LETA
Jaunākā informācija:
22:54 Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien telefonsarunas gaitā mudināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pilnībā izvest Krieviju karaspēku no Ukrainas un rast diplomātisku risinājumu.
“90 minūšu saruna ar Putinu. Krievijai ir jāizved karaspēks no Ukrainas un jāatzīst suverenitāte un teritoriālā integritāte. Pretējā gadījumā diplomātisks risinājums nav iedomājams,” tviterī sarunu gaitu rezumēja kanclers.
Nule notikusī bija pirmā Šolca un Putina telefonsaruna kopš maija.
“Ņemot vērā militārās situācijas nopietnību un Ukrainas kara sekas, kanclers aicināja Krievijas prezidentu iespējami drīz rast diplomātisko risinājumu, kas būtu balstīts uguns pārtraukšanā, pilnīgā Krievijas karaspēka izvešanā un cieņā pret Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti,” teikts Vācijas valdības paziņojumā.
Šolcs arī sacījis Putinam, ka jebkādi tālāki aneksijas soļi, ko varētu spert Krievija, nepaliks bez atbildes un netiks atzīti nekādos apstākļos.
“Kanclers uzsvēra ar ANO atbalstu panāktās labības vienošanās svarīgumu un vērsās pie Krievijas prezidenta ar aicinājumu nediskreditēt šo vienošanos un turpmāk pildīt to pilnā apjomā,” teikts paziņojumā.
Svētdien ar Putinu sazvanījās Francijas prezidents Emanuels Makrons, un arī šīs sarunas gaitā tika apspriesta situācija Ukrainā.
20:10 Kremlis neplāno saistībā ar karu Ukrainā izsludināt vispārējo mobilizāciju, otrdien sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, neraugoties uz dažu Maskavas politiķu aicinājumiem Ukrainas armijas pretuzbrukuma kontekstā rīkoties apņēmīgi.
“Šobrīd nē, runu par to nav,” atbildot uz žurnālista vaicāto, vai tiek izskatīts jautājums par pilnīgu vai daļēju mobilizāciju, sacīja Peskovs.
Pēc Krievijas spēku atkāpšanās no Harkivas apgabala nedēļas nogalē Maskavā izskanējuši mudinājumi izsludināt mobilizāciju.
Krievijas mērķi Ukrainā netiks sasniegti bez mobilizācijas, Krievijas mediji citē partijas “Vienotā Krievija” Valsts domes deputāta Mihaila Šeremeta teikto.
Savukārt komunistu līderis Genādijs Zjuganovs apgalvojis, ka īpašā militārā operācija, kā Kremlis pieprasa dēvēt Krievijas iebrukumu Ukrainā, “pēdējo divu mēnešu laikā ir pārvērtusies par karu. Šo karu mums pieteikuši amerikāņi, vienotā Eiropa un NATO”.
“Katram karam nepieciešama reakcija. Visu pirms tam ir nepieciešama spēku un resursu maksimāla mobilizācija,” klāstīja Zjuganovs.
17:18 Krievu okupanti ar steigu evakuē savas ģimenes no okupētās Krimas un Ukrainas dienvidiem, bet Krievijas Federālā Drošības dienesta (FSB) darbinieki slepus pussalā cenšas pārdot mājokļus, otrdien sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
“Ukrainas aizstāvju veiksmīgās darbības spiež uz laiku okupētās Krimas un mūsu valsts dienvidu tā dēvēto varu steigšus pārvietot savas ģimenes uz dzīvesvietām Krievijā,” tikts paziņojumā.
“Neraugoties uz apgalvojumiem iedzīvotājiem, ka atrasties pussalā ir droši, Krimas okupācijas administrācijas pārstāvji, FSB darbinieki un dažu armijas daļu komandieri, slēpjot no padotajiem, cenšas pārdot savus mājokļus un steigšus izvest radus no pussalas.”
Tajā pat laikā okupanti aizlieguši slēgt mājokļu pirkšanas un pārdošanas vienošanās, noteikuši ierobežojumus attiecībā uz pārvietošanos pa Krimas tiltu un cenšas slēgt piekļuvi informācijai par Ukrainas aizstāvju pretuzbrukumu.
Militārais izlūkdienests norāda, ka visi kara noziedznieki tiks atmaskoti un saukti pie atbildības par noziegumiem pret Ukrainas mierīgajiem iedzīvotājiem.
16:47 Ukrainas armija Harkivas apgabalā krieviem atkarojusi vairāk nekā 300 apdzīvotu vietu, otrdien pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
“Harkivas apgabala atbrīvošanas operācija ilga vairākas dienas, un tā tika plānota vairākām dienām. No 6.septembra un līdz šai dienai atbrīvoti 3800 kvadrātkilometru, vairāk nekā 300 apdzīvotu punktu, un aptuveni 150 000 mūsu cilvēku ir atbrīvoti no okupācijas, kur viņi faktiski bija ķīlnieki,” informatīvā televīzijas maratona gaitā sacīja amatpersona.
Operācija turpinās un ir saplānota līdz pilnīgai Harkivas apgabala atbrīvošanai, viņa piebilda.
“Par visām detaļām mēs nerunāsim, ticēsim tam, ka tas notiks pēc iespējas ātrāk,” sacīja aizsardzības ministra vietniece.
15:50 Krievijas karavīri pametuši frontes priekšējās pozīcijas Kiseļivkā 15 kilometru attālumā no okupētās Hersonas, savā ikdienas ziņojumā vēsta ASV Kara studiju institūts (ISW).
Iepriekš publicētajos satelītattēlos bija redzams, ka krievu transports, atskaitot četras automašīnas, atvirzījies no ciema.
Krievijas karavīri Kiseļivku pametuši, atvirzoties pie Dņepras, norāda analītiķi.
Kiseļivka Krievijas armijas operatīvajā ainā bija svarīgs punkts līdzās Hersonai, jo tā ir pēdējā lielā apdzīvotā vieta kā uz šosejas E58, tā uz dzelzceļa līnijas starp Čornobajivku un Hersonas nomalēm.
“Acīmredzamā Krievijas karaspēka izvešana no šīs pozīcijas var apdraudēt krievu spējas aizstāvēt Hersonas rietumu nomales, un šāda notikumu attīstība nozīmē, ka Krievijas karaspēks šajā rajonā jūt tiešus draudus savām pozīcijām,” norāda ISW.
14:16 Krievijas karaspēks ir atkāpies no Luhanskas apgabala pilsētas Kreminnas, bet Ukrainas armija vēl nav iegājusi pilsētā, otrdien paziņojis Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
“Šodien Kreminna ir pilnīgi tukša. Nav vairs ne policijas, ne komandantūras, ne prokuratūras – neviena vairs nav, viņi visi aizbrauca. Kreminnā jau trešo dienu pie administratīvās ēkas karājas Ukrainas karogs – tas liecina, ka visi okupanti un gauleiteri ir aizbēguši,” sacīja Haidajs.
Taču Ukrainas armija vēl nav iegājusi pilsētā.
Haidajs uzskata, ka no Kreminnas un Svatoves sāksies vērienīga Luhanskas apgabala deokupācija, jo krievi jau sākuši vilkt tehniku tuvāk šīm pilsētām. Haidajs uzskata, ka galvenais trieciens tiks dots tieši tur.
Viņš sacīja, ka tagad patiesībā tukša ir arī Starobiļska, kas krieviem bija sava veida “starpposma pārkraušanas pilsēta”.
Okupanti cenšas izveidot noteiktu aizsardzības līniju Svatoves un Troickas rajonā, jo tuvumā ir robeža ar Krieviju un “pāreja no Limanas uz Luhanskas apgabalu.
Haidajs norādīja, ka Limanas atbrīvošana ir Luhanskas apgabala atslēga. Pilsētas apkaimē joprojām notiek cīņas.
Viņš piebilda, ka šobrīd okupantiem ir katastrofāla situācija ar degvielu – kolaboracionisti sākuši masveidā bēgt uz Krieviju, tāpēc pie degvielas uzpildes stacijām izveidojušās garas rindas, un degvielas visiem nepietiek.
10:28 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 53 300 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 350 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2175 tankus, 4662 bruņutransportierus, 1279 lielgabalus, 311 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 165 zenītartilērijas iekārtas, 244 lidmašīnas, 213 helikopterus, 904 bezpilota lidaparātus, 233 spārnotās raķetes, 3469 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 117 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
08:39 Atjaunota otra rezerves elektrolīnija uz Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), kas ļaus droši dzesēt reaktorus, paziņojusi Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA).
“Atjaunota otra rezerves elektrolīnija uz Zaporižjas AES, kas ļauj operatoram vienu līniju paturēt rezervē, kamēr otra nodrošina staciju ar elektroenerģiju, kas tai nepieciešama reaktoru dzesēšanai un citām būtiskām drošības funkcijām,” pirmdien paziņoja IAEA.
Aģentūra arī norādīja, ka ir apturēts pēdējais kodolreaktors Zaporižjas atomelektrostacijā un pārvests aukstā stāvoklī, līdzīgi kā pārējie pieci AES reaktori, kas nozīmē, ka tas patērēs mazāk elektroenerģijas dzesēšanai.
Visas četras galvenās AES ārējās elektropārvades līnijas ir pārrautas, un AES pašlaik nenodrošina elektrību mājsaimniecībām, rūpnīcām un citiem objektiem.
Februārī Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks Zaporižjas AES sagrāba martā, bet stacijā joprojām strādā Ukrainas atomenerģijas uzņēmuma “Enerhoatom” ukraiņu darbinieki.
Ukraina apsūdz Krieviju, ka tā pārvērtusi atomelektrostaciju militārā bāzē un izmanto to kā vairogu uzbrukumu veikšanai.
08:38 Ukrainas Bruņotie spēki šomēnes ir atkarojuši vairāk nekā 6000 kvadrātkilometru lielu teritoriju, kuru bija okupējusi Krievija, pirmdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
”Mūsu karavīri no septembra pirmajām dienām līdz šodienai jau ir atbrīvojuši vairāk nekā 6000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas austrumos un dienvidos. Mūsu karaspēka virzīšanās [uz priekšu] turpinās,” sacīja prezidents.
Ukrainas armija ir guvusi ievērojamus panākumus pretuzbrukumā Harkivas apgabalā, atkarojot desmitiem apdzīvotu vietu, tai skaitā Izjumas, Kupjanskas un Balakļijas pilsētas. Tai ir arī ievērojami panākumi Hersonas apgabalā, kur Ukrainas armija atkarojusi 500 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
Zelenskis pateicās 57.atsevišķajai motorizēto kājnieku brigādei, kas atjaunojās pēc smagām kaujām austrumos un drosmīgi virzās uz priekšu dienvidu virzienā. Viņš arī pateicās 59.atsevišķajai motorizēto kājnieku brigādei par nenogurstošu virzīšanos uz priekšu. Prezidents arī pateica paldies 128.atsevišķās kalnu triecienbrigādes karavīriem par vairāku apdzīvoto vietu atbrīvošanu un ļoti efektīvām darbībām ienaidnieka aktivitātes neitralizēšanā.
Prezidents arī pateicās divām zenītraķešu brigādēm, kas notriekušas deviņas no 12 Krievijas izšautajām raķetēm.
