veids, kā atbalstīt mieru, ir atbalstīt Ukrainu,” norādīja NATO ģenerālsekretārs.
18:39 Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien pavēstījis, ka drīzumā runās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, paužot cerību, ka sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā “joprojām ir iespējamas”.
Vizītes gaitā Vašingtonā Makrons paziņoja, ka plāno runāt ar Putinu “tuvāko dienu laikā”.
“Es vispirms gribu veikt šo valsts vizīti un risināt dziļas diskusijas kopā ar ASV prezidentu Džo Baidenu un mūsu komandām,” telekanālam ABC sacīja Francijas prezidents.
Makrons vairākas reizes sazinājies ar Putinu, kas Rietumos kļuvis par pāriju pēc tam, kad februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.
“Mana pārliecība un mana pragmātiskā pieeja ir, ka man ir jākontaktējas ar esošajiem līderiem un to, kas atrodas valsts vadībā,” norādīja Makrons.
“Tā kā mēs ticam nacionālajai suverenitātei, mēs nevaram izlemt, ka sarunu sākšanas priekšnosacījums ir režīma maiņa.”
Francijas prezidents pauda optimismu par Ukrainas progresu, izvēršot pretestību Maskavai, bet brīdināja, ka priekšā ir ilgs un garš karš.
“Ukrainai acīmredzami ir ļoti pozitīva kontrofensīva, bet teikt, ka viņi uzvar karu, iespējams, ir pāragri.”
Viņš uzsvēra, ka pie paliekoša miera, ar ko izbeigtos šīs konflikts, vēl ir jāizstrādā.
“Es uzskatu, ka joprojām ir iespējams” atgriezties pie sarunām, Francijas prezidents sacīja ABC.
Par to, vai Putins varētu būt uzticams dalībnieks miera sarunās, verdikts vēl nav zināms, piebilda Elizejas pils saimnieks.
“Ja man būtu atbilde, es būtu pie sarunu galda ar viņu,” viņš sacīja.
Vienlaikus Makrons uzsvēra – “labs miers nav tāds miers, ko Ukrainai uzspiež citi”.
17:32 Krievija atvelk daļu karaspēka no pilsētām Dņepras kreisajā krastā iepretim Hersonai, ceturtdien pavēstījis Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Paziņojumā ir maz detaļu un nekas nav minēts, ka Ukrainas karavīri būtu šķērsojuši Dņepru.
Ukrainas amatpersonas arī uzsver, ka Krievijas spēki turpina veikt intensīvas apšaudes pāri upei un ka Hersona atkal palikusi bez elektrības.
Kopš Krievija pagājušajā mēnesī pameta Hersonu, Dņepra kļuvusi par dienvidu frontes līniju.
Krievija jau iepriekš mudinājusi civilistus pamest teritoriju 15 kilometru joslā gar upi, kā arī evakuējusi civilās okupācijas iestādes no Nova Kahovkas, kas atrodas Dņepras krastā.
Ukrainas amatpersonas savukārt iepriekš norādījušas, ka Krievijas armija daļu artilērijas atvilkusi no pozīcijām upes tuvumā uz drošākām pozīcijām tālāk no upes, tomēr līdz šim ukraiņi neko nebija ziņojuši par to, ka krievi pamet arī pilsētas.
“Novērots, ka Oleškos [pilsētā iepretim Hersonai] samazinājies Krievijas karavīru un militārās tehnikas skaits,” teikts paziņojumā.
“Ienaidnieka karaspēks tiek atvilkts no atsevišķām Hersonas apgabala apdzīvotajām vietām un izvietots meža joslās līdzās šosejai Oleški-Hola Pristaņa.”
Lielākā daļa Krievijas karavīru šajā apvidū ir nesen mobilizētie rezervisti, norādīja Ukrainas armija, ļaujot noprast, ka labāk apmācītie profesionālie karavīri apvidu jau pametuši.
16:20 Ukrainas armija novembrī iznīcinājusi rekordlielu krievu iebrucēju skaitu, ceturtdien paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija.
Novembrī likvidēti 16 970 Krievijas karavīri, un tas ir vislielākais pretiniekam mēnesī nodarīto zaudējumu skaits, kopš Krievija februārī uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, norādījusi ministrija.
Novembra laikā krievi zaudējuši arī 217 tankus, 376 bruņutransportierus, 174 lielgabalus, 12 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 13 zenītartilērijas iekārtas, četras lidmašīnas, četrus helikopteru, 147 bezpilota lidaparātus, 134 spārnoto raķeti, 298 automobiļus un autocisternas un deviņas specializētās tehnikas vienības.
Kā ziņots, līdz ceturtdienas rītam kopējie krievu zaudējumi kopš iebrukuma sākuma sasnieguši 89 440 karavīrus.
16:19 Ukrainā bojāti aptuveni 40% energoapgādes tīkla, ceturtdien paziņojis privātais uzņēmums DTEK.
“Krievija ar teroristu raķešu uzbrukumiem ir iznīcinājusi 40% Ukrainas energosistēmas. Desmitiem enerģētikas nozares darbinieku tika nogalināti un ievainoti,” sociālajos medijos paziņoja energoapgādes uzņēmums DTEK.
Pagājušajā nedēļā Krievija ar vairākiem desmitiem spārnoto raķešu apšaudīja enerģētikas infrastruktūras mērķus visā Ukrainā, izraisot plašus elektrības un siltumapgādes traucējumus.
“Elektroinženieri dara visu iespējamo un neiespējamo, lai stabilizētu situāciju attiecībā uz energoapgādi,” paziņoja uzņēmums, norādot, ka DTEK tehniskās komandas strādā “dienu un nakti”, lai ātri salabotu infrastruktūru.
Varasiestādes trešdien paziņoja, ka pēdējās diennakts laikā ar ugunsgrēkiem saistītos negadījumos valstī gājuši bojā deviņi cilvēki, jo ukraiņi ir spiesti meklēt alternatīvus apkures avotus.
10:30 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 89 440 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 560 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2915 tankus, 5877 bruņutransportierus, 1904 lielgabalus, 395 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 210 zenītartilērijas iekārtas, 280 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1562 bezpilota lidaparātus, 531 spārnoto raķeti, 4441 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 163 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:29 Krievijas stratēģija Ukrainas kritiskās infrastruktūras iznīcināšanai nav tik efektīva, kā to varēja gaidīt, secināts jaunākajā Lielbritānijas izlūkdienesta ziņojumā par stāvokli Ukrainas frontēs.
“Sākot ar 2022.gada oktobri, Krievija ir atkārtoti uzbrukusi Ukrainas elektroenerģijas sadales tīklam, galvenokārt ar spārnotajām raķetēm. Tas, iespējams, ir pirmais piemērs Krievijas mēģinājumam īstenot koncepciju par stratēģiskām operācijām kritisko mērķu iznīcināšanai, kas ir galvenā sastāvdaļa militārajā doktrīnā, ko tā ir pieņēmusi pēdējos gados,” teikts britu ziņojumā.
Krievijas koncepcija ietver tāla darbības rādiusa raķešu izmantošanu, lai uzbruktu ienaidnieka valsts kritiskajai infrastruktūrai, nevis tās bruņotajiem spēkiem, lai demoralizētu iedzīvotājus un galu galā piespiestu valsts vadību kapitulēt.
Krievijas uzbrukumi turpina izraisīt elektroenerģijas deficītu, radot ciešanas Ukrainas iedzīvotājiem, norādīts ziņojumā.
Tomēr šīs stratēģijas efektivitāte, iespējams, nav nemaz tik liela, jo Krievija jau ir iztērējusi ievērojamu daļu savu raķešu, kas derīgas uzbrukumiem taktiskajiem mērķiem. Turklāt, tā kā Ukraina ir veiksmīgi mobilizējusies deviņos kara mēnešos, šīs operācijas materiālais un psiholoģiskais efekts, visticamāk, būs mazāks nekā tad, ja tā būtu īstenota kara sākumā, uzskata britu izlūkdienests.
10:29 ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apsver ievērojami paplašināt Ukrainas karavīru apmācību, atklājušas vairākas ASV amatpersonas.
Tiek apsvērts mēnesī apmācīt līdz 2500 karavīru ASV bāzē Vācijā.
Ja šī ideja tiks realizēta, ievērojami tiks palielināts ne tikai karavīru skaits, ko ASV apmāca, bet arī paplašināts mācību saturs.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī ASV apmācījušas tikai dažus tūkstošus ukraiņu karavīru. Lielākoties apmācītas nelielas karavīru grupas konkrētu ieroču sistēmu izmantošanā.
Saskaņā ar jauno programmu ASV sāktu apmācīt daudz lielākas karavīru grupas, izglītojot viņus modernās kaujas taktikās, tai skaitā, kā koordinēt kājnieku manevrus ar artilērijas atbalstu. ASV nodrošinātu daudz intensīvāku un visaptverošāku apmācību, nekā Ukrainas karavīri saņēmuši Polijā vai Lielbritānijā, atklāja viens avots.
Ierosinājums, kas tapa pēc Ukrainas lūguma, joprojām atrodas starpinstitūciju izskatīšanā administrācijā.