Jaunākā informācija:

21:43 Kāda augsta ranga ASV izlūkdienestu amatpersona pavēstījusi, ka divas uz Ukrainu izšautās krievu raķetes otrdien nokritušas Polijas teritorijā, nogalinot divus cilvēkus.

Polijas valdības pārstāvis Pjotrs Millers attiecies pagaidām apstiprināt šīs ziņas, taču atzinis, ka augstākās amatpersonas sanākušas uz ārkārtas sanāksmi “krīzes situācijas” dēļ.

Poļu mediji vēsta, ka pēcpusdienā Pševodovas pilsētiņā, kas atrodas tieši pie robežas ar Ukrainu, nokritušas divas raķetes, nogalinot divus cilvēkus.

“Radio Zet” vēstīja, ka raķetes trāpījušas graudu kaltēs. Notikuma vietā strādā policija, prokuratūra un armija.

Polijas varasiestādes oficiāli vēl nekomentē ziņas par raķešu triecienu. Polijas glābšanas dienesta darbinieki apstiprināja, ka Pševodovā sprādzienā gājuši bojā divi cilvēki, bet neprecizēja, kas izraisījis sprādzienu.

Pēc neapstiprinātas Polijas mediju informācijas Polijas gaisa spēki pacēluši gaisā iznīcinātājus.

ASV Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka pagaidām nevar apstiprināt mediju ziņoto par krievu raķešu trāpījumu Polijai.

20:53 Ukraiņu zenītartilēristi notriekuši 73 no vairāk nekā 90 spārnotajām raķetēm, kuras krievi otrdien izšāva uz Ukrainu, kā arī desmit Irānā ražotos uzbrukuma lidrobotus, paziņojuši Ukrainas Gaisa spēki.

19:17 Krievijas masīvā raķešu trieciena rezultātā Kijivas Pečerskas rajonā otrdien cietušas divas dzīvojamās mājas, uz kurām uzkritušas notriekto krievu raķešu atlūzas, pavēstījis Ukrainas Ārkārtējo situāciju dienesta (GSČS) Kijivas nodaļas preses sekretārs.

Iepriekš tika ziņots, ka ēkām trāpījušas pašas raķetes.

Notriekto raķešu atlūzas nokritušas arī galvaspilsētas Obolonskas rajonā.

GSČS pārstāvis apstiprināja, ka raķešu apšaudes rezultātā Kijivā gājis bojā vismaz viens cilvēks.

Kā ziņots, Krievija otrdien atkal pakļāvusi Ukrainu masīvai raķešu apšaudei.

Krievi uz Ukrainu izšāvuši aptuveni 100 raķetes, kas ir lielākais vienā dienā izšauto raķešu skaits kopš atkārtotā krievu iebrukuma sākuma 24.februārī.

Tas pārspēj 10.oktobrī notikušo uzbrukumu, kad Krievija raidīja uz Ukrainu 84 raķetes.

Ukrainas prezidenta kanceleja paziņojusi, ka pēc Krievijas raķešu uzbrukuma Ukrainas energosistēmai situācija valstī ir kritiska un daļā Kijivas nācies atslēgt elektrību.

Tikmēr uzņēmums “Ukrenergo”, ziņo, ka spiests sākt elektroapgādes atslēgšanu visā valstī, lai līdzsvarotu energosistēmu un izvairītos no iekārtu kļūmēm.

19:04 Masīvā krievu raķešu triecina rezultātā, kam otrdien tika pakļauta Ukrainas enerģētikas infrastruktūra, elektroenerģijas piegāde daļēji pārtraukta arī kaimiņos esošajā Moldovā.

Kā informējis Moldovas vicepremjers Andrejs Spinu, automātiski atslēgusies viena no pārvades līnijām, kas nodrošina elektroenerģijas piegādi Moldovai. tas novedis pie masveida elektropiegādes atslēgumiem visā valstī.

Tomēr Spinu uzsvēris, ka šī līnija nav bojāta un ka tā atslēgta automātiski drošības nolūkos.

Uzņēmums “Moldelectrica” strādā, lai atjaunotu elektroapgādi.

Tikmēr izdevums “NewsMaker” ziņo, ka elektroenerģijas piegāde Moldovai no Rumānijas tikusi pārtraukta plkst.16.40.

18:38 Ukrainas prezidenta birojs otrdien paziņojis, ka pēc Krievijas raķešu uzbrukuma Ukrainas energosistēmai situācija valstī ir kritiska un daļā Kijivas nācies atslēgt elektrību.

Jau vēstīts, ka Krievija otrdien atkal pakļāvusi Ukrainu masīvai raķešu apšaudei.

Krievija šodien pret Ukrainu izšāvusi aptuveni 100 raķetes, kas ir lielākais vienā dienā izšautais raķešu skaits. Tas pārspēj 10.oktobrī notikušo uzbrukumu, kad Krievija raidīja pret Ukrainu 84 raķetes, televīzijā pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ignats. Viņš uzsvēra, ka pretgaisa aizsardzība darbojas.

Viņš sacīja, ka Krievijas primārais mērķis šajā uzbrukumā ir kritiskā infrastruktūra, bet raķetes trāpa arī dzīvojamām mājām.

Ignats atteicās komentēt, cik Krievijas raķetes izdevies notriekt, norādot, ka šī informācija vēl jāprecizē.

Taču viņš atklāja, ka krievi pret Ukrainu izšāvuši raķetes “Kh-101” un “Kh-555” no militārajām lidmašīnām “TU-95” un “TU-160”. Lielākā daļa raķešu tika izšautas tieši no stratēģiskajiem bumbvedējiem Kaspijas reģionā un Rostovas apgabalā.

Pārējās bija “Kalibr” tipa raķetes, kas tika izšautas no Melnās jūras.

“Krievijas teroristi veica vēl vienu plānotu uzbrukumu enerģētikas infrastruktūras objektiem. Situācija ir kritiska. Situācija galvaspilsētā ir sevišķi smaga,” paziņoja prezidenta Volodimira Zelenska birojs.

Biroja paziņojumā teikts, ka lielākā daļa trāpījumu konstatēta Ukrainas vidienē un ziemeļos.

Galvaspilsētā elektroapgāde tiek atslēgta pēc īpaša avārijas grafika.

Uzņēmums “Ukrenergo” ir spiests visā valstī sākt elektroapgādes atslēgšanu, lai līdzsvarotu energosistēmu un izvairītos no iekārtu kļūmēm, skaidro prezidenta birojs, aicinot iedzīvotājus izmantot elektrību ar mēru.

Ukraiņu pretgaisa aizsardzība darbojusies Vinnicas Ternopiļas, Hmeļnickas, Čerkasu, Sumu, Žitomiras, Kijivas, Čerņihivas un Poltavas apgabalos, kā arī galvaspilsētā.

Virs Kijivas notriektas četras Krievijas raķetes, bet trīs trāpījušas dzīvojamajās ēkās Pečerskas rajonā.

Krievijas raķete notriekta arī virs Sumu apgabala.

Sprādzieni notikuši arī Ļvivā. Daļa Ļvivas palikusi bez elektrības, ziņo pilsētas mērs Andrijs Sadovijs.

Krievijas raķetes trāpījušas objektiem arī Harkivā. Vēlāk noskaidrojās, ka ienaidnieks uzbrucis kritiskās infrastruktūras objektiem Harkivā un Harkivas rajonā. Daļā pilsētas nav elektrības.

Divas Krievijas raķetes trāpījušas enerģētikas infrastruktūrai Žitomirā, kur arī nav elektrības.

Infrastruktūras objekts sabombardēts arī Poltavas apgabala Kremenčukas rajonā.

17:06 Krievija otrdien atkal pakļāvusi Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, un sprādzieni dzirdami gan Kijivā, gan Čerņihivas apgabalā.

Vairumā apgabalu darbojas ukraiņu pretgaisa aizsardzība, taču ir arī raķešu trāpījumi.

Kā ziņo Čerņihivas apgabala kara administrācijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Čauss, apgabalā darbojas Ukrainas armijas zenītartilērija.

Viņš aicinājis nekādā gadījumā neizplatīt fotoattēlus un video, kuros redzami krievu raķešu trāpījumi, ukraiņu zenītartilērijas darbība vai karaspēka vienību pārvietošanās.

Čauss uzsvēris, ka raķešu uzbrukums turpinās, un mudinājis iedzīvotājus neatstāt patvertnes.

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks tviterī paziņojis, ka tā esot Krievijas atbilde Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runai G20 samitā.

“Kāds domā, ka Kremlis patiešām vēlas mieru? Kremlis vēlas paklausību. Bet galu galā teroristi vienmēr zaudē,” norādījis Jermaks.

Vairāki sprādzieni bijuši dzirdami arī Kijivā, un galvaspilsētas mērs Vitālijs Kličko informējis, ka krievu raķetes trāpījušas divās dzīvojamajās ēkās Pečerskas rajonā. Mediķi un glābēji strādā notikumu vietā.

Vairākas krievu raķetes virs galvaspilsētas notriekusi zenītartilērija.

Arī Kijivas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksijs Kuleba ziņoja, ka apgabalā darbojas zenītartilērija un ka saņemtas ziņas par notriektiem “objektiem”.

Arī Čerkasu apgabala kara administrācijas priekšnieks Ihors Taburecs ziņo par krievu raķetēm virs apgabala teritorijas.

Līdzīgas ziņas saņemtas arī no Poltavas, Vinnicas, Mikolajivas, Sumu, Hmeļnickas, Ļvivas un Žitomiras apgabaliem.

Daļa Ļvivas palikusi bez elektrības, ziņo Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs.

Informācija par cietušajiem tiek precizēta.

15:37 Hersonas apgabalā Dņepras kreisajā krastā turpinās kaujas, bet par pilsētu atbrīvošanu runāt ir pāragri, preses konferencē otrdien paziņojis Hersonas apgabala padomes deputāts Serhijs Hlaņs.

“Pagaidām varam runāt tikai Hersonas apgabala labo krastu, par Hersonas pilsētu. Par Oleškiem, Kahovku, Nova Kahovku pagaidām runāt ir pāragri. Tur vēl nav oficiālas informācijas,” atbildot uz jautājumu par Ukrainas armijas uzbrukuma turpināšanos arī Dņepras kreisajā krastā iepretī tikko atbrīvotai Hersonai, norādīja Hlaņs.

Kā piebilda deputāts, viņš jau iepriekš minējis, ka Nova Kahovkā pie kinoteātra “Junist” izkārts Ukrainas karogs.

“Daži cilvēki atšķirīgi uztvēra šo informāciju. Arī Kahovkā parādījušies jauni karogi. Bet pagaidām nav informācijas, ka mūsu Bruņotie spēki būtu šīs apdzīvotās vietas atbrīvojuši un pārņēmuši kontroli. Kaut arī ir zināms, ka kaujas kreisajā krastā turpinās. Es uzskatu – sagaidīsim mūsu Bruņoto spēku oficiālo informāciju,” uzsvēra Hlaņs.

Tikmēr Krievijas propagandas mediji ziņo, ka okupantu administrācija jau pametusi Nova Kahovku.

Krievijas izveidoto okupācijas iestāžu darbinieki Ukrainas spēku apšaužu dēļ “pilsētu pametuši un pārdislocējušies uz apgabala drošākiem rajoniem”, skaidro Kremļa kontrolētie mediji.

14:50 Kaujaslaukā Ukrainā krievu spēku rindās kritis Zambijas pilsonis, kas, pēc visa spriežot, savervēts Krievijas cietumā, kur izcieta tiesas piespriesto sodu, pirmdien pavēstījusi Zambijas Ārlietu ministrija.

Šī ir pirmā reizi, kad kļuvis zināms, ka kaujās kritis ārzemnieks, ko karam pret Ukrainu savervējusi Krievija.

Kaujaslaukā Ukrainā kritis 23 gadus vecais Lemehani Natans Nirenda. Zināms, ka viņš 2020.gadā pārkāpis Krievijas likumus, un tiesa viņam piespriedusi devgiņarpus gadus cietumā.

Zambijas pilsonis, kas Krievijā bija ieradies, lai studētu inženierzinātnes, sodu izcieta cietumā Maskavas nomalē. Tad viņš nonācis Ukrainas frontē, kur zaudējis dzīvību.

“Zambijas valdība vērsusies pie Krievijas varasiestādēm ar lūgumu steidzami sniegt informāciju par apstākļiem, kādos Zambijas pilsonis, kas izcieta sodu cietumā Maskavā, varēja tikt savervēts kaujām Ukrainā un pēc tam zaudēt dzīvību,” teikts paziņojumā, kas publicēts sociālajā tīklā “Facebook”.

Par to, ka Nirenda gājis bojā Ukrainā, kļuva zināms 9.novembrī. Vēlāk noskaidrojās, ka ieslodzītais, kas karojis Krievijas pusē, dzīvību zaudējis jau 22.septembrī.

Zambijas vēstniecība Krievijā noskaidrojusi, ka nelaiķis pārvests uz Rostovu pie Donas un viņa mirstīgās atliekas ir gatavas repatriācijai uz dzimteni.

Krievijas Ārlietu ministrija savukārt apliecinājusi, ka skaidros Zambijas studenta nāves apstākļus.

12:26 Luhanskas apgabalā notiek sīvas kaujas, bet Ukrainas aizstāvji virzās tuvāk apgabala lielajām pilsētām, tādām kā Rubižne un Kreminna, platformā “Telegram” un nacionālā telemaratona ēterā pavēstīja Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

“Luhanskas apgabalā šobrīd notiek diezgan sīvas un smagas kaujas. Bet vietējos sociālo tīklu profilos mēs lasām, ka vietējie iedzīvotāji dzird jau diezgan skaļi kaujas pie lielajām pilsētām – Rubižnes un Kreminnas. Tas liecina par to, ka fronte pamazām pārvietojas pie mūsu lielajām pilsētām.”

Ukrainas armija Luhanskas apgabalā nevar pārvietoties ļoti ātri, jo ienaidniekam tur izdevies nedaudz sagatavoties – “viņi tur  izveidojuši aizsardzības būves, ierakušies, paspējuši pievilkt rezerves”.

Krievijas karavīru apgabalā ir ļoti daudz, sacīja Haidajs. Kaut arī tie ir nepieredzējuši karavīri, viņi vienalga rada nāvīgus draudus.

Ukrainas armijas pārvietošanos lēnāku padara tas, ka visas teritorijas ir mīnētas.

Kā sacīja Haidajs, Luhanskas apgabala zeme ir kā nosēta ar Krievijas karavīru līķiem.

Nule mobilizētie karavīri ir slikti apmācīti, un viņi nespēj izdzīvot vairāk kā vienā kaujā.

Kritušo līķus okupanti neņem līdz, dažkārt tiek pamesti arī ievainotie, sacīja apgabala vadītājs.

Neraugoties uz lielajiem zaudējumiem, Krievija turpina vilkt rezerves uz Luhanskas apgabalu, rezumēja Haidajs.

11:14 Krievijā sākusies rudens iesaukuma jauniesaukto nosūtīšana uz karaspēku, vēsta portāls RBK, atsaucoties uz Aizsardzības ministriju.

Ministrija apgalvojusi, ka jauniesauktos nesūtīs uz karu, kaut arī pavasarī šādus gadījumus apstiprināja pat Krievijas varasiestādes.

“Jauniesaukto pamatdaļa tiks nosūtīta uz mācību centriem apmācībām specialitātē uz četriem pieciem mēnešiem. Iesaukšanas punktā katram jaunajam karavīram tiek nodrošināts ziemas formas tērps, un viņš saņem armijas pamatlietu komplektu,” teikts paziņojumā.

Iesaukums Krievijā sākās 1.novembrī – mēnesi vēlāk nekā parasti, jo kara komisariāti bija aizņemti ar mobilizēto meklēšanu un sūtīšanu uz fronti.

Iesaukto vecāki bažījas, ka viņu bērni nonāks ja ne gluži Ukrainā, tad pierobežas rajonos, kur arī pastāv apšaužu draudi.

09:43 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 82 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 710 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2861 tanku, 5773 bruņutransportierus, 1850 lielgabalus, 393 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 208 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 261 helikopteru, 1511 bezpilota lidaparātus, 399 spārnotās raķetes, 4351 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 160 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

09:21 Krievija pēc atkāpšanās no Hersonas apgabala daļas, pēc visa spriežot, pārsviedīs karaspēku uz Doneckas apgabalu, vēsta ASV Kara studiju institūts (ISW).

Rezultātā operācijas apgabala rietumos ap Bahmutu un Donecku varētu kļūt intensīvākas, norāda domnīcas analītiķi.

“Krievijas karaspēks, kā šķiet, šajos rajonos gūs panākumus tuvākajās dienās un nedēļās, bet diez vai šie panākumi būs būtiski operatīvajā ziņā,” teikts jaunākajā ziņojumā.

Ukrainas armijas austrumu grupējuma pārstāvis Serhijs Čerevatijs iepriekš ziņoja, ka Donbasā šobrīd notiek visintensīvākās kaujas.

09:21 Krievu okupanti ir deportējuši vismaz 11 tūkstošus ukraiņu bērnu, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pirmdien notika Ukrainas koordinācijas padomes bērnu aizsardzības un drošības jautājumos sēde, kuru vadīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs un Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. “Es pateicos Gutērreša kungam par to,” sacīja Zelenskis.

Sēdē tika apspriests, kā apturēt ukraiņu bērnu deportāciju uz Krieviju un nogādāt mājās visus izvestos bērnus.

“Tie ir vismaz 11 tūkstoši bērnu – mēs viņus zinām pēc vārdiem. Bet tie ir tikai tie [bērni], par kuriem mums ir zināms. Patiesībā izvesto ir vairāk,” sacīja Zelenskis.

“Sēdē piedalījās arī vadošo valstu vēstnieki, kurus mēs aicinām palīdzēt šī uzdevuma izpildē. Lai nogādātu atpakaļ visus deportētos, mums tiešām būs vajadzīga visas pasaules palīdzība. Es ticu, ka mēs spēsim to nodrošināt!” piebilda Ukrainas prezidents. 

Krievijas pilna apjoma iebrukuma laikā Krievijas karaspēks Ukrainā ir nogalinājis vismaz 430 bērnus un ievainojis vēl 830. 

09:20 Krievu okupanti ir mīnējuši visus svarīgos objektus Hersonas apgabala daļā, kuru ir atbrīvojusi Ukrainas armija, savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Zelenskis pirmdien ieradās atbrīvotajā Hersonā, kur tikās ar Ukrainas karavīriem, kuri pirms dažām dienām atbrīvoja pilsētu no Krievijas okupācijas.

“Kad ir Ukrainas karogs, ir civilizētība, ir brīvība. Ir sociālā apdrošināšana, ir infrastruktūra, drošība. Ir kam rūpēties par cilvēkiem. Ir tas viss, kas pazūd un tiek sagrauts, kad atnāk okupants. Lūk, ko nozīmē Krievijas karogs – pilnīgu izpostīšanu. Nav ne elektrības, ne sakaru, ne interneta, ne televīzijas. Okupanti paši visu iznīcināja – speciāli. Lūk, viņu specoperācija. Pirms ziemas krievu okupanti sagrāva pilnīgi visu kritisko infrastruktūru. Pilnīgi visi svarīgie objekti pilsētā un apgabalā ir mīnēti,” paziņoja Zelenskis.

Viņš uzsvēra, ka laime visiem būs tad, kad Krieviju izdosies padzīt no Ukrainas teriitorijas. 

“Laime, kas būs arī tajās mūsu pilsētās un pašvaldībās, kurām Krievija atņēma normālu dzīvi gan pēc 24.februāra, gan 2014.gadā. Mēs visu atgūsim, atjaunosim normālu dzīvi. Un mēs zinām, ka miers Ukrainai kļūst arvien tuvāks. Visai mūsu valstij,” sacīja Zelenskis.

Hersonā, kas astoņus mēnešus atradās okupācijas varā un bija lielākā pilsēta, kuru Krievijai izdevies ieņemt kopš atkārtotā iebrukuma, Ukrainas armija iegāja 11.novembrī.

Operatīvā pavēlniecība “Dienvidi” svētdien paziņoja, ka kopš pagājušās nedēļas sākuma no okupācijas ir atbrīvotas 179 apdzīvotās vietas Dņepras labajā krastā.