Jaunākā informācija:

21:05 Humānā situācija Sīrijā ir katastrofiska, otrdien paziņoja ANO bēgļu lietu augstais komisārs Filipo Grandi, norādot, ka situāciju Sīrijā ietekmējis karš, ko pret Ukrainu izvērsusi Krievija.

Karš Ukrainā, kas izraisījis cenu kāpumu un pārtikas deficītu, atstāj šausmīgu iespaidu uz cilvēkiem Sīrijā un reģiona valstīs.

Krievijas-Ukrainas karš un ar to saistītās starptautiskās domstarpības var kļūt par vēl vienu šķērsli Sīrijas konflikta noregulēšanas ceļā, sacīja Grandi, norādot, ka Sīrijas konflikts joprojām nav atrisināts, neraugoties uz sāpīgo un ilgo procesu.

Galvenā problēma ir tā, ka Sīrijas kaimiņvalstu viesmīlība iet uz beigām gan pandēmijas, gan citu faktoru iespaidā, bet Sīrijas bēgļi nevar vienkārši izzust, skaidroja komisārs.

Grandi aicināja valstu līderus neizmantot bēgļus politiskiem mērķiem.

Uzņemot Ukrainas bēgļus, Eiropa bijusi ārkārtīgi saliedēta, apņēmīga un dāsna, norādīja Grandi.

“Bet diemžēl mēs redzam, ka politiķi sekmē diskriminācijas tendenci, sakot, ka ukraiņi ir īsti bēgļi, bet citi nav. Tas ir nepieņemami, tas ir rasisms un diskriminācija,” uzskata ANO komisārs.

Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrijas izlūkdienests otrdien pavēstīja, ka labība, ko Krievijas karaspēks nozadzis Ukrainā, šobrīd atrodas Vidusjūrā Krievijas kuģos, kas ir ceļā, pēc visa spriežot, uz Sīriju.

Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011.gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.

20:00 Krievijas karaspēka Ukrainā nozagtā labība jau izvesta uz ārzemēm, un liela tās daļa ar Krievijas kuģiem tiek vesta pa Vidusjūru, otrdien pavēstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

“Liela Ukrainai nozagtās labības daļa ir Vidusjūrā sauskravas kuģos, kas brauc zem Krievijas karoga”, teikts izlūkdienesta paziņojumā.

“Visticamākais galamērķis ir Sīrija. Labība no turienes var tikt nogādāta kontrabandas ceļā uz citām Tuvo Austrumu valstīm,” norādīja izlūkdienests.

Krievijas karaspēks “turpina Ukrainā nozagto pārtiku izvest uz Krievijas Federāciju un okupēto Krimu”.

Zaporižjas apgabalā ap Polohiem, kas ir viens no Ukrainas nozīmīgākajiem labības audzēšanas reģioniem, noliktavās glabāto labību un saulespuķu sēklas okupanti grasās transportēt uz Krieviju.

Smago automašīnu kolonnas izbraukušas no Zaporižjas apgabala Enerhodaras un Krievijas armijas pavadībā dodas uz Krimu.

Labība nozagta arī Harkivas apgabalā, un aptuveni 1500 tonnu labības no Hersonas apgabala Mala Leptihas aizvestas uz Krimu.

Aizsardzības ministrija jau pagājušajā nedēļā pavēstīja, ka nozagtās labības apjoms sasniedz teju pusmiljonu tonnu.

18:44 Krievijas prezidents Vladimirs Putins Ukrainas karu nebeigs ar Donbasa kampaņu un ir apņēmības pilns izveidot savienojumu ar Moldovas separātisko Piedņestras reģionu, otrdien ASV Senātā sacīja ASV Nacionālo izlūkdienestu direktore Avrila Heinsa.

“Mūsu vērtējumā prezidents Putins gatavojas paildzinātam konfliktam Ukrainā, kura gaitā viņš joprojām tiecas sasniegt mērķus ārpus Donbasa,” norādīja Heinsa.

“Putins, visticamāk, spriež, ka Krievijai ir lielākas spējas un gatavība tikt pāri izaicinājumiem nekā viņa pretiniekiem, un viņš, iespējams, kalkulē, ka ASV un Eiropas Savienības apņemšanās vājināsies, situācijai ar pārtikas piegādēm, inflāciju un enerģijas cenām pasliktinoties,” sacīja Heinsa.

Sagaidāms, ka Putins kļūs vēl neprognozējamāks un var Krievijā izsludināt karastāvokli, lai sekmētu savu mērķu sasniegšanu Ukrainā, pieļāva amatpersona.

Putina mērķi ir lielāki nekā Krievijas militārās spējas, un tas, “visticamāk, nozīmē, ka dažu nākamo mēnešu laikā mēs virzīsimies pa vēl neprognozējamāku un potenciāli pieaugošas eskalācijas trajektoriju”.

“Pašreizējā tendence palielina iespējamību, ka Putins ķersies pie vēl radikālākiem līdzekļiem, arī karastāvokļa ieviešanas, industriālās ražošanas pārorientēšanas vai potenciālas militārās eskalācijas izvēlēm, lai atbrīvotu resursus, kas ir nepieciešami viņa mērķu sasniegšanai,” viņa sacīja.

Kā atzina Heinsa, ir maz ticams, ka Putins varētu dot pavēli par kodolieroču izmantošanu, ja vien Krievija nebūs pakļauta “eksistenciāliem draudiem”.

16:45 Krievijas pret Ukrainu izvērstā pilna mēroga kara dēļ Ukrainas iekšienē pārvietoti vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku, otrdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IMO).

Kopš Krievija 24.februārī sāka karu, vairāk nekā 5,9 miljoni ukraiņu pametuši valsti.

Jaunākās IOM aplēses par valsts iekšienē pārvietotajām personām datētas ar 3.maiju, iepriekšējās, 17.aprīļa aplēsēs šis skaitlis bija 7,7 miljoni.

63% valsts iekšienē pārvietoto ir sievietes.

Teju puse iekšzemē pārvietoto pametuši savas mājas Ukrainas austrumos, kur Krievija šobrīd koncentrē galveno triecienu.

Vairāk nekā 3,9 miljoni cilvēku pametuši savas mājas austrumos, 1,65 miljoni Kijivas reģionā, bet 1,3 miljoni ziemeļos.

36% iekšzemē pārvietoto šobrīd atrodas valsts rietumos, kas ir relatīvi drošs reģions.

16:31 Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijā joprojām atrodas vairāk nekā tūkstotis Ukrainas karavīru, no kuriem daudzi ir ievainoti, paziņojusi Ukrainas okupēto teritoriju ministre un vicepremjere Irina Vereščuka.

“Vairāk nekā tūkstotis” ukraiņu karavīru joprojām ir nopostītās rūpnīcas teritorijā, viņa teikusi ziņu aģentūrai AFP.

“Simtiem ir ievainoti. Ir cilvēki ar smagiem ievainojumiem, kurus nekavējoties būtu jāevakuē. Situācija ar katru dienu pasliktinās,” piebilda ministre.

7.maijā Vereščuka informēja, ka sieviešu, bērnu un sirmgalvju evakuācija no “Azovstaļ” teritorijas ir pabeigta.

“Azovstaļ” ir vienīgā vieta sagrautajā Mariopulē, kur Ukrainas spēki vēl pretojas Krievijas karaspēkam, un rūpnīca kļuvusi par ukraiņu pretestības simbolu. Karavīri, kas joprojām notur pozīcijas rūpnīcas teritorijā, solījuši turpināt cīņu un nepadoties. Viņi cer uz palīdzību.

16:31 Ukrainas aizsardzības spēki kopš Krievijas iebrukuma sākuma atbrīvojuši 1003 apdzīvotās vietas, un 70% no tām darbu atsākušas vietējās varas institūcijas, pavēstīja prezidenta biroja priekšnieka vietnieks Kirils Timošenko.

“Turpinās infrastruktūras atjaunošana no okupantiem atbrīvotajās teritorijās. Atbrīvotajās teritorijās, un šodien tās ir 1003 apdzīvotās vietas, izvērsts apgabalu kara administrāciju humāno štābu un Valsts Ārkārtas situāciju dienesta darbs,” preses brīfingā sacīja amatpersona.

70% šo pilsētu un ciemu darbu atsākušas vietējās varas institūcijas, bet policija atsākusi darbu 600 atbrīvoto apdzīvoto vietu, viņš piebilda.

224 apdzīvotajās vietās jau notikusi atmīnēšana.

Autosatiksme atjaunota 70%, bet dzelzceļa satiksme 42% apjomā.

Gāzes apgāde atjaunota 650 apdzīvotajās vietās, elektroenerģija – 83% atbrīvoto pilsētu un ciemu, ūdensapgāde – 60%, benzīntanku darbs – 49%, bet mobilo sakaru un interneta darbība 720 apdzīvotajās vietās.

Bankas atsākušas darbu 300, bet pasta dienests “Ukrpošta” – gandrīz 800 atbrīvoto apdzīvoto vietu.

16:30 Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināts 3381 mierīgais iedzīvotājs, paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).

Aptuveni 1000 no upuriem miruši Mariupolē.

Taču patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina.

“Mēs strādājam pie tā, lai apstiprinātu katru incidentu,” norādīja Matilda Bognere, kas vada komisiju, kura izmeklē cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā kopš 2014.gada.

Viņas komanda, ko veido aptuveni 60 eksperti, ir dokumentējusi daudzus cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī.

Bognere norādīja, ka daudzi no šiem pārkāpumiem varētu izrādīties kara noziegumi.

“Cilvēki stāstīja mums par nogalinātiem, aizturētiem un pazudušiem radiniekiem, kaimiņiem un draugiem,” viņa piebilda.

Bognere atklāja, ka vismaz 204 cilvēki tikuši nolaupīti, tai skaitā 169 vīrieši, 34 sievietes un viens bērns. Noziegumus pastrādājuši galvenokārt Krievijas karavīri vai kaujinieki, kas atbalsta Krievijas armiju, piemēram Austrumukrainā.

16:30 Līdz šim Ukrainas galvaspilsētā atgriezušās divas trešdaļas Kijivas iedzīvotāju, paziņojis pilsētas mērs Vitālijs Kličko.

“Gandrīz divas trešdaļas kijiviešu ir atgriezušās,” televīzijas ēterā sacījis Kličko, paskaidrojot, ka aprēķins balstīts uz to, ka sadarbībā ar mobilo sakaru operatoriem noskaidrots, ka Ukrainas galvaspilsētā ir 2,5 miljoni telefonu.

Kijivas mērs precizējis, ka pirms 24.februāra, kad Krievija sāka plašu iebrukumu Ukrainā, galvaspilsētā dzīvoja 3,5 miljoni cilvēku.

Vienlaikus Kličko atzina, ka varasiestādes nevar garantēt pilsētā atgriezušos cilvēku drošību.

“Pašlaik diemžēl joprojām saglabājas apšaužu, raķešu triecienu iespējamība,” teicis Kijivas mērs.

Viņš aicinājis cilvēkus, kuriem ir iespēja uzturēties tur, kur netiek apdraudēta dzīvība un veselība, palikt drošībā, tomēr Kličko atzinis, ka Ukrainas varasiestādes neiebilst, ka mājās atgriežas tie, kuriem ir tāda iespēja.

Kijivā pašlaik ir daudz kontrolposteņu, spēkā ir komandantstunda, joprojām iespējamas apšaudes, bet piepilsētā aizliegts uzturēties zaļajā zonā, jo tā varētu būt mīnēta vai tur var atrasties sprādzienbīstami priekšmeti, pašlaik Ukrainas galvaspilsētā un tās apkaimē esošos ierobežojumus uzskaitījis Kličko.

Mērs klāstījis, ka dzīve Ukrainas galvaspilsētā palēnām atgriežas ierastajā ritmā, lai gan joprojām, piemēram, sabiedriskais transports kursē mazāk, arī komunālo pakalpojumu uzņēmumu darbinieku ir mazāk. Vienlaikus varasiestādes cenšas nodrošināt ūdens, siltuma un elektroapgādi, atkritumu savākšanas un citus pakalpojumus. Kličko apliecinājis, ka viss strādā, “bet pagaidām citādākos apstākļos”.

Iepriekš Kličko bija teicis, ka kijivieši mājās varētu pakāpeniski atgriezties pēc 8.-9.maija.

Krievijas karaspēks martā pietuvojās Ukrainas galvaspilsētai, tomēr to pilnībā ielenkt un ieņemt neizdevās. Pēc krievu karavīru atkāpšanās aprīļa sākumā atklājās plašas zvērībās tādās Kijivas piepilsētās kā Buča un Irpiņa. Lai gan pēdējā mēneša laikā ir bijuši atsevišķi gaisa triecieni Kijivai, situācija tajā ir salīdzinoši mierīga. 

13:03 Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba intervijā laikrakstam “Financial Times” izteicies, ka gadījumā, ja Ukrainas armija uzvarēs kaujā par Donbasu, Kijiva vēlēsies atbrīvot visu valsts teritoriju.

Ministrs norādīja, ka Ukrainas skatījums uz uzvaru karā mainās un attīstās.

“Pirmajos kara mēnešos uzvara mums izskatījās kā Krievijas karaspēka atstumšana uz pozīcijām, kuras viņi bija ieņēmuši līdz 24.februārim, un atmaksa par nodarīto postu,” atzinis Kuleba.

“Tagad, ja būsim pietiekami spēcīgi militārajā frontē un uzvarēsim kaujā par Donbasu, kas būs izšķiroša turpmākajai kara dinamikai, tad neapšaubāmi mums uzvara šajā karā būs mūsu atlikušo teritoriju atbrīvošana,” paziņoja ministrs.

Viņš norādīja, ka tikai Krievijas sakāve ļaus Ukrainai no jauna atvērt Melnās jūras ostas un atjaunot eksporta ekonomiku.

Ja Ukraina saņems “vēl lielāku militāro atbalstu, mēs varam viņus atgrūst no Hersonas apgabala, sakaut Melnās jūras floti un atbloķēt ceļu” uz jūru, uzskata Kuleba.

Taču viņš arī atzina, ka varētu notikt pārāk liela asinsizliešana un Ukrainai, iespējams, nāksies vienoties par izlīgumu.

Tādā gadījumā Kijiva vēlētos “tuvoties neizbēgamajam brīdim ar iespējami spēcīgākajām kārtīm”, norādījis ārlietu ministrs.

12:52 Ukrainas Harkivas apgabala pilsētā Izjumā, kuru uz laiku bija okupējis Krievijas karaspēks, okupantu sagrautas mājas drupās atrasti 44 civiliedzīvotāju līķi, otrdien paziņojis apgabala militārās pārvaldes vadītājs Olehs Sinegubovs.

Ēka tika sagrauta jau martā.

“Uz laiku ieņemtajā Izjumā zem piecstāvu ēkas gruvešiem, ko okupanti iznīcināja marta pirmajā dekādē, viņi atrada 44 mirušu civiliedzīvotāju līķus,” paziņoja Sinegubovs.

“Tas ir vēl viens briesmīgs krievu iebrucēju kara noziegums pret civiliedzīvotājiem. Mēs katru fiksējam, un par katru viņi samaksās!” uzsvēra Sinegubovs.

11:53 Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 226 bērni un 416 guvuši dažādus ievainojumus, otrdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti vai ievainoti 139 bērni, Kijivas apgabalā – 116, Harkivas apgabalā – 99, Černihivas apgabalā – 68, Hersonas apgabalā – 46, Mikolajivas apgabalā – 44, Luhanskas apgabalā – 44, Zaporižjas apgabalā – 28, Sumu apgabalā – 17, Kijivas pilsētā – 16 un Žitomiras apgabalā – 15.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1657 mācību iestādēm, no kurām 132 pilnībā sagrautas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

10:15 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 26 000 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1170 tankus, 2808 bruņutransportierus, 519 lielgabalus, 185 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 87 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 158 helikopterus, 1980 automobiļus un autocisternas, 12 kuģus un ātrlaivas, 380 bezpilota lidaparātus, 41 specializētās tehnikas vienību un 94 spārnotās raķetes.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.

09:30 Krievijas karaspēks pirmdien izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus, sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība “Dienvidi”.

“Rašisti atkal deva triecienu Odesai, lietojot aviāciju. Uz pilsētu tika izšautas septiņas raķetes. Tomēr ienaidniekam raķešu rezerves acīmredzot ir tuvu izsīkumam, jo tika izmantoti reti padomju paraugi, kam vecuma dēļ ir tēmēšanas problēmas. Meklējot stratēģiskus objektus, novecojušajām raķetēm izdevās trāpīt “ārkārtīgi bīstamam” tirdzniecības centram un plaša patēriņa gatavās produkcijas noliktavai,” teikts pavēlniecības paziņojumā.

Ienaidnieka veiktās apšaudes rezultātā viens cilvēks ir gājis bojā, bet slimnīcā ievietoti pieci ievainotie. 

Raķetes izraisīja ugunsgrēkus, kuru dzēšana vēl trurpinās.

Pirmdien uz Odesas apgabalu tika izšautas trīs “Kinžal” tipa raķetes no Krievijas stratēģiskās aviācijas lidmašīnas “Tu-22”, ievainojot divus cilvēkus un sagraujot piecus tūrisma infrastruktūras objektus.

Jau ziņots, ka Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, kas pirmdien ieradās iepriekš neizziņotā vizītē Odesā, bija spiests tikšanos pārtraukt un doties uz patvertni, jo Ukrainas dienvidu pilsēta atkal tika pakļauta Krievijas raķešu triecienam, kas notika Mišela un Ukrainas premjerministra Denisa Šmihaļa tikšanās laikā. 

Stāvoklis Ukrainas frontē

Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas austrumos ar mērķi pārņemt kontroli pār visu Donbasu un izveidot zemes koridoru starp šo teritoriju un okupēto Krimu, otrdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Ienaidnieks galvenos aviācijas spēkus koncentrē, lai atbalstītu savas vienības austrumu darbības zonā – Slobožanskes un Doneckas virzienos, kā arī Mariupolē rūpnīcas “Azovstaļ” rajonā.

Artilērijas izmantošana turpinās gandrīz visā frontes līnijā.

Joprojām pastāv liela iespējamība, ka krievi veiks raķešu triecienus civilajai un militārajai infrastruktūrai visā Ukrainas teritorijā.

Iespējamas arī sabotāžas Ukrainas ķīmiskās rūpniecības objektos, vainojot tajā ukraiņus, brīdina ģenerālštābs.

Volīnijas un Poļesjes virzienos pretinieks aktīvas darbības nav veicis. Baltkrievijas bruņoto spēku vienības turpina segt Ukrainas un Baltkrievijas robežu Brestas un Gomeļas apgabalos.

Siverskas virzienā ienaidnieks turpina nodrošināt pastiprinātu aizsardzību Ukrainas un Krievijas robežas posmā Brjanskas un Kurskas apgabalos. Krievi apšaudījuši vairākas apdzīvotās vietas Sumu apgabalā pie Krievijas robežas.

Paredzams, ka pretinieks turpinās veikt demonstratīvas darbības gar Ukrainas robežu, lai ierobežotu Ukrainas armijas kustību un novērstu pārgrupēšanos citos virzienos.

Slobožanskes virzienā ienaidnieks uztur gatavībā zināmus spēkus un pretgaisa aizsardzības vienības Belgorodas apgabalā. Krievi turpina pielikt pūliņus ieņemto pozīciju noturēšanai, cenšoties novērst ukraiņu vienību virzību Ukrainas valsts robežas virzienā. Pretinieks veic gaisa izlūkošanu.

Izjumas virzienā ienaidnieks veicis munīcijas, degvielas un materiāli tehnisko līdzekļu papildināšanu. Krievijas karaspēks turpina gatavoties uzbrukuma operācijām Limanas un Severodoneckas virzienos.

Luhanskas apgabalā turpinās cīņas par vairākām apdzīvotām vietām Severodoneckas rajonā. kaujas notiek arī par Kamjanku Doneckas apgabalā.

Mariupolē ienaidnieks ar artilēriju un no gaisa turpina apšaudīt “Azovstaļ” rūpnīcas infrastruktūru.

Dienvidbugas virzienā ienaidnieks aktīvu karadarbību nav veicis, bet apšaudījis Ukrainas armijas pozīcijas. Tiek veikta gatavošanās uzbrukumu atsākšanai, lai uzlabotu taktisko situāciju.

Krievijas Melnās jūras flotes kuģi Melnajā un Azovas jūrā turpina veikt uzdevumus, lai izolētu karadarbības zonu, veiktu piekrastes izlūkošanu un ar raķetēm apšaudītu Ukrainas civilās un militārās infrastruktūras objektus, atbalstītu vienības piekrastē un bloķēt civilo kuģu satiksmi.

Doneckas un Luhanskas apgabalos Ukrainas aizstāvji aizvadītajā diennaktī veiksmīgi atvairījuši 15 uzbrukumus, iznīcinājuši vienu krievu zenītraķešu kompleksu, deviņus tankus, trīs lielgabalus, 25 citas bruņutehnikas vienības, trīs specializētās tehnikas vienības un trīs automobiļus.