Jaunākā informācija:

20:25 Krievijas izveidotās Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksenovs piedraudējis ar kriminālsodiem iedzīvotājiem, kuri “iziet uz publiskiem pasākumiem, dziediet Ukrainas himnu un izkliedziet nacionālistiskus saukļus”.

Pēc viņa teiktā, nesen šādi video sākuši parādīties internetā.

“Publiskos pasākumos skandē nacionālistiskus saukļus, dzied himnas, īpaši speciālās militārās operācijas laikā. Par to tiks sodīts kriminālā kārtībā – gan organizatori, gan dalībnieki,” paziņoja Aksjonovs.

Pēc viņa teiktā, par šādām darbībām var zaudēt darbu vai zaudēt tiesības veikt uzņēmējdarbību Krimā.

“Nemīli mūsu valsti – brauciet uz to, kuru mīlat,” pavēstīja Aksjonovs.

18:21 Izjumā, ko Ukrainas armija nedēļas nogalē atbrīvoja no krievu okupācijas, iznīcināti vairāk nekā 80% pilsētas infrastruktūras un bojāta centrālā apkures sistēma, paziņojis Izjumas domes deputāts Maksims Strelnikovs.

Viņš norādīja, ka Ukrainas armija cenšas stabilizēt situāciju Izjumā, un iedzīvotāji, kas aizbēga no pilsētas, vēlas atgriezties.

Tomēr vairāk nekā 80% pilsētas infrastruktūras ir iznīcināti, tai skaitā daudzstāvu ēkas un privātmājas, uzņēmumu ēkas, valdības iestādes, skolas un rūpnīcas. Bojāta arī centrālā apkures sistēma, ko ziemā izmanto vairums pilsētas iedzīvotāju, noradīja Strelnikovs.

“Pagaidām mēs zinām, ka karadarbības dēļ [Izjumā] gājuši bojā vismaz 1000 civiliedzīvotāju. Taču mēs domājam, ka medicīniskās palīdzības trūkuma dēļ cietuši vēl vairāk cilvēku, jo martā krievu okupanti iznīcināja visas veselības aprūpes iestādes. Okupanti ir izlaupījuši visas aptiekas, līdz ar to medikamenti nebija pieejami. Tas šobrīd ir aktuālākais jautājums, līdztekus to Izjumas iedzīvotāju hospitalizācijai, kuriem nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība,” norādīja Strelnikovs.

Viņš sacīja, ka nesen no pilsētas tika evakuētas sievietes un bērni un pašlaik pilsētā atrodas aptuveni 10 000 civiliedzīvotāju.

“Lielākā daļa Iziumas iedzīvotāju gaida atgriešanos mājās, taču šobrīd situācija ar kritisko infrastruktūru ir nopietns izaicinājums,” sacīja Strelnikovs, paužot cerību, ka pilsēta spēs sagatavoties ziemai.

17:31 Kijiva un Maskava ir izrādījušas interesi izveidot drošības zonu ap Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), pirmdien paziņojusi Starptautiskā Atomenerģija aģentūra (IAEA).

Februārī Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks Zaporižjas AES sagrāba martā, bet stacijā joprojām strādā Ukrainas atomenerģijas uzņēmuma “Enerhoatom” ukraiņu darbinieki.

Ukraina apsūdz Krieviju, ka tā pārvērtusi atomelektrostaciju militārā bāzē un izmanto to kā vairogu uzbrukumu veikšanai. AES regulārā apšaudīšana radījusi bažas par kodolkatastrofu.

IAEA, kam pēc misijas Zaporižjas atomelektrostacijā tur palikuši divi eksperti, aicinājusi apturēt karadarbību AES tuvumā.

IAEA direktors Rafaels Grosi šodien žurnālistiem uzsvēra, ka “Krievijai un Ukrainai jāvienojas par ļoti vienkāršu principu – neuzbrukt un neapšaudīt atomelektrostaciju”.

Grosi skaidroja, ka būtībā tā būtu apņemšanās nevienā militārā darbībā neietvert mērķēšanu uz AES vai tās apkārtni.

“Tas ir tas, ko mēs sagaidām,” viņš piebilda.

Grosi atklāja, ka gan Kijiva, gan Maskava apspriežas ar IAEA par to un uzdod daudz jautājumu.

“Esmu redzējis pazīmes, ka viņi ir ieinteresēti,” sacīja Grosi pēc tam, kad viņš atklāja aģentūras kārtējo valdes sanāksmi.

Kijiva pieprasījusi, lai Krievijas karaspēks atstāj AES, bet Grosi norādīja, ka “jomas, kas saistītas ar lielāku demilitarizāciju vai karaspēka pārvietošanu, nekas no tiem neietilpst manā mandātā”.

Gaidāms, ka IAEA valdes sanāksmē šonedēļ tiks pieņemta rezolūcija, kurā Krievija tiks aicināta nekavējoties pārtraukt visas darbības, kas vērstas pret Zaporižjas AES un jebkuru citu AES Ukrainā, lai kompetentās varasiestādes varētu atgūt pilnu kontroli, ziņu aģentūrai AFP atklāja vairāki diplomāti.

“Enerhoatom” svētdien paziņoja, ka apturēts pēdējais kodolreaktors Zaporižjas atomelektrostacijā.

Grosi norādīja, ka situācija pagaidām ir stabila, bet brīdināja, ka ilgtermiņā, ja apšaudes turpināsies, situācija uzskatāma par nestabilu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons svētdien telefonsarunā aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu izvest Krievijas smagos un vieglos ieročus no Zaporižjas atomelektrostacijas, paziņoja Makrona birojs.

17:30 Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) pirmdien nosodījusi Krieviju par to, ka tā iebiedē cilvēkus, kas ir noskaņoti pret iebrukumu Ukrainā.

Pirms ANO Cilvēktiesību padomes sēdes ANO augstās cilvēktiesību komisāres vietniece Nada al Našifa nosodīja “iebiedēšanu, ierobežojošos pasākumus un sankcijas pret cilvēkiem (Krievijā), kas pauž iebildumus pret karu Ukrainā”.

Šāda izturēšanās “grauj konstitucionāli garantēto pamatbrīvību īstenošanu, tostarp tiesības uz pulcēšanos, vārda un biedrošanās brīvību”, norādīja Našifa.

ANO Cilvēktiesību padomes 51.sēde ilgs līdz 7.oktobrim. Našifa pašreiz izpilda augstās cilvēktiesību komisāres pienākumus, kamēr jaunais komisārs Volkers Turks nomainīs Mičelu Bačeletu, kura nolēmusi nepretendēt uz otro termiņu komisāres amatā.

Našifa sēdes atklāšanā pauda bažas par tiesību ievērošanu vairākās valstīs, bet sevišķi skarbi izteicās par Krieviju.

Viņa runāja par spiedienu pret žurnālistiem, interneta resursu bloķēšanu un cita veida cenzūru Krievijā, uzsverot, ka šāda rīcība nav savienojama ar mediju plurālismu un pārkāpj tiesības piekļūt informācijai.

Našifa aicināja Krieviju pārskatīt “ārvalstu aģenta” likuma paplašināšanu un atturēties no kriminālatbildības noteikšanas par “nedeklarētiem kontaktiem ar to valstu, ārzemju vai starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kuras tiek uzskatītas par vērstām pret Krievijas Federācijas “drošību””.

Vasarā Krievija vēl vairāk paplašināja likumu par ārvalstu aģentiem, atzīstot par tādiem visus, kas pakļauti ārvalstu ietekmei vai saņem materiālu vai kādu citu atbalstu no ārvalstīm.

Maskava izstājās no ANO Cilvēktiesību padomes aprīlī, kad padome bija nolēmusi apturēt Krievijas dalību tajā. Taču Krievija joprojām ir novērotāja valsts un iesaistās debatēs.

ANO Cilvēktiesību padome veic izmeklēšanu par iespējamiem Krievijas karaspēka Ukrainā pastrādātiem kara noziegumiem. Ziņojums par izmeklēšanas rezultātiem gaidāms 23.septembrī.

Uz padomi tie izdarīts spiediens izmeklēt tiesību pārkāpumus arī pašā Krievijā.

Tiesību aizstāvju organizācijas vēlas, lai tiktu iecelts īpašs ziņotājs, kas izpētītu situāciju, bet pagaidām neviena valsts nav piekritusi izvirzīt šādu rezolūciju.

Rietumu valstis bažījas, ka balsojumā šāds ierosinājums negūtu pietiekamu atbalstu un tas varētu radīt negatīvas sekas.

“Visi piekrīt, ka tāda vajadzība ir (..), bet mēs vēl neesam vienojušas par laiku,” norādīja kāds Rietumu diplomāts.

“Neveiksmīgas rezolūcijas ietekme būtu jūtama ilgu laiku,” piekrita kāds Eiropas diplomāts.

14:43 Ukrainas armijai Hersonas apgabalā izdevies atbrīvo 500 kvadrātkilometru lielu platību, pirmdien pavēstījusi Ukrainas armijas operatīvā štāba “Dienvidi” preses centra vadītāja Natālija Humeņuka.

Tās ir vienas no pirmajām Ukrainas publiskotajām aplēsēm par pretuzbrukuma panākumiem valsts dienvidos pēdējās divās nedēļās.

Humeņuka piebilda, ka Visokopiļju, Bilohirku, Suhijstavoku un Miroliubivku tagad pilnībā kontrolē Ukrainas spēki.

Pēc Humeņukas teiktā, pēdējo divu nedēļu laikā Ukrainas bruņotie spēki dienvidu virzienā iznīcinājuši vairāk nekā 1800 iebrucēju, vairāk nekā 500 bruņumašīnas, 122 tankus, divas lidmašīnas, divus helikopterus un aptuveni desmit spārnotās raķetes.

Viņa piebilda, ka Ukraina arī ilgstoši un cītīgu strādājusi, lai informētu ienaidnieka vienības par iespējām izkļūt no tā dēvētās specoperācijas, kurā viņi tikuši ievilkti.

Krievijas karavīriem, kuri nevēlas karot, ieteikts padarīt savas vienības nespējīgas karot, piemēram, sabojājot militāro aprīkojumu, un viņi informēti, kā pareizi nolikt ieročus un padoties.

10:12 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 52 950 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2168 tankus, 4640 bruņutransportierus, 1269 lielgabalus, 311 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 162 zenītartilērijas iekārtas, 243 lidmašīnas, 213 helikopterus, 903 bezpilota lidaparātus, 216 spārnotās raķetes, 3463 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 117 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

09:59 Krievijas karaspēka apakšvienības Dņepras labajā krastā ir gatavas nolikt ieročus, un meklē iespējamos kontaktus ar Ukrainas armiju, pirmdien pavēstījusi Ukrainas armijas operatīvā štāba “Dienvidi” preses centra priekšniece Natālija Gumeņuka.

“Turpinām virzību, un šī virzība ir pārliecinoša. Tai ir ietekme ne tikai uz ienaidnieka pozīciju ģeogrāfisku atvirzīšanu, bet arī uz [pretinieka] psiholoģiju,” televīzijas kanāla “Espresso” tiešraidē norādīja Gumeņuka. “Ienaidnieka apakšvienības (..) meklē iespējas nodibināt kontaktu ar mūsu apakšvienībām, lai veiktu tā dēvētās sarunas par ieroču nolikšanas nosacījumiem un pārieru starptautisko humanitāro tiesību jurisdikcijā. Viņi [krievi] apzinās, ka ir iespiesti starp Dņepras krastu un mūsu spēkiem.”

Gubeņuka piebilda, ka iebrucēji meklē veidus, kā saglabāt savu dzīvību.

“Šobrīd šis jautājums tiek izskatīts, jo ir kara stratēģijas izpratne, kas paredz šādus pasākumus. Viņi ir gatavi pāriet starptautisko humanitāro tiesību jurisdikcijā, tas ir, papildināt [gūstekņu] apmaiņas fondu,” norādīja preses centra vadītāja.

09:44 Ukrainai izdevies panākt lūzumu karadarbībā sev par labu, taču visas krievu okupētās teritorijas atbrīvošanai būs nepieciešams organizēt jaunus uzbrukumus, un tāpēc karš ievilksies līdz nākamajam gadam, savā ikdienas ziņojumā atzinis ASV Kara izpētes institūts (ISW).

Ukraina demonstratīvi apsprieda pretuzbrukuma gatavošanu Hersonas apgabalā, novēršot krievu uzmanību no teritorijām, kur bija paredzēts galvenais trieciens, norāda ISW.

Eksperti atzīst, ka ukraiņiem izdevies panākt sev labvēlīgu lūzumu karadarbībā, un tas ļaus Ukrainas armijai biežāk diktēt kaujas darbības raksturu un vietu, bet krievi arvien neadekvātāk reaģēs uz psiholoģisko un fizisko spiedienu no ukraiņu puses.

Tomēr ISW uzsver, ka pašreizējais pretuzbrukums neļaus pabeigt karu, un krievi zināmā brīdī spēs izveidot jaunu aizsardzības līniju un pat atsākt lokālus uzbrukumus.

Ukraiņiem nāksies organizēt vēl virkni uzbrukumu, lai atbrīvotu okupētās teritorijas, un tāpēc karš ievilksies līdz 2023.gadam, uzskata ISW.

Krievi Harkivas apgabalā cietuši lielu operatīvu sakāvi, un Ukrainas armija zibenīgā pretuzbrukumā atkarojusi gandrīz visu reģionu, secina eksperti.

Ukrainas armija pavirzījusies līdz Vovčanskai un Velikijburlukai, un Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi karaspēka atvilkšanu no Harkivas apgabala.

Dienvidos turpinās pozicionālas kaujas un Ukrainas armija dod triecienus krievu aizmugures infrastruktūrai – bāzēm, noliktavām un transportam.

Tikmēr krievi visiem iespējamajiem līdzekļiem mēģina kompensēt zaudējumus lai turpinātu karu pret Ukrainu.

Ukraiņu pretuzbrukums acīmredzot piespiedis krievus pārcelt tā dēvētos referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju, norāda ISW.

09:12 Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniegusi valsts robežu, pirmdien ziņo Robežsardzes preses dienests.

Ukraiņu robežsargi izplatījuši videoierakstu, kurā redzams, kā tiek norauts Krievijas karogs un tā vietā pacelts Ukrainas karogs.

Ukraiņu robežsargi arī paziņojuši, ka viņi “robežu slēdz”.

Ukrainas armijas pretuzbrukuma rezultātā nedēļas laikā Harkivas apgabalā no krievu iebrucējiem atbrīvotas jau vairāk nekā 30 apdzīvotās vietas.

09:12 Ukrainas armijai pēdējās diennakts laikā izdevies izspiest Krievijas karaspēku no vairāk nekā 20 apdzīvotajām vietām, pirmdienas rītā ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Turpinās apdzīvoto vietu atbrīvošana Harkivas un Doneckas apgabalos.

Krievi steigā pamet savas pozīcijas un bēg dziļāk okupētajās teritorijās vai arī uz Krievijas teritoriju.

Pēdējās diennakts laikā Harkivas apgabalā krievi izveduši vietējiem iedzīvotājiem nolaupīto īpašumu un automobiļus no Velikijburlukas.

Luhanskas apgabalā krievu militārpersonas kopā ar ģimenēm pametušas Svatoves pilsētu, un tur palikusi tikai tā dēvētā tautas milicija, kas saformēta no vietējiem kolaboracionistiem.

Ienaidnieks cietis arī smagus zaudējumus dienvidu karadarbības zonā Hersonas virzienā.

Saskaņā ar Ukrainas armijas ģenerālštāba rīcībā esošo informāciju Sevastopolē bāzētā Krievijas 810.atsevišķā jūras kājnieku brigāde zaudējusi gandrīz 85% personālsastāva.

Ukrainas armijas ģenerālštābs norāda, ka krievu karavīru morāli psiholoģiskais stāvoklis esot ārkārtīgi zems un tie masveidā atsakoties no atgriešanās karadarbības zonā.

Svētdienas vakarā krievi izšāva uz Ukrainu 12 spārnotās raķetes, no kurām deviņas tika notriektas.

Ienaidnieka dzīvā spēka un kara tehnikas zaudējumi vēl tiek precizēti.

09:11 Ukrainas armija karadarbības dienvidu zonā Kahovkā iznīcinājusi kārtējo Krievijas karaspēka munīcijas noliktavu, pirmdien ziņo Ukrainas armijas operatīvais štābs “Dienvidi”.

Pēdējās diennakts laikā krievi zaudējuši arī 40 karavīrus, četrus tankus, trīs pašgājējas haubices “Msta-S”, četras cita veida bruņutehnikas vienības un radioelektroniskās karadarbības staciju.

09:10 Pēc sakāves, ko krievi cietuši Ukrainas armijas pretuzbrukuma rezultātā, kārtējo reizi nomainīta Krievijas karaspēka Rietumu grupas vadība, svētdienas vakarā paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR).

Lai atjaunotu Rietumu grupas “vadības stabilitāti”, par tās komandieri iecelts līdzšinējais Centra grupas pavēlnieks ģenerālleitnants Aleksandrs Lapins, kas vadību pārņem līdz ar savu štābu.

Karaspēka Centra grupas štābs jau pārcelts no Luhanskas uz Rietumu grupas komandpunktu.

GUR vēsta, ka lēmums par līdzšinējā Rietumu grupas komandiera ģenerālleitnanta Romāna Berdņikova turpmāko likteni vēl neesot pieņemts.

Par Rietumu grupas komandieri Berdņikovs tika iecelts tikai 26.augustā.