LETA
Jaunākā informācija:
21:39 Vācijas valdība panākusi vienošanos ar Grieķiju par kājnieku kaujas bruņumašīnu piegādāšanu Ukrainai.
Grieķija piegādās Ukrainai 40 padomju modeļa bruņumašīnas BMP-1, bet Atēnas no Vācijas ražošanas rezervēm saņems 40 bruņumašīnas “Marder”, pavēstīja Vācijas Aizsardzības ministrija.
Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte un viņas Grieķijas kolēģis Nikolajs Panagiotopuls panākuši vienošanos, kas tiks īstenota nekavējoties, teikts ministrijas paziņojumā.
21:04 Krievijai negrasās koriģēt militārās operācijas plānus Ukrainā, neraugoties uz Ukrainas pretuzbrukumu, piektdien sacīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, apgalvojot, ka Maskavai nav jāsteidz kampaņu pabeigt.
“Plāns nav koriģējams,” žurnālistiem Uzbekistānā reģionālā samita gaitā sacīja Kremļa saimnieks.
“Pamata uzdevums ir visas Donbasa teritorijas atbrīvošana,” norādīja Putins, atkārtojot Kremļa iecienīto agresijas attaisnošanas naratīvu.
“Mūsu uzbrukuma operācijas pašā Donbasā nav apstājušās. Tās noris nelielā tempā, bet konsekventi. Krievijas armija ieņem arvien jaunas un jaunas teritorijas,” klāstīja Putins. “Mēs nekarojam ar pilnu armiju, mēs karojam ar Krievijas armijas daļu, ar līgumkaravīru daļu.”
“Mēs nesteidzamies, bet būtībā nekādu izmaiņu nav. Pamatuzdevums paliek nemainīgs, tas tiek īstenots,” sacīja Putins.
Putins arī apsūdzēja Ukrainu, ka tā īsteno “teroraktus” un nodarījusi bojājumus Krievijas civilajai infrastruktūrai.
“Mēs samērā savaldīgi uz to atbildam,” apgalvoja līderis. “Ja situācija turpinās attīstīties šāda veidā, mūsu atbilde būs nopietnāka.”
19:43 No Krievijas iebrucējiem nule atbrīvotajā Harkivas apgabala Izjumā apbedījumos atrasti aptuveni 20 Ukrainas karavīru līķi ar sasietām rokām aiz muguras, žurnālistiem pavēstīja Ukrainas parlamenta pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs.
“Mēs atradām aptuveni 500 civiliedzīvotāju apbedījumus. Un pagaidām ir apzināts viens kaps, kur masveidā apglabāti aptuveni 20 Ukrainas Bruņoto spēku karavīri,” sacīja Lubinecs.
Šie karavīri nošauti, bet rokas viņiem bija sasietas uz muguras. Bojāgājušie, visticamāk, ir gūstekņi.
Izmeklētāji uzskata, ka viņi vispirms spīdzināti, bet tad noslepkavoti.
Lubinecs neizslēdza varbūtību, ka šī apgabalā nav vienīgā karavīru apbedījuma vieta.
Civilistu apbedījuma vietās apglabātas veselas ģimenes, piebilda Lubinecs.
“Tā ir kārtējā liecība tam, ka Krievijas Federācija Ukrainas teritorijā īsteno genocīdu,” viņš uzsvēra.
Krievijas armiju gaida taisnīgi briesmīga atmaksa, pēc masu apbedījumu atklāšanas atbrīvotajā Izjumā sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Masu apbedījumu vietā Izjumā atrasti vairāk nekā 400 līķu. Ar spīdzināšanas pēdām, cilvēki, kas gājuši bojā raķešu triecienos, bērni, Ukrainas Bruņoto spēku karavīri,” norādīja prezidents.
“Krievija pēc sevis atstāj tikai nāvi un ciešanas. Slepkavas. Bendes. Tādi, kam atņemts viss cilvēcīgais. Neaizbēgsit. Nenoslēpsities. Atmaksa būs taisnīgi briesmīga. Par katru ukraini, par katru nomocīto dvēseli,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” uzsvēra Zelenskis.
17:33 Krievijas okupētajā Luhanskā noticis sprādziens pašpasludinātās “Luganskas tautas republikas” ģenerālprokuratūras ēkā un gājis bojā “Luganskas tautas republikas ģenerālprokurors” Sergejs Gorenko, ziņo prokremliskie mediji.
“RIA Novosti” un “Interfax”, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta, ka sprādzienā gājusi bojā arī Gorenko vietniece Jekaterina Stegļenko.
Pirms tam tika ziņots, ka pašpasludinātās republikas ģenerālprokuratūras ēkā dzirdami sprādzieni un tika ziņots par ievainotajiem.
Sākotnēji Kremļa propagandisti apliecināja, ka ievainoto vidū ir arī tā dēvētais ģenerālprokurors Gorenko, bet dažos vietnes “Telegram” kanālos uzreiz tika ziņots par viņa nāvi.
Tiek vēstīts, ka Gorenko kabinetā bija novietots paštaisīts spridzeklis. Vietējie kaujinieki un okupanti to nodēvējuši par teroraktu.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņojis, ka “ģenerālprokurora” un viņa vietnieces likvidācija savā birojā ir uzskatāma tikai par vietējo organizēto noziedzīgo grupējumu savstarpējo rēķinu kārtošanu vai Krievijas atbrīvošanos no kara noziegumu lieciniekiem.
10:14 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 54 050 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 200 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējusi 2199 tankus, 4690 bruņutransportierus, 1302 lielgabalus, 312 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 168 zenītartilērijas iekārtas, 250 lidmašīnas, 216 helikopterus, 908 bezpilota lidaparātus, 233 spārnotās raķetes, 3550 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 121 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:31 Krievijas karaspēks līdz šim ir izšāvis uz Ukrainu vairāk nekā 3800 raķešu, ceturtdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, noslēdzoties 204.kara dienai.
“Teroristvalsts ir pielietojusi pret mums jau vairāk nekā 3800 dažādu raķešu. Neviena raķete netuvinās Krieviju tās mērķim,” paziņoja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina netiks pakļauta, bet katra raķete tuvina Krieviju lielākai starptautiskai izolācijai, lielākai ekonomiskai degradācijai un vēl skaidrākam vēsturiskam nosodījumam.
Zelenskis arī parādīja, kādas sekas radījis Krievijas raķešu trieciens Krivijrihai, kas ir viņa dzimtā pilsēta.
Okupanti trešdien īstenoja raķešu triecienu Krivijrihai ar septiņām spānotajām raķetēm H-22 no stratēģiskās aviācijas lidmašīnām, trāpot pilsētas kritiskās un transporta infrastruktūras objektiem.
Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko pavēstīja, ka šajā triecienā nebija cietušo, bet vairākos Krivijrihas rajonos tika pārtraukta elektroapgāde un radās plūdu draudi. Pilsētā strādā avārijas dienesti un glābēji, likvidējot postījumu sekas.
09:30 Ukrainas Harkivas apgabala Izjumas pilsētā pēc tās atbrīvošanas no krievu okupācijas ir atrasts masu kaps ar vairāk nekā 440 līķiem, paziņoja Harkivas apgabala policijas izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Serhijs Bolvinovs.
“Varu teikt, ka šeit atrodas viens no vislielākajiem apbedījumiem vienā atbrīvotā pilsētā, tajā ir vairāk nekā 440 līķu,” sacīja Bolvinovs. Viņš arī pateica, ka šie līķi ir aprakti atsevišķi.
“Mēs zinām, ka daži tika nogalināti (nošauti), daži gāja bojā no artilērijas uguns, no tā sauktajām mīnu sprādzienu traumām. Daži gāja bojā aviācijas triecienos. Daudzi līķi vēl nav atpazīti, tāpēc nāves cēloņi tiks noskaidroti izmeklēšanas darbību gaitā,” sacīja Bolvinovs, atbildot uz jautājumu par to, kā gājuši bojā tur apraktie cilvēki.
Bolvinovs atzīmēja, ka visi līķi tiks ekshumēti un nosūtīti uz tiesu medicīnas ekspertīzi.