LETA
Jaunākā informācija:
22:43 Ukrainai sākas jauna kara fāze, piektdien apliecināja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.
“Mēs piespiedām Krieviju pazemināt operatīvi taktiskā līmeņa mērķu mērogus. Uz šī fona mēs nonākam jaunā – ilglaicīgā – kara fāzē,” sociālajā tīklā “Facebook” norādīja ministrs.
Krievija cietusi stratēģisku zaudējumu – tā nav spējusi iznīcināt Ukrainas valsti militāras intervences un varas nomaiņas ceļā, viņš piebilda.
Rezņikovs arī solīja apbruņot miljonu karotāju ar jauniem ieročiem un kara tehniku, ko ASV un citas rietumvalstis piegādājušas Ukrainai pāris pēdējo nedēļu laikā.
Kara sākumā brīvprātīgie sniedza milzīgu palīdzību un pateicoties savai mobilitātei “ātri atrisināja samērā akūtus jautājumus”, norādīja ministrs.
Lai uzvarētu, Ukrainai “rūpīgi jāplāno resursi un jāizvairās no kļūdām”, uzsvēra ministrs, paziņojot arī par investīcijām Ukrainas ražošanas jaudās, lai nodrošinātu piegāžu stabilitāti.
19:14 Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvājis Ukrainai piekāpties Krievijai attiecībā uz suverenitāti, lai Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam palīdzētu “saglabāt seju”, intervijā Itālijas telekanālam “Rai 1” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Raidījuma vadītājs atgādināja par Makrona sarunām un vaicāja, kāda Krievijai varētu būt izeja no radušās situācijas.
Zelenskis atbildēja: “Mums Krievijai nav jāmeklē izejas, un Makrona kungs to velti dara. Viņam ir brīnišķīga pieredze – līdz Krievija pati negribēs, līdz neuzskatīs to par nepieciešamu, tā neko nemeklēs, nekādu izeju. Viņš gribēja gūt zināmus rezultātus ar starpniecību, viņš tos neguva – nedz no mūsu puses, nedz Krievijas.”
“Bet man piedāvāja zināmas lietas, kas ir saistītas ar piekāpšanos attiecībā uz mūsu suverenitāti, lai prezidentam Putinam saglabātu seju. Man šķiet, ka tas nav pārāk korekti no līderu puses. Mēs neesam gatavi kādam kaut ko saglabāt un par to zaudēt savas teritorijas,” sacīja Ukrainas prezidents.
Ko tieši Makrona piedāvājis un kad viņš izteicis šādu piedāvājumu, Zelenskis neprecizēja.
Zelenskis piebilda, ka joprojām ir gatavs tikties ar Putinu, bet bez priekšnosacījumiem un ultimātiem.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacījis, ka šāda tikšanās ir iespējama, tikai lai parakstītu dokumentus, nevis lai apspriestu kādus jautājumus.
13:17 Krievi Mariupolē visu nakti turpināja metalurģijas uzņēmuma “Azovstaļ” bombardēšanu, bet piektdien no rīta sācies kājnieku un bruņutehnikas uzbrukums, ziņo Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības “Azov” komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars.
“Visu nakti turpinājās apšaudes. Aviācija un artilērija,” Palamars situāciju komentējis izdevumam “Ukrainska Pravda”.
Uzbrūk kājnieki, kurus atbalsta bruņutehnika, tanki un artilērija, viņš piebildis.
Trīs mēnešus ilgušajā Krievijas karā pret Ukrainu stratēģiskā ostas pilsēta ir sagrauta, bet ukraiņi joprojām turpina pretoties metalurģijas uzņēmuma “Azovstaļ” teritorijā.
Šonedēļ Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka “Azovstaļ” teritorijā joprojām atrodas vairāk nekā 1000 karavīru, no kuriem daudzi ir ievainoti.
Ar ANO un Sarkanā Krusta palīdzību humānajā misijā no padomju laika rūpnīcas teritorijas bunkuriem un tuneļiem maija sākumā izdevās evakuēt sievietes, bērnus un seniorus.
11:33 Krievijas raķešu triecienā naktī uz piektdienu iznīcināts Derhaču kultūras nams, kur glabājās un tika izsniegta humānā palīdzība civiliedzīvotājiem, ziņo Harkivas piepilsētas pašvaldība.
Pašvaldība vietnē “Facebook” informēja, ka “okupanti pabeidza savu darbu un ar raķešu triecienu iznīcināja Derhaču kultūras namu un pie viena arī mūsu humānās palīdzības štābu”.
Saistībā ar notikušo piektdien pilsētā, kur pirms kara dzīvoja vairāk nekā 17 000 cilvēku, piektdien humānā palīdzība netiks izsniegta. Pašvaldība sola atrisināt loģistikas problēmas.
11:32 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 26 900 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1205 tankus, 2900 bruņutransportierus, 542 lielgabalus, 193 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 162 helikopterus, 2042 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 405 bezpilota lidaparātus, 41 specializētās tehnikas vienību un 95 spārnotās raķetes.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.
10:40 Ukrainas armija ar veiksmīgiem pretuzbrukumiem Harkivas apkaimē piespiež Krieviju atvilkt savus spēkus, un krievi spiesti atteikties no pilsētas bombardēšanas, atzinusi ASV bāzētā domnīca “Institute for the Study of War” (ISW).
Domnīcas analītiķi norāda, ka pretuzbrukumi pie Harkivas sāk līdzināties veiksmīgai okupantu padzīšanai no Kijivas apkārtnes un Ukrainas ziemeļu rajoniem. Ukrainas armijas pretuzbrukumi ir izjaukuši iebrucēju plānus, tādēļ Krievijas spēki ir atvilkti Rubižnes un Severodoneckas virzienā, tomēr eksperti nav pārliecināti, ka krievi drīzumā necentīsies atgūt zaudētās pozīcijas.
ISW speciālisti prognozē, ka Krievija varētu atteikties no plāna aplenkt ukraiņu spēkus Izjumas – Slavjanskas – Debaļcevas virzienā. Tomēr krievi varētu izvērst mazāka mēroga uzbrukumu Severodoneckas un Lisičanskas aplenkšanai.
Komentējot situāciju uz 12.maiju, ISW pieļauj, ka Krievijas karaspēka kontrolē nonākusi gandrīz visa Rubižne un ka krievi ieņēmuši Vojevodivku uz ziemeļiem no Severodoneckas. Tomēr eksperti prognozē, ka iebrucēji varētu atteikties no Izjumas virziena, jo viņu operācijai šajā rajonā ir tikai nelieli panākumi un būtiski ir samazinājies uzbrukuma temps.
ISW neprognozē, vai krieviem izdotos aplenkt un ieņemt Severodonecku un Lisičansku, ja tie koncentrēsies uz šo mazāko mērķi. Krievu uzbrukumus ukraiņi apslāpē jau sākotnējā posmā, tādēļ eksperti skeptiski vērtē iespējamos Krievijas panākumus.
08:55 Donbasā aizvadītajā diennaktī Ukrainas armija atsitusi 18 Krievijas karaspēka uzbrukumus, paziņojis Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.
“Tikai Doneckas un Luhanskas virzienā Ukrainas aizstāvji aizvadītajā diennaktī atsituši 18 ienaidnieka uzbrukumus,” ģenerālštābs pavēstīja vietnē “Facebook”.
Iznīcināti 13 krievu tanki, 27 cita veida bruņutehnikas vienības, astoņi lielgabali, divas specializētās tehnikas vienības un pieci automobiļi, teikts paziņojumā.
08:54 Ukrainas armijas zenītartilēristi pēdējās diennakts laikā sašāvuši septiņus krievu gaisa mērķus, ziņo Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība.
Gaisa spēku, sauszemes spēku un desanta karaspēka zenītartilēristi ceturtdien notriekuši piecus bezpilota lidaparātus, vienu helikopteru un vienu spārnoto raķeti.
Tikmēr ukraiņu aviācija turpina bombardēt pretinieka pozīcijas dažādos virzienos, kur norisinās karadarbība, teikts paziņojumā.
08:54 Krievijas karaspēks ceturtdien ar artilēriju apšaudīja bēgļu kolonnu, kura izbrauca no Hersonas apgabala, un vairāki bēgļi tika ievainoti, paziņoja Kirivijrihas pilsētas militārās administrācijas vadītājs Oleksandrs Vilkuls.
“Ar artilēriju tika apšaudīta mierīga bēgļu kolonna, kas no Berislavas puses izbrauca no Hersonas apgabala. Orki viņus no rīta sapulcināja, turēja apmēram tūkstoti mašīnu saulē un tikai pēcpusdienā sāka izlaist pa 200 mašīnu partijām, lai piesegtu savas militārās tehnikas pārvietošanos. Plkst.16 orki deva nekrietnu triecienu mierīgai [bēgļu] kolonnai, kas jau atradās mūsu kontrolētā teritorijā Bila Krinicas rajonā,” rakstīja Vilkuls savā “Telegram” kanālā.
Viņš precizēja, ka artilērijas šāviņu sprādzienos ievainoti vairāki cilvēki, starp kuriem bija 2011.gadā dzimis bērns un 1954.gadā dzimusi sieviete. Abi tika ievainoti ar šāviņu šķembām.
“Viņiem ir sniegta visa nepieciešamā palīdzība. Sieviete atrodas vienā no Krivijrihas slimnīcām,” piebilda Kirivijrihas militārās administrācijas vadītājs.
08:53 Ukraina kopš Krievijas iebrukuma sākuma ir piešķīrusi militārām vajadzībām 245,1 miljardu grivnu (8 miljardus eiro), informēja Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko.
Ministrs rakstiskās atbildēs uz Lielbritānijas ziņu aģentūras “Reuters” jautājumiem pavēstīja, ka Finanšu ministrija daļu šīs summas paņēmusi no budžeta līdzekļiem, kas bija paredzēti attīstībai. Nauda tika izmantota gan bruņojuma pirkšanai un remontam, gan ārkārtēja atbalsta sniegšanai iekšēji pārvietotām personām.
Marčenko rakstīja, ka Ukraina aprīlī saņēmusi 60% no plānotajiem nodokļu ieņēmumiem, bet maijā un jūnijā varētu saņemt 45-50% no plānotajiem nodokļu ieņēmumiem, ja situācija nepasliktināsies.
Ministrs atzina, ka Ukrainai ir steidzami nepieciešams ārvalstu atbalsts, jo viņš ir spiests novirzīt miljardiem eiro ārkārtējiem tēriņiem.
Ukraina aprīlī saņēma ārēju finansējumu gandrīz 2 miljardu ASV dolāru (1,9 miljardu eiro) apmērā, no kura 719 miljoni dolāru (693 miljoni eiro) bija granti. Periodā kopš februāra saņemtais ārējais finansējums bija 5,4 miljardi dolāru (5,2 miljardi eiro), tai skaitā 801 miljons dolāru (772 miljoni eiro) grantos.
08:50 Kopš 24.februāra, kad sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums, Ukrainu ir atstājuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu, ceturtdien paziņoja ANO bēgļu lietu aģentūra UNHCR.
Līdz 11.maijam no Ukrainas aizbēguši pavisam 6 029 705 cilvēki. Daudzi no viņiem ieradušies kaimiņvalstīs pirms došanās tālāk. Vislielāko ukraiņu bēgļu skaitu ir uzņēmusi Polija, liecina UNHCR vietne.
90% no ukraiņu bēgļiem ir sievietes un bērni, jo Ukrainu ir aizliegts atstāt vīriešiem 18 līdz 60 gadu vecumā, kas ir pakļauti karadienestam.
Vēl astoņi miljoni cilvēku ir kļuvuši par iekšēji pārvietotām personām Ukrainā, liecina Starptautiskās migrācijas organizācijas (IOM) pētījums.
Ikdienas bēgļu plūsmas pār Ukrainas robežām tagad ir ievērojami samazinājušās salīdzinājumā ar kara sākumu.
Martā no Ukrainas aizbēga gandrīz 3,4 miljoni tās pilsoņu, bet aprīlī – apmēram 1,5 miljoni. Kopš maija sākuma patvērumu ārvalstīs ir meklējuši gandrīz 493 000 Ukrainas pilsoņu.
ANO lēš, ka šogad no Ukrainas bēgļu gaitās varētu doties vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku.
Pirms kara Ukrainā bija 37 miljoni iedzīvotāju, neskaitot Krievijas anektēto Krimu un promaskavisko separātistu kontrolētos Donbasa reģionus.
