Jaunākā informācija:

23:21 Vairāk nekā puse Krievijas iedzīvotāju – 54% – daļēji tic un daļēji netic Krievijas valsts mediju sniegtajai informācijai par karu Ukrainā, liecina Krievijas socioloģisko pētījumu uzņēmuma “Levada centrs” aptaujas rezultāti.

11% Krievijas iedzīvotāju pilnībā netic valsts mediju informācijai par karu, bet 31% pilnībā tic valsts medijiem.

Vienlaikus 76% krievu atbalsta Krievijas armijas darbības Ukrainā.

Visvairāk cilvēku, kas pilnībā uzticas valsts medijiem, bija to vidū, kuri “ļoti uzmanīgi” seko situācijai Ukrainā – 51% (arī vismazāk šaubās – 38%). Savukārt no tiem, kas seko “bez īpašas uzmanības”, Krievijas valsts medijiem pilnībā uzticas tikai 20%, savukārt 66% uzticas tikai daļēji. No tiem, kas “nemaz neseko”, pilnībā medijiem uzticas tikai 12%, bet daļēji – 52%.

Pēc “Levadas centra” datiem, jūlijā no Ukrainas kara distancējās nedaudz mazāk par pusi iedzīvotāju – 32% informācijai par karu sekoja “bez lielas uzmanības” un 11% “nesekoja vispār”.

Visvairāk notiekošajam Ukrainā seko līdzi, atbalsta Krievijas armijas rīcību un lielākā mērā uzticas valsts medijiem vecākās paaudzes, rezumē “Levadas centra” direktors Deniss Volkovs. Bet notiekošajam neseko līdzi jaunatne: kopumā viņus neinteresē, kas notiek Ukrainā, bet viņi arī neatbalsta Krievijas izvērsto agresiju.

21:23 ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ceturtdien plāno apmeklēt Ļvivu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Turcijas līderi Redžepu Tajipu Erdoganu.

“Ģenerālsekretārs ceturtdien apmeklēs Ļvivu pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzaicinājuma, lai apmeklētu trīspusēju tikšanos, kurā piedalīsies arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans,” paziņoja Gutērreša pārstāvis Stefans Dižariks.

Pēc tikšanās Gutērrešs apmeklēs Odesu, no kuras saskaņā ar ANO, Turcijas, Ukrainas un Krievijas vienošanos atiet kuģi ar Ukrainas graudiem.

Pēc Odesas Gutērrešs dosies uz Stambulu, kur apmeklēs Ukrainas labības eksporta kopīgo koordinācijas centru.

18:27 Ukrainas vēstnieks Vatikānā Andrijs Jurašs uzaicinājis Romas Katoļu baznīcas pāvestu Francisku apmeklēt Kijivas apgabala Buču.

Par to viņš pavēstīja intervijā Itālijas ziņu aģentūrai ANSA.

Jurašs otrdien uzaicināja pāvestu apmeklēt Buču pie Kijivas, lai savām acīm varētu redzētu Ukrainā Krievijas pastrādāto noziegumu pierādījumus.

Diplomāts gan arī norādīja, ka šobrīd nenotiek diskusijas par pāvesta iespējamo vizīti.

Ukrainas līderi gribētu, ka Francisks lūdzas pie Krievijas zvērību upuru apbedījuma vietām, piebilda Jurašs.

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim 12.augustā bija saruna ar Francisku. Tās gaitā Zelenskis pāvestam pastāstījis par šausmīgajiem noziegumiem, ko Krievija pastrādājusi Ukrainā.

Francisks ar Ukrainas vēstnieku tikās 6.augustā, un tās gaitā cita starpā tika spriests par pāvesta iespējamo vizīti Ukrainā vēl pirms septembrī gaidāmā Kazahstānas apmeklējuma.

17:36 Krievijas bruņotie spēki ap Ukrainu šobrīd sakoncentrējuši aptuveni 430 lidmašīnu un vairāk nekā 360 helikopteru, otrdien pavēstīja Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ihnats.

“Atbilstoši situācijai pilna apjoma kara sākumā Krievijas aviācijas grupējumos ap Ukrainu bija 700 lidaparātu – 450 lidmašīnu un 250 helikopteru. Gaisa spēki un citi aizsardzības spēki jau ir iznīcinājuši daudz ienaidnieka aviācijas tehnikas, bet pretiniekam ir iespējas papildināt šo sastāvu, pievelkot aviācijas tehniku no valsts attālākiem apvidiem,” preses brīfingā skaidroja Gaisa spēku pārstāvis.

“Lidmašīnu šobrīd ir nedaudz mazāk – 430 atrodas ap Ukrainas robežām dažādos aerodromos Baltkrievijā, Krievijā, Krimā. Helikopteru grupējums ir būtiski pieaudzis, un šobrīd tajā ir vairāk nekā 360 helikopteru, kas ir pretinieka rīcībā tuvu pie Ukrainas robežām,” sacīja Ihnats.

Tas ir skaidrojams ar to, ka tieši triecienaviācija un kaujas helikopteri biežāk tiek izmantoti Krievijas sauszemes spēku atbalstam, norādīja Gaisa spēku pārstāvis.

Viņš arī piebilda, ka Krievija piesaista dažādus aviācijas veidus.

“Mēs fiksējam stratēģiskās aviācijas lidojumus, tālo distanču bumbvedējus, iznīcinātājus bumbvedējus Su-34, triecienaviāciju,” norādīja Ihnats.

Viņš arī vērsa uzmanību uz to, ka Baltkrievijas un Krievijas debesīs turpina lidot ienaidnieka radiolokācijas novērošanas lidmašīnas A-50.

15:45 Krievijas okupētajā Krimas pussalā otrdien nogranduši vairāki sprādzieni militārās aviobāzes teritorijā Simferopoles rajonā, ziņo Krievijas laikraksts “Kommersant”, atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem.

Kā stāsta aculiecinieki, virs militārā lidlauka redzami melnu dūmu mākoņi.

Vārdā neminēts avots sacīja, ka armija un tiesībsargājošās iestādes pārbauda versiju ar drona uzbrukumu munīcijas noliktavai.

Otrdien no rīta sprādzienos Krimā tika nodarīti postījumi elektropārvades apakšstacijai un iznīcināta liela Krievijas munīcijas noliktava, kā arī nodarīti postījumi dzelzceļam Džankojas rajonā.

Krievijas Aizsardzības ministrija uzbrukumus nodēvējusi par diversiju.

Okupanti šo dzelzceļu izmantojuši, lai nogādātu tehniku un munīciju uz Ukrainas kontinentālo daļu.

Šī incidenta dēļ tiks mainīti maršruti vilcieniem, kas kursē starp Krieviju un okupēto Ukrainas pussalu.

Kā paziņoja Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Hončarenko, sākot ar šodienu, dzelzceļa satiksme starp Krimu un kontinentālo Ukrainu vairs nepastāv.

“Visi vilcieni, kas brauca no okupētajiem Ukrainas dienvidiem uz okupēto Krimu, pēc sprādziena pie Džankojas ir apturēti. Dzelzceļa satiksmes vairs nav. Atgādināšu, ka caur Džankoju tika vesti kaujas komplekti, munīcija, tehnika un personāls,” norādīja deputāts.

15:44 Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudījis Ukrainas Žitomiras apgabalu, ziņapmaiņas platformā “Telegram” pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Bunečko.

Raķešu apšaudes rezultātā notikuši divi sprādzieni.

“Atbilstoši provizoriskajai informācijai raķetes, kas šodien trāpīja Žitomiras apgabalā, izšautas no Baltkrievijas teritorijas,” norādīja Bunečko.

Apgabalā plkst.12.58 izsludināta gaisa trauksme, kas ir spēkā arī šobrīd.

Raķetes trāpījušas ārpus Žitomiras pilsētas, paziņoja pilsētas mērs Serhijs Suhomlins.

“Burtiski pirms pusstundas tika veikti divi raķešu triecieni pie Žitomiras pilsētas. Postījumu mērogs un tas, vai ir cietušie, šobrīd tiek precizēts,” sacīja Suhomlins.

Mērs aicināja Žitomiras iedzīvotājus neignorēt trauksmes signālus.

“Pēc Krimas, pēc aerodroma “Saki”, pēc šodienas noliktavu sprādzieniem Džankojā ir saprotams, ka viņi nepareizi rīkojas drošības tehnikas jomā, bet tomēr – viņi mēģina iebiedēt, parādīt, ka viņiem ir raķetes, tāpēc viņi var pavisam mierīgi šaut arī pa civilajiem objektiem,” skaidroja Suhomlins.

13:58 Ukrainas Bruņotie spēki no Latvijas saņēmuši sešas haubices, un tās jau tiek izmantotas kaujās, paziņojis Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs.

“Vēl sešas haubices “M109″, kas nesen saņemtas Ukrainā no Latvijas, jau rāda rezultātus kaujas laukā,” tviterī ierakstījis Reznikovs.

Viņš arī izteicis “sirsnīgu pateicību savam Latvijas kolēģim [Artim] Pabrikam (AP) un Latvijas tautai par nelokāmo atbalstu”.

“Kopā mēs uzvarēsim!” uzsvēris Ukrainas aizsardzības ministrs.

Aizsardzības ministrija aģentūrai LETA apstiprināja, ka šāda veida haubices Ukrainai tika piegādātas.

Pabriks izplatītajā ziņojumā medijiem uzsver, ka Ukrainai atbalsts no pārējās Eiropas ir jāsaņem nepārtraukti. Šis ir efektīvs dāvinājums, jo, pateicoties sabiedroto līdz šim sniegtajam atbalstam, Ukrainas karavīri ar šīm iekārtām jau prot rīkoties un tās var izmantot aizsardzībai nekavējoties, uzsver politiķis.

Haubices “M109” šāviena attālums ir 22 kilometri ar standarta munīciju, savukārt ar uzlabotas darbības munīciju šāviena distances attālums ir 30 kilometri. Haubice spēj atklāt uguni minūtes laikā no uzdevuma saņemšanas, kā arī pēc uguns uzdevuma veikšanas 30 sekunžu laikā atstāt uguns pozīciju. Pašgājējartilērijas sistēmā ir iebūvēta pusautomātiskā lādēšanas iekārta, inerciālā navigācijas sistēma, elektrosistēma un artilērijas uguns vadības sistēma.

Jau ziņots, ka Latvija ir viena no valstīm, kas Ukrainai sniegušas apjoma ziņā visnozīmīgāko atbalstu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Latvija Ukrainai ir piegādājusi ieročus un individuālo ekipējumu, bezpilota lidaparātus, sausās pārtikas uzturdevas, munīciju, prettanku ieročus un pretgaisa raķetes “Stinger” vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā.

Ukrainas Gaisa spēki saņēmuši četrus Latvijas dāvinātus helikopterus, kas tuvākajā laikā tiks pilntiesīgi iekļauti Ukrainas armijas aviācijas flotē.

Latvija ir viena no Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas dalībvalstīm, kuras apņēmušās palīdzēt Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

13:58 Rīta sprādzienos Krimā ne tikvien nodarīti postījumi elektropārvades apakšstacijai un iznīcināta liela Krievijas munīcijas noliktava, bet arī nodarīti postījumi dzelzceļam Džankojas rajonā, atsaucoties uz okupācijas administrāciju, vēsta Krievijas propagandas organizācija TASS.

Okupanti šo dzelzceļu izmantojuši, lai nogādātu tehniku un munīciju uz Ukrainas kontinentālo daļu.

“Munīcijas noliktavā notikušā sprādziena dēļ Krimā Džonkojas rajonā nodarīti postījumi dzelzceļam, pavēstīja ārkārtas dienesti”, teikts TASS materiālā.

Šī incidenta dēļ tiks mainīti maršruti vilcieniem, kas kursē starp Krieviju un okupēto Ukrainas pussalu.

Kā paziņoja Ukrainas parlamenta deputāts Oleksijs Hončarenko, sākot ar šodienu, dzelzceļa satiksme starp Krimu un kontinentālo Ukrainu vairs nepastāv.

“Visi vilcieni, kas brauca no okupētajiem Ukrainas dienvidiem uz okupēto Krimu, pēc sprādziena pie Džankojas ir apturēti. Dzelzceļa satiksmes vairs nav. Atgādināšu, ka caur Džankoju tika vesti kaujas komplekti, munīcija, tehnika un personāls,” norādīja deputāts.

09:45 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 43 900 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1880 tankus, 4152 bruņutransportierus, 989 lielgabalus, 263 daudzstobru reaktīvo mīnmetējus, 136 zenītartilērijas iekārtas, 233 lidmašīnas, 196 helikopterus, 790 bezpilota lidaparātus, 190 spārnotās raķetes, 3049 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 92 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

09:06 Krievijas okupētajā Krimas pussalā otrdienas rītā atkal dzirdami sprādzieni, un vienā no krievu karabāzēm izcēlies ugunsgrēks, ziņo vietējie mediji.

Atsaucoties uz aculieciniekiem, aģentūra “Kriminform” vēsta, ka sprādzieni dzirdami Džankojas rajonā, kur no dažādām vietām redzams arī melnu dūmu mākonis.

Savukārt Krimas tatāru pārstāvniecības priekšsēdētājs Refats Čubarovs feisbukā ziņo, ka sprādzieni notikuši Azoveskes pilsētiņā izvietotajā krievu karabāzē.

Viņš piebildis, ka izcēlies ugunsgrēks munīcijas noliktavā un ka detonācijas turpinās.

Arī Krievijas Aizsardzības ministrija atzinusi, ka otrdien ap plkst.06:15 Maiskes ciema apkārtnē okupētajā Krimā izcēlies ugunsgrēks munīcijas glabātuvē, kas izraisījis šāviņu detonāciju.

Ministrija apgalvo, ka nopietni neviens nav cietis un ka ugunsgrēka cēlonis vēl nav noskaidrots.

Tikmēr Krievijas izveidotās Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksenovs paziņojis, ka munīcijas detonācijas Džankojas rajonā turpinās un ka cietuši divi cilvēki.

Krievu okupētās Melitopoles mērs ziņo, ka sākusies Džankojas apkārtnes iedzīvotāju evakuācija.

Savukārt Čubarovs vēsta, ka tilta virzienā pār Kerčas šaurumu dodoties “tūkstošiem Krievijas pilsoņu”.

Arī Aksenovs atzinis, ka tiek evakuēti visi iedzīvotāji piecu kilometru rādiusā ap eksplodējušo munīcijas noliktavu.

Evakuēti gan Maiskes, gan Azovskes iedzīvotāji.

Kā ziņots, 9.augustā sprādzieni atskanēja Krimas pussalā Novofedorivkas ciematā izvietotajā krievu kara aviācijas bāzē.

Joprojām nav skaidrības, kas izraisīja šos sprādzienus, kuros tika iznīcinātas aptuveni desmit lidmašīnas un munīcijas noliktavas.

09:04 Krievijas okupētajā Doneckā tā dēvētās Doņeckas tautas republikas tiesa pirmdien sāka tiesāt piecus sagūstītus Eiropas valstu pilsoņus, ziņo Krievijas mediji.

Zviedrijas pilsonis Matiass Gustafsons, Horvātijas pilsonis Vjekoslavs Prebegs un Lielbritānijas pilsoņi Džons Hārdings, Endrjū Hils un Dilans Hīlijs  apsūdzēti par to, ka bijuši Ukrainas Bruņoto spēku algotņi. Ja tiesa atzīs viņus par vainīgiem, viņiem var tikt piespriests nāvessods.

Tiesā viņi savu vainu noliedza.

Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta oktobrī. 

Gustafsons, Prebegs un Hārdings tika sagūstīti Mariupolē, bet Hils tika ievainots un sagūstīts Mikolajivas apgabalā. Savukārt Hīlijs apsūdzēts par to, ka esot vedis algotņus no Polijas uz Ukrainu. Lielbritānijas mediji, atsaucoties uz sabiedriskajām organizācijām, vēsta, ka viņš aizturēts kontrolpunktā Zaporižjas apgabalā, kad braucis pēc kādas ģimenes, kas gribējusi izkļūt no karadarbības zonas.

Jau vēstīts, ka tā dēvētās Doņeckas tautas republikas tiesa 9.jūnijā piesprieda nāvessodu Ukrainas pusē karojušajiem Marokas pilsonim Saadunam Brahimam un diviem britiem – Šonam Pineram un Eidenam Aslinam. Visi trīs ir Ukrainas armijas karavīri, kas parakstīja līgumu par dienestu bruņotajos spēkos vēl pirms Krievijas iebrukuma. Viņi piespriesto sodu ir pārsūdzējuši.