LETA
Jaunākā informācija:
21:53 Ukraina ir saņēmusi tikai 10% no Rietumiem pieprasītā ieroču daudzuma, kas tai nepieciešams, lai varētu atsist Krievijas uzbrukumu, otrdien paziņojusi aizsardzības ministra vietniece Hanna Maljara.
“Neatkarīgi no tā, cik lielus pūliņus Ukraina pieliek, neatkarīgi no tā, cik profesionāla ir mūsu armija, bez Rietumu partneru palīdzības mēs nespēsim uzvarēt šajā karā,” uzsvēra Maljara, piebilstot, ka Rietumiem savas ieroču piegādes ir jāpaātrina.
Viņa norādīja, ka nepieciešams precīzs piegāžu grafiks, jo par katru kavēšanos Ukrainai nākas dārgi samaksāt un pastāv risks, ka krievu rokās nonāks vairāk Ukrainas teritorijas.
“Mums jāzina skaidri termiņi, jo katru kavēšanās dienu mums nākas runāt par ukraiņu karavīru un civilistu dzīvībām,” uzsvēra Maljara. “Mēs nevaram gaidīt ļoti ilgi, jo situācija ir ļoti sarežģīta.”
18:33 Pāvests Francisks otrdien publicētā intervijā uzslavējis ukraiņu drosmi, aizstāvot sevi no Krievijas agresijas, taču pieļāvis, ka šo karu savā ziņā, iespējams, “izprovocējusi” NATO.
Francisks izteicies, ka Ukrainā redzama brutalitāte un nežēlība, ar kādu Krievijas karavīri un algotņi īsteno šo karu, un atzinis ukraiņus pa drosmīgu tautu.
Taču katoļu baznīcas galva arī brīdināja par risku, ka “mēs neredzam visu drāmu, kas risinās aiz šī kara, kas varbūt kaut kādā veidā tika provocēts vai nenovērsts”.
Pāvests ir vairākkārt nosodījis karu Ukrainā, bet ticis kritizēts par to, ka nav vainojis konkrēti Krievijas līderi Vladimiru Putinu.
Tur “nebija metafizisku labo puišu un slikto puišu, abstraktā veidā,” pagājušajā mēnesī sarunā ar jezuītu mediju redaktoriem izteicās Francisks.
“Rodas kaut kas globāls ar elementiem, kas ir ļoti savstarpēji saistīti,” norādījis pāvests.
Viņaprāt, Putinu nevar attēlot vienīgi kā ļauno “vilku” un Rietumus kā “Sarkangalvīti”.
Francisks atklājis, ka kādas valsts vadītājs pāris mēnešus pirms kara sākuma paudis viņam bažas par NATO virzību un sacījis, ka alianse “rej pie Krievijas vārtiem”. Kuram līderim pieder šie vārdi, Francisks neatklāja.
Pāvests noraidījis kritiķu pārmetumus, ka viņš ir pārāk labvēlīgi noskaņots pret Putinu.
“Es vienkārši esmu pret sarežģītības nonivelēšanu līdz atšķirībai starp labajiem puišiem un sliktajiem puišiem, nedomājot par saknēm un interesēm, kas ir ļoti sarežģītas,” sacīja Francisks, faktiski atkārtojot krievu aģentu ierasto naratīvu Rietumu sabiedriskās domas mulsināšanai un sabiedrības šķelšanai.
Viņš arī minēja ieroču rūpniecību starp iespējamiem kara stimuliem.
14:39 Krievija un Ukraina apmainījušās ar karā kritušo karavīru līķiem, kā rezultātā Kijiva saņēmusi 64 “Azovstaļ” aizstāvju mirstīgās atliekas, otrdien paziņojusi Īslaicīgi okupēto teritoriju reintegrācijas ministrija.
Mirušo karavīru līķu apmaiņa notika Zaporižjes apgabalā, paziņoja ministrija, bet neatklāja, kad tieši tā notikusi un cik Krievijas karavīru līķi atdoti Krievijai.
Rūpnīca “Azovstaļ”, kas bija pēdējais Ukrainas pretestības punkts Mariupolē, nonāca Krievijas karaspēka kontrolē maija beigās.
Kijiva šomēnes paziņojusi par vēl divām kritušo karavīru apmaiņām, kā rezultātā atgūtas 210 kritušo Ukrainas karavīru mirstīgās atliekas.
11:02 Krievijas armija ar artilērijas atbalstu turpina uzbrukt Luhanskas apgabala pilsētai Severdoneckai un cenšas nostiprināties pilsētas centrā, otrdien ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs paziņoja, ka ienaidnieks Severodoneckā ar artilēriju grauj līdz pamatiem daudzstāvu dzīvojamās mājas un rūpniecības objektus.
Kā “Facebook” raksta Haidajs, daudz sašautu daudzstāvu māju ir Severdoneckas vecajos rajonos, dažas no tām Krievijas armija apšaudījusi tā, lai sagrautu līdz pašiem pamatiem.
Ukrainas armijas ģenerālštābs arī ziņo, ka Doneckas apgabalā Krievijas armija cenšas panākt kontroli pār Bohorodičnes ciemu un radīt apstākļus uzbrukumam Slovjanskai.
Harkivas rajonā Krievijas spēki izvērsuši pozicionālu aizsardzību, lai nepieļautu Ukrainas spēku iziešanu uz Ukrainas-Krievijas robežas, ziņo ģenerālštābs.
10:00 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 32 500 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1434 tankus, 3503 bruņutransportierus, 721 lielgabalu, 229 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 97 zenītartilērijas iekārtas, 213 lidmašīnas, 179 helikopterus, 588 bezpilota lidaparātus, 125 spārnotās raķetes, 2473 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 54 specializētās tehnikas vienības.
Aizvadītājā diennaktī vislielākos zaudējumus Krievijas karaspēks cietis Bahmutas virzienā.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:59 Ukrainā apsēto lauku platība kopš Krievijas iebrukuma samazinājusies par ceturtdaļu, pirmdien paziņoja Ukrainas lauksaimniecības ministra vietnieks Tarass Visockis.
Viņš prognozēja, ka raža būs pietiekoša Ukrainas vajadzībām, it īpaši ņemot vērā faktu, ka ļoti daudz cilvēku bēguši no kara.
Lauksaimniecības biznesu ietekmē ne tikai kaujas, bet arī Krievijas īstenotā eksporta blokāde, kas liek samazināt uz eksportu orientētās kultūras, sacīja Visockis.
Viņš sacīja, ka lauksaimnieki paļaujas uz mazāk prasīgām kultūrām, tādām kā sojas pupas. Neskatoties uz karu, sojas pupu audzēšanas platība nav mainījusies.
Taču kukurūzas kultivācijas platība samazinājusies no 5,5 miljoniem hektāru pagājušajā gadā līdz 4,6 miljoniem hektāru šobrīd.
Viņš nesniedza informācija par kviešiem, kuru ražai ir liela ietekme, jo Ukraina ir viens no galvenajiem kviešu eksportētājiem pasaulē.
