LETA
Jaunākā informācija:
19:04 Krievijas okupētajā Krimas pussalā Beļbekas lidlaukā sestdienas vakarā bijuši dzirdami sprādzieni.
Vietējie tīmeklī publicē videoierakstus, kuros redzami melnu dūmu mutuļi, kas paceļas no spēcīga ugunsgrēka.
Krievu okupācijas iestāžu pārstāvis Sevastopolē atzinis, ka Beļbekas lidostā radusies “ārkārtēja situācija”.
Viņš apgalvojis, ka kāda lidmašīna nosēžoties nobraukusi no skrejceļa un aizdegusies.
Sprādzieni dzirdēti arī Sevastopoles ziemeļu daļā.
17:58 Krievijas Aizsardzības ministrija sestdien paziņojusi, ka krievi atstājuši stratēģiski nozīmīgo Limanu.
“Ņemot vērā aplenkuma draudus karaspēks atvilkt no apdzīvotās vietas Kransnijlimana uz izdevīgākām pozīcijām,” teikts ministrijas paziņojumā, kurā lietots vecais pilsētas nosaukums, kas tai tika piešķirts komunistiskā režīma laikā.
Kā ziņots, iepriekš Ukrainas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka pilsētā iegājušas ukraiņu gaisa desantnieku vienības.
Pirms tam Ukrainas armija sestdien oficiāli apstiprināja, ka Limanas ielenkšana ir pabeigta.
“Krievu grupējums Limanas rajonā ir ielenkts. Atbrīvotas apdzīvotās vietas Jampiļa, Novoseļivka, Šandrigolove, Drobiševe un Stavki. Tur turpinās stabilizācijas pasākumi,” televīzijā pavēstīja armijas austrumu grupējuma pārstāvis sakariem ar presi Serhijs Črevatijs.
Pagaidām nav skaidrs, kur atrodas “izdevīgākās pozīcijas” uz kurām atvilkts Limanā esošais krievu karaspēka grupējums.
17:08 Ukrainas armija sestdien iegājusi Limanā, taču pilsētā turpinās kaujas, paziņojis armijas austrumu grupējuma pārstāvis sakariem ar presi Serhijs Črevatijs.
Informācija, kas iepriekš tika izplatīta sociālajos tīklos ir taisnība, “mēs esam jau Limanā. Taču notiek kaujas. detaļas būs vēlāk,” pavēstījis Črevatijs.
Iepriekš Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks sociālajos tīklos bija izplatījis videoierakstu, kurā redzami ukraiņu karavīri, kas paceļ Ukrainas karogu pie Limas pilsētas robežzīmes.
Arī Aizsardzības ministrija tviterī paziņojusi, ka Limanā iegājuši ukraiņu gaisa desantnieki.
15:49 Kupjanskas rajonā atrasta krievu iebrucēju sašauta autokolonna, kurā civilisti mēģinājuši pamest karadarbības zonu, sestdien pavēstījis Harkivas apgabala valsts administrācijas vadītājs Olehs Siņehubovs.
Šobrīd zināms, ka kārtējais krievu kara noziegums prasījis vismaz 24 cilvēku dzīvības. Starp noslepkavotajiem ir grūtniece un 13 bērni.
Uz notikuma vietu izbraukuši tiesu medicīnas eksperti, un Ukrainas Drošības dienests (SBU) uzsācis izmeklēšanu.
SBU priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Vasiļs Maļuks informējis, ka daži no autokolonnā bijušajiem cilvēkiem ir izdzīvojuši un sniedz liecības.
Viņš piebildis, ka autokolonnā bijuši septiņi spēkrati – sešas vieglās automašīnas un viena uz mikroautobusa šasijas būvēta kravas automašīna.
25.septembrī šī autokolonna uzdūrusies krievu izlūku-diversantu grupai, kas ar rokas automātiskajiem ieročiem tiešā tēmējumā visas automašīnas sašāvusi.
12:56 Ukrainas armija sestdien oficiāli apstiprinājusi, ka Limanas ielenkšana ir pabeigta.
“Krievu grupējums Limanas rajonā ir ielenkts. Atbrīvotas apdzīvotās vietas Jampiļa, Novoseļivka, Šandrigolove, Drobiševe un Stavki. Tur turpinās stabilizācijas pasākumi,” televīzijā pavēstījis armijas austrumu grupējuma pārstāvis sakariem ar presi Serhijs Črevatijs.
Limana kalpoja kā loģistikas un transporta mezgls krievu operāciju nodrošināšanai Donbasa reģiona ziemeļos, un pilsētas zaudēšana būs kārtējais trieciens Krievijas agresīvā kara iecerēm.
“Limana ir svarīga, jo tā ir nākamais solis Ukrainas Donbasa atbrīvošanā. Tā dod iespēju virzīties tālāk uz Kreminnu un Severodonecku, un tas psiholoģiski ir ļoti svarīgi,” piebildis Črevatijs.
Viņš norādījis, ka krievu Limanas grupējumā bijuši 5000 līdz 5500 karavīru, taču daļa no tiem jau krituši, bet dažiem, iespējams, izdevies izkļūt no ielenkuma.
Daļa ielenkto krievu turpina neveiksmīgus mēģinājumus izlauzties no aplenkuma.
“Daži padodas. Viņiem ir daudz nogalināto un ievainoto, taču operācija vēl nav beigusies,” pavēstījis Črevatijs.
11:30 Ukrainas valsts uzņēmums “Energoatom” sestdien paziņojis, ka krievu iebrucēji nolaupījuši Zaporižjes atomelektrostacijas (AES) ģenerāldirektoru Ihoru Murašovu.
Krievu karavīri AES teritorijā izrāvuši Murašovu no viņa automobiļa un ar aizsietām acīm aizveduši nezināmā virzienā, pavēstījis “Energoatom” prezidents Petro Kotins.
Viņš piebildis, ka par Murašova tālāko likteni pagaidām nekas nav zināms.
Kotins aicinājis iejaukties Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (IAEA), lai panāktu AES ģenerāldirektora atbrīvošanu.
Kā ziņots, Zaporižjas AES Krievijas karaspēka kontrolē nonāca martā, un Maskava to atklāti izmantojusi kā kodolšantāžas instrumentu, draudot Ukrainai un citām Eiropas valstīm ar kodolkatastrofu.
10:22 Aizsardzības ministrija (AM) ir sagatavojusi kārtējo potenciālo materiāltehnisko līdzekļu sūtījumu Ukrainai, noskaidroja aģentūra LETA.
AM sagatavojusi valdības lēmuma projektu par materiāltehnisko līdzekļu nodošanu Ukrainai, taču ministrija neatklāj, kāda veida palīdzība ukraiņiem tiks nosūtīta. Patlaban lēmuma projekts ir saskaņošanā.
Septembra sākumā AM paziņoja, ka kopš 24.februāra Latvijas valdības sniegtais militārais atbalsts Ukrainai cīņā pret Krievijas uzbrukumu ir mērāms jau aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, savukārt Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas apkopojušas ziedojumus vairāk nekā 15,7 miljonu eiro apmērā.
Latvijas sniegtajā militārajā atbalstā iekļauti ieroči, individuālais ekipējums, sausās pārtikas uzturdevas, munīcija, prettanku ieroči, pretgaisa raķetes “Stinger”, bezpilota lidaparāti, pašgājējhaubices, helikopteri, degviela un citas preces.
Jau ziņots, ka AM sadarbībā ar organizāciju “Uzņēmēji mieram” īsteno iniciatīvu, kuras mērķis ir savākt ziedojumus vairāk nekā septiņu miljonu eiro apmērā, lai Ukrainas bruņotajiem spēkiem nodrošinātu militāros transportlīdzekļus, bruņuvestes, bruņotas ātrās medicīniskās palīdzības mašīnas, tehnoloģiju risinājumus un cita veida cita veida militāro palīdzību, piemēram, binokļus un nakts redzamības iekārtas.
10:05 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 59 610 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 530 iebrucēju, 16 tanki un seši krievu bezpilota lidaparāti.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2354 tankus, 4949 bruņutransportierus, 1397 lielgabalus, 336 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 176 zenītartilērijas iekārtas, 264 lidmašīnas, 226 helikopterus, 1009 bezpilota lidaparātus, 246 spārnotās raķetes, 3786 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 131 specializētās tehnikas vienību.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Kramatorskas un Bahmutas virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:33 Ukrainas armija tuvāko 72 stundu laikā, domājams, pilnībā aplenks vai ieņems Limanu, sestdienas rītā atzinis ASV Kara pētniecības institūts (ISW).
Atraucoties uz Doneckas apgabala krievu okupācijas iestāžu amatpersonām un uz krievu kara korespondentiem, ISW savā ikdienas apskatā par situāciju Ukrainas frontē norāda, ka krievi joprojām kontrolē Limanu, taču atkāpušies no savām pozīcijām Drobiševē un Jampiļā, kuras atbrīvošanu apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Tomēr krievu avoti apgalvo, ka iebrucēji joprojām kontrolējos vienu no ceļiem, kas Limanu savieno ar Torski, lai gan ukraiņi Stavku rajonā pārrāvuši šoseju Drobiševe-Torske.
Krievu avoti arī norāda uz ukraiņu izlūkvienību pieaugošo aktivitāti uz ceļa Svatove-Torske, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no Limanas.
Ģeolokācijas kadros redzams, ka ukraiņu artilērija apšauda atejošās krievu vienības Torskes rajonā, vēsta ISW.
Piektdien Ukrainas armija turpināja apšaudīt ar krievu militāros objektus okupētajā Luhanskas apgabalā.
Ģeolokācijas kadros redzami postījumi, kurus ukraiņu augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas HIMARS nodarījušas Starobiļskas televīzijas tornim un radio retranslatoram, kā arī Alčevskas asfalta rūpnīcai, kurā izvietots krievu karaspēks.
09:32 Šobrīd Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir iedzinis sevi stūrī, un viņam arvien grūtāk būs panākt jebkādu vienošanos ar jebko demokrātiskajā pasaulē, aģentūrai LETA pauda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Pēc viņa domām, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojums, ka Ukraina iesniegusi pieteikumu paātrinātai uzņemšanai NATO, ir atbilde uz tālāko eskalāciju no Krievijas puses, kas ne tikai organizē prettiesiskos referendumus, bet arī anektējusi okupētās teritorijas.
“Mēs kā NATO vienmēr veram durvis vaļā jebkurai valstij, kura vēlas iestāties, taču šo pieteikumu rūpīgi izskatījām, un nedomāju, ka šajos apstākļos tas varētu notikt uzreiz, jo ir virkne procedūru un dalībvalstu. Es pieļauju, ka varbūt arī ne visas valstis uzreiz gribētu šādu pieteikumu akceptēt, līdzīgi kā bija Somijas un Zviedrijas gadījumā. Jebkurā gadījumā pieteikumam NATO vajadzētu kalpot kā atturošam elementam pret krieviem un Putinu,” pārliecināts Pabriks.
Viņš uzsvēra, ka Krievijai un Putinam ir jāsaprot, ka ar šādu šantāžu un agresiju nevar uzvarēt ne Ukrainu, ne arī piespiest Rietumus izmantot totalitāro režīmu.
Komentējot ASV paziņojumu par “smagām” jaunām sankcijām pret Krieviju, politiķis uzskata, ka sankcijas jāskata kopā ar militāro palīdzību Ukrainai. Viņa vērtējumā, tas ilgtermiņā nozīmē to, ka Krievijas ekonomika cietīs vēl vārāk, savukārt īstermiņā – militārā palīdzība varētu vēl vairāk drupināt novājināto Krievijas armiju. Turklāt tādā veidā ukraiņiem parādās arvien vairāk iespēju straujāk atkarot tās teritorijas, kuras Krievija ir okupējusi, pārliecināts Pabriks.
