LETA
Jaunākā informācija:
21:33 Kopš pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijas armija 73 reižu vairāk trāpījusi civiliem objektiem nekā militāriem objektiem, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
“Kāda veida karu rīko Krievija? Statistika ir nepielūdzama. Kopš pilna mēroga agresijas sākuma tā ir veikusi 22 000 triecienu pa civiliem mērķiem. Un tikai 300 triecienus pa militāriem mērķiem. 73 reižu mazāk. “Specoperācija”? Demilitarizācija? Nē. Banāla infrastruktūras iznīcināšana un terors pret iedzīvotājiem,” tviterī raksta Podoļaks.
18:12 Ukrainas Gaisa spēki saņēmuši četrus Latvijas dāvinātus helikopterus, kas tuvākajā laikā tiks pilntiesīgi iekļauti Ukrainas armijas aviācijas flotē, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrija.
“Pirms pus gada Latvijas dāvinātās pretgaisa aizsardzības sistēmas “Stinger” palīdzēja Ukrainas armijai aizkavēt Krievijas iebrukumu. Tagad, Ukrainas karavīriem daudzviet dodoties pretuzbrukumā, mūsu dāvinātie helikopteri palīdzēs īstenot militārās operācijas un glābt dzīvības. Rietumvalstu atbalsts Ukrainai nedrīkst apsīkt, līdz tā atbrīvos visu savu teritoriju no Krievijas okupācijas spēkiem,” uzsvēris. aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Ukrainas Gaisa spēkiem daļēji izjauktā veidā tika piegādāti divi helikopteri “Mi-17” un divi “Mi-2”. Pirms piegādes Latvijā tika veikta helikopteru krāsošana, kā arī vienam “Mi-17” veikts kapitālais remonts. Ukrainas Gaisa spēki helikopterus sāks izmantot uzdevumu izpildē, līdz ko tiks pilnībā pabeigta to montāža.
Jau ziņots, ka Latvija ir viena no valstīm, kas Ukrainai sniegušas apjoma ziņā visnozīmīgāko atbalstu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvija Ukrainai ir piegādājusi ieročus un individuālo ekipējumu, bezpilota lidaparātus, sausās pārtikas uzturdevas, munīciju, prettanku ieročus un pretgaisa raķetes “Stinger” vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā.
Tāpat Latvija ir viena no Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstīm, kuras apņēmušās palīdzēt Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Iepriekšējā Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksme notika šī gada 11.augustā Kopenhāgenā, un tajā piedalījās daudzu pasaules valstu aizsardzības ministri, tostarp Pabriks.
17:00 Ukrainas armijas triecienā Krievijas algotņu formējuma “Vagner” štābam okupētajā Luhanskas apgabala Popasnā, iespējams, nogalināti vairāk nekā 100 krievu algotņu, pirmdien paziņoja Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Vienlaikus viņš noraidīja informāciju, ka triecienā nogalināts “Vagner” vadītājs Jevgēņijs Prigožins, taču nogalināto vidū ir viņa vietnieki.
“Nesen mēs redzējām blīkšķi Popasnā. Sīkāku informāciju pagaidām neatklāsim, bet, ja izrādīsies, ka tur gājuši bojā vairāk nekā 100 “vagneriešu” no vadošā sastāva, tas mums vairs nebūs jaunums,” paziņoja Haidajs.
“Diemžēl, visticamāk, par pavāru (Prigožinu) mūs neiepriecinās, bet vietnieki – jā, un skaitlis par vairāk nekā 100 bojāgājušajiem – jā,” piebilda Haidajs.
Informāciju par triecienu “Vagner” štābam svētdien apstiprināja Krievijas kanāli vietnē “Telegram”, kur arī publicētas fotogrāfijas ar iznīcināto štābu.
Krievijas medijos bija izskanējis, ka kopš trieciena Popasnā nav izdevies sazināties ar Prigožinu.
Žurnālists Deniss Kazanskis vietnē “Facebook” ziņoja, ka “Vagner” štābs iznīcināts ar precīzu raķešu artilērijas sistēmas “Himars” trāpījumu.
16:30 Situācija Melnajā jūrā šobrīd ir mierīga un stabila, “labības koridori” darbojas, pavēstīja Ukrainas Dienvidu aizsardzības apvienotā koordinācijas preses centra priekšniece Natālija Humeņuka.
“Melnajā jūrā situācija ir pietiekami mierīga un stabila, jo tomēr tiek nodrošināta “labības koridoru” funkcionēšana ar starptautiskajām garantijām un Stambulas koordinācijas centra monitoringu. Sniegtās garantijas darbojas un kuģi brauc bez jelkādiem šķēršļiem,” preses brīfingā sacīja amatpersona.
Vienlaikus Humeņuka uzsvēra, ka draudi saglabājas un ienaidnieka flotes raķešnesēji ir kaujas dežūrā.
Jau iepriekš ticis ziņots, ka Melnajā jūrā kaujas dežūrā ir trīs Krievijas raķešnesēji ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”. To kopējā zalve – 24 raķetes.
16:00 Ukrainas parlaments pagarinājis karastāvokli vēl par 90 dienām līdz 21.novembrim.
Uz šādu pašu laika posmu pagarināta vispārējā mobilizācija.
Šos likumprojektus prezidents Volodimirs Zelenskis parlamentam bija nosūtījis 12.augustā.
Kā teikts likumprojektos, karastāvoklis un mobilizācija tiek pagarināti par 90 dienām no 23.augusta.
Pēdējo reizi Ukrainā karastāvoklis tika pagarināts par 90 dienām 23.maijā, bet pirmo reizi tas tika ieviests 24.februārī – dienā, ka Krievija sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu.
15:00 Ukrainas karavīri Doneckas apgabalā atvairījuši Krievijas armijas uzbrukumus Soledaras un Bahmutas pilsētām, pavēstīja Ukrainas Ģenerālštābs.
Ukrainas armija arī atvairījusi uzbrukumus uz ziemeļiem no Slovjanskas un pie Vuhledaras.
Arī pie Pisku un Pervomaiskes ciematiem ukraiņu karavīriem izdevies atvairīt krievu uzbrukumus, teikts ziņojumā.
Krievijas karaspēks turpina apšaudīt ar artilēriju Ukrainas armijas pozīcijas visā frontes līnijā, bet Krievijas kara aviācija veikusi piecus uzlidojumus, norādīja Ģenerālštābs.
14:59 Krievu okupanti sākuši izvest savas ģimenes no Zaporižjas apgabala Melitopoles, pavēstīja pilsētas mērs Ivans Fedorovs.
“Pēc Ukrainas Bruņoto spēku aktīvās darbības pagājušajā nedēļā Krievijas karavīri sākuši izvest savas ģimenes no Melitopoles,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” apliecināja mērs. “Mēs to redzam skaidri.”
Pēc tiltu saspridzināšanas Hersonas apgabalā vietējā okupantu “vadība” bēg no Melitopoles, norādīja Fedorovs.
Turklāt pilsētā intensīvāk tiek veikta māju pārbaude centienos atrast diversantus, kā arī “masveida filtrācija” burtiski pilsētas ielās.
Aizvadītā nedēļa okupantiem Melitopolē nav bijusi komfortabla, telekanāla “Apostrof TV” ēterā sacīja mērs.
Iebrucēji saprot, ka viņiem pilsētu drīz nāksies pamest.
“Un kā sekas – Krievijas karavīri sākuši izvest savas ģimenes no Melitopoles. Protams, mēs saprotam, kāpēc viņi to dara. Jo saprot, ka viņiem vajadzēs bēgt no mūsu pilsētas teritorijas, un ģimenes tam traucēs,” skaidroja mērs.
12:05 Ukrainas Bruņoto spēku zenītartilēristi Doneckas apgabalā notriekuši vēl vienu Krievijas armijas helikopteru Ka-52, sociālajā tīklā “Facebook” vēsta Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība.
“15.augustā Doneckas apgabalā ap plkst.8 Bruņoto spēku zenītraķešu vienība iznīcinājusi kārtējo Krievijas okupācijas karaspēka helikopteru Ka-52,” teikts paziņojumā.
Tas ir jau trešais krievu helikopters Ka-52, ko divu diennakšu laikā notriekusi Ukrainas armija.
Svētdien tika ziņots, ka nedēļas nogalē ukraiņu zenītartilēristi iznīcinājuši divus Krievijas helikopterus Ka-52 “Aļļigator”.
09:30 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 43 750 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1876 tankus, 4141 bruņutransportieri, 985 lielgabalus, 261 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 136 zenītartilērijas iekārtas, 233 lidmašīnas, 195 helikopterus, 787 bezpilota lidaparātus, 187 spārnotās raķetes, 3044 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 92 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Doneckas virzienā.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:05 Lielākā daļa Krievijas karaspēka komandējošā sastāva ir pametusi Hersonu, paziņojis Hersonas apgabala padomes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Sobolevskis.
Kā Sobolebskis izteicies Intervijā britu sabiedriskajai raidorganizācijai BBC, viņš varot apstiprināt, ka krieviem vairs neesot neviena drošas apgādes maršruta, kas varētu nodrošināt pie Hersonas dislocēto armijas vienību vajadzības, jo visi galvenie ceļi atrodas Ukrainas armijas uguns kontrolē.
Tas acīmredzot kļuvis par iemeslu tam, ka krievu komandējošais sastāvs pametis Hersonu, piebildis Sobolevskis.
Viņš uzsvēris, ka krievu karavīru morāle esot ļoti zema, jo visi viņu plāni, kas bijuši saistīti ar Hersonu, ir izgāzušies.
