LETA
Jaunākā informācija:
19:15 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā konferencē Hāgā ceturtdien ierosinājis izveidot īpašu tribunālu, lai izmeklētu Krievijas iebrukumu Ukrainā.
“Esošās tiesu institūcijas nevar saukt pie atbildības visas vainīgās puses. Tāpēc ir nepieciešams īpašs tribunāls, lai izskatītu Krievijas agresijas noziegumu pret Ukrainu,” ar videozvana starpniecību klātesošajiem sacīja Zelenskis.
“Tribunāls, kas nodrošinās taisnīgu un likumīgu sodu tiem, kas uzsāka šo katastrofu sēriju,” viņš piebilda.
“Ir jābūt obligātam un principiālam sodam visiem Krievijas noziedzniekiem,” uzsvēra Ukrainas prezidents.
Konferenci organizēja Starptautiskā krimināltiesa, Eiropas Komisija (EK) un Nīderlande. Konferences mērķis ir panākt, lai Ukrainā pastrādātie noziegumi nepaliek nesodīti.
“Kamēr mēs runājam, bērni, sievietes un vīrieši dzīvo šausmās,” izteicās Starptautiskā krimināltiesas prokurors Karims Hans.
Starptautiskā krimināltiesa sāka izmeklēt kara noziegumus Ukrainā martā neilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma.
Starptautiskā krimināltiesa ir pēdējā tiesu instance lietās ar smagām apsūdzībām, piemēram, apsūdzībām genocīdā, noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos gadījumos, kad dalībvalstis nespēj vai nevēlas izmeklēt šīs lietas.
Arī Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba šodien aicināja izveidot īpašu tiesu, lai tiesātu agresijas noziegumu – vienas valsts uzbrukumu otrai politiska vai militāra līdera vadībā.
Taču Starptautiskā krimināltiesa nevar izskatīt šādu lietu, ja valsts nav ratificējusi Romas statūtus. Nedz Ukraina, nedz Krievija nav ratificējušas šo Starptautiskās krimināltiesas dibināšanas dokumentu.
Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisārs Didjē Rendērs konferencē norādīja, ka sākti 20 000 izmeklēšanu par krievu pastrādātajiem kara noziegumiem Ukrainā.
14:31 Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) ceturtdien paudusi lielas bažas par situāciju filtrācijas centros, ko Krievija izveidojusi Ukrainā cilvēku aizturēšanai.
“Ir ziņas, kas liecina, ka šādos centros cilvēki tiek pakļauti skarbām nopratināšanām un pazemojošām pārmeklēšanām,” teikts EDSO publiskotajā 115 lappušu garajā ziņojumā.
Tajā norādīts, ka šādu centru izveidošana ir uztraucoša attīstība.
Saņemtas ziņas, ka cilvēki, kas, okupantu skatījumā, sadarbojušies ar Kijivu, bieži vienkārši pazūd vai tiek pārvesti uz Krievijas kontrolētajām teritorijām, kur tiek aizturēti vai nogalināti.
Ziņojums balstīts uz trīs EDSO ieceltu ekspertu secinājumiem. Viņi sekojuši līdzi karam Ukrainā no 1.aprīļa līdz 25.jūnijam.
Tā bija otrā EDSO ekspertu misija. Pirmā aptvēra laika posmu no Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī līdz 1.aprīlim.
Iepriekšējā misija jau atklāja liecības par starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem.
Arī otrajā misijā tika konstatēti “smagi starptautisko cilvēktiesību pārkāpumi”, jo īpaši Bučas un Irpiņas pilsētās, kuras eksperti apmeklēja.
“Spīdzināšanas un sliktas izturēšanās pēdas uz nogalināto civiliedzīvotāju līķiem liecina arī par cilvēcības principa neievērošanu,” norādīts EDSO ziņojumā.
Ziņojumā teikts, ka konflikta laikā atkārtoti dokumentētas mērķtiecīgas nogalināšanas, izvarošanas, nolaupīšanas un civiliedzīvotāju masveida deportācijas.
Krievijas izveidotajos filtrācijas centros okupētajā Doneckas apgabala daļā atrodas desmitiem tūkstošiem cilvēku, kas pēc tam tiek deportēti uz Krieviju. Centros tiek reģistrēti šo cilvēku personas dati, tiek noņemti pirkstu nospiedumu un nokopēti personas apliecinoši dokumenti, apgalvo Kijiva un cilvēktiesību organizācijas.
Ukrainas vēstnieks EDSO ziņoja, ka Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās izveidoti aptuveni 20 šādi centri.
14:04 Krievijas raķešu triecienā Ukrainas vidienes pilsētā Vinnicā ceturtdien nogalināti 17 un ievainoti 30 cilvēki, paziņoja Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienests un ģenerālprokuratūra.
Nogalināto vidū ir divi bērni.
Raķetes trāpījušas biroju ēkā, virsnieku namā un dzīvojamās ēkās.
Viena no raķetēm trāpījusi stāvlaukumā, sadeguši vairāki desmiti automobiļu.
Vinnica ir apgabala centrs. Pilsētā ir apmēram 370 000 iedzīvotāju.
11:31 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 37 870 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1667 tankus, 3852 bruņutransportierus, 840 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 109 zenītartilērijas iekārtas, 219 lidmašīnas, 188 helikopterus, 681 bezpilota lidaparātu, 155 spārnotās raķetes, 2720 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 67 specializētās tehnikas vienības.
08:30 Krievijas karaspēka raķešu triecienā Doneckas apgabala Časivjarā nogalināto civiliedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 48, paziņojusi Ukrainas Valsts ārkārtējo situāciju dienesta Doneckas apgabala galvenā pārvalde.Nogalināto vidū ir viens bērns – deviņus gadus vecs zēns. Ievainoti deviņi cilvēki.
Časivjara, kas atrodas aptuveni 20 kilometru no Kramatorskas, sestdienas vakarā tika apšaudīta ar raķetēm “Uragan”, kas pilnībā sagrāva kāda piecstāvu dzīvojamā nama divas kāpņutelpas.
Šis ir galīgais nogalināto un ievainoto skaits, jo ceturtdien sagrautās dzīvojamās ēkas drupu pārmeklēšana pabeigta. Pavisam novākti 525 tonnu gruvešu.
05:45 Krievija ir kārtējo reizi pārformējusi savu floti Melnajā jūrā pie Ukrainas krastiem, palielinot tajā esošo kuģu skaitu ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība “Dienvidi”.
“Ienaidnieka flotes kuģu grupējums ir atkal veicis savu rindu pārformēšanu. Tagad jūrā ir trīs raķešu kuģi un divas zemūdenes. Tie apdraud visu Ukrainas teritoriju ar 32 raķetēm “Kalibr”,” teikts pavēlniecības paziņojumā.
Melnajā jūrā atrodas arī divi Krievijas lielie desanta kuģi.
Dienu iepriekš bija ziņots, ka Melnajā jūrā atrodas divi Krievijas raķešu kuģi un divas zemūdenes ar pavisam 24 spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kā arī divi lielie desanta kuģi.
Ukrainas pilsētā Odesā tika aizturēts nodevējs, kurš bija izlūkojis Ukrainas Bruņoto spēku pretkuģu raķešu kompleksu pozīcijas.
Krievijas specdienestu pārstāvja savervētajam nodevējam bija uzdots nosūtīt noskaidrotās Ukrainas spēku pozīcijas kā fotomateriālus un elektroniskas kartes ar ģeolokāciju atzīmēm.
04:49 ASV bāzētās domnīcas “Institute for the Study of War” (“Kara izpētes institūts”, ISW) analītiķi uzskata, ka Kremlis ir pavēlējis Krievijas reģioniem veidot “brīvprātīgo bataljonus”, lai tie piedalītos karā Ukrainā.
Šāda pavēle dota tā vietā, lai Krievijā izsludinātu daļēju vai pilnīgu mobilizāciju.
Krievijas mediji ziņojuši, ka par sešu mēnešu kontraktu Krievijas armijā vīriešiem tiek piedāvāts atalgojums no 3750 līdz 6000 ASV dolāriem.
Krievijas mediji arī apstiprinājuši tā saukto brīvprātīgo bataljonu izveidošanu vai attīstīšanu Kurskas apgabalā, Piejūras novadā, Baškortostānas, Čuvašijas, Čečenijas un Tatarstānas republikās, Maskavas pilsētā, Permas, Ņižņijnovgorodas un Orenburgas apgabalos, kā arī brīvprātīgo apakšvienību izveidošanu Tjumeņas apgabalā.
Domnīcas analītiķi atzīmēja, ka šādi bataljoni var tikt izveidoti no 34 tūkstošiem jaunieradušos karavīru, ja katrs Krievijas reģions izveidos vismaz vienu karaspēka daļu ar 400 cilvēkiem.