LETA
Jaunākā informācija:
19:26 Baltkrievijā līdz 13 000 aktīvo un bijušo karavīru ir parakstījuši vienošanos par dalību karā pret Ukrainu, ceturtdien paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās operatīvās pārvaldes priekšnieka vietnieks Aleksejs Hromovs.
Viņš norādīja, ka Krievija turpina ievilkt Baltkrieviju pilna mēroga karā.
“Seši Baltkrievijas Bruņoto spēku bataljoni ir izvietoti gar Ukrainas valsts robežu un veic uzdevumus reģionos, kas robežojas ar Ukrainu. (..) Pēc provizoriskiem datiem līdz 13 000 cilvēku no esošajām un bijušajām Baltkrievijas speciālo operāciju spēku vienībām, kā arī OMON kaujinieki parakstījuši vienošanos par dalību karā pret Ukrainu,” paziņoja Hromovs.
Viņš skaidroja, ka baltkrievu galvenā motivācija esot materiālais atalgojums par piedalīšanos karā, jo “okupantu rīcībā nav ideoloģiska pamatojuma” un neviens netic krievu propagandas slidinātajai fikcijai par “denacifikāciju”.
18:49 Ceturtdien 26 rietumvalstis vienojušās sniegt papildu finansējumu, ieročus un apmācību iespējas Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanai, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), kurš Dānijā piedalījās konferencē par sabiedroto iespējām sniegt nepieciešamo palīdzību.
Pabriks teica, ka konferencē pulcējas 26 valstis, kas vēlreiz apliecinājušas, ka gatavas sniegt vēl lielāku atbalstu nekā līdz šim.
“Konkrētais devums no šīs konferences bija gan papildu finansiālais, gan arī interešu spēju salīdzināšana starp valstīm, kuras var ražot un sakoordinēt nepieciešamās lietas,” uzsvēra ministrs.
Pabriks plašāk nekomentēja to, kāds tieši atbalsts tiks novirzīts Ukrainai. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka rietumvalstu atbalsts Ukrainai būs pietiekams tikai tad, kad karš būs uzvarēts.
Tāpat Pabriks nekomentēja, kāda veida militāru atbalstu Latvija turpinās sniegt Ukrainai, taču viņš apliecināja, ka tuvākajā laikā sabiedrība par to tiks informēta. Tāpat Latvija turpinās apmācīt Ukrainas karavīrus.
Pabriks norādīja, ka rietumvalstu atbalsts Ukrainai kopš kara sākuma ir pieaudzis.
“Kara sākumā virkne valstu bija bailīgas un skeptiskas,” atgādināja ministrs.
Jau ziņots, ka ceturtdien Kopenhāgenā notika Ukrainas, Lielbritānijas un Dānijas rīkota konference par sabiedroto iespējām sniegt nepieciešamo palīdzību Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanā.
Konferences mērķis ir sekmēt sadarbību starp Ukrainu un virkni sabiedrotajām valstīm, īpaši Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstīm, lai nodrošinātu militāro un finansiālo palīdzību, kā arī īstenotu nepieciešamo apmācību, palīdzot Ukrainai cīņā pret Krievijas izvērsto brutālo karu.
Latvija ir arī viena no Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstīm, kuras apņēmušās palīdzēt Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas pirmā sanāksme notika šī gada aprīlī ASV militārajā bāzē Ramšteinā, Vācijā, piedaloties daudzu pasaules valstu aizsardzības ministriem.
Kopš kontaktgrupas izveides Ukraina ir saņēmusi būtisku atbalstu. Piemēram, ASV piegādājušas prettanku un pretgaisa aizsardzības ieročus, haubices un munīciju, bezpilota lidaparātus un helikopterus Mi-17.
Tāpat grupas dalībvalstis nodrošinājušas pārtikas produktus, kājnieku ieroču munīciju, medicīnas preces, formas tērpus un citu Ukrainas bruņotajiem spēkiem nepieciešamo. Kontaktgrupas dalībvalstis Ukrainai piegādā arī humāno palīdzību, palīdzot kara skartajiem civiliedzīvotājiem.
Latvija Ukrainai sniegusi nozīmīgu militāro palīdzību, nodrošinot ieročus un individuālo ekipējumu, bezpilota lidaparātus, sausās pārtikas uzturdevas, munīciju, prettanku ieročus un pretgaisa raķetes “Stinger”.
17:10 ASV uzņēmums “Planet Labs” publiskojis satelītattēlus ar sprādzienos cietušo krievu kara aviācijas bāzi Krievijas okupētajā Krimas pussalā un, spriežot pēc tiem, iznīcinātas vairākas Krievijas armijas lidmašīnas.
Ukraina aplēsusi, ka sprādzienos Saki militārajā lidlaukā Krimā tika iznīcinātas aptuveni desmit Krievijas militārās lidmašīnas.
Arī laikraksts “New York Times” un ASV bāzētā domnīca “Institute For The Study Of War” (ISW) ziņo, ka sadegušas vismaz astoņas krievu lidmašīnas.
Krievija sprādzienus un ugunsgrēku skaidro ar “munīcijas detonāciju” ugunsdrošības noteikumu neievērošanas dēļ, bet neko nemin par iznīcinātu militāro tehniku.
Maskavā izplatījušās arī ziņas, ka sprādzienos gājis bojā viens cilvēks un 14 tikuši ievainoti.
Varasiestādes Kijivā nav uzņēmušās atbildību par šiem sprādzieniem, taču daudzi novērotāji uzskata, kas aiz tiem stāv Ukrainas armija.
ISW uzskata, ka Krievijas līderi nevēlas atzīt, ka tas bijis Ukrainas uzbrukums, jo tas nozīmētu, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēma ir cietusi neveiksmi.
10:45 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 43 000 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1846 tankus, 4100 bruņutransportierus, 974 lielgabalus, 261 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 134 zenītartilērijas iekārtas, 232 lidmašīnas, 193 helikopterus, 772 bezpilota lidaparātus, 185 spārnotās raķetes, 3018 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 90 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:15 Černihivas apgabala Jahidnes ciemā, kur krievu okupanti gandrīz mēnesi turēja pagrabā 300 vietējos iedzīvotājus, tiek plānots izveidot Krievijas noziegumu muzeju, lietotnē “Telegram” paziņoja Černihivas apgabala kara administrācijas vadītājs Vjačeslavs Čauss.
Šāda muzeja konceptuālo vīziju apsprieda Černihivas apgabala kara administrācijas Kultūras un tūrisma, tautību un reliģiju departamenta pārstāvji kopā ar muzeju jomas speciālistiem un vietējās varas pārstāvjiem.
“Departamenta direktore Ludmila Zamaja atzīmēja nepieciešamību izveidot ekspozīciju, kas parādītu Krievijas noziegumu šausmas mazā ciemā Černihivas apgabalā. Par ekspozīcijas pamatu var kļūt aculiecinieku liecības,” sacīja Čauss.
Černihivas apgabala vēstures muzeja direktors Serhijs Lajevskis kā vienu no variantiem minēja to, ka Jahidnē varētu izveidot Ukrainas Vēstures Otrajā pasaules karā muzeja filiāli.
Vietējās varas iestādes kopā ar Černihivas apgabala kara administrāciju pašlaik meklē sponsorus skolas ēkas atjaunošanai, kurā plānots izveidot muzeju.
Ukrainas Bruņotie spēki aprīlī atbrīvoja Černihivas apgabalu no krievu okupantiem.
