Jaunākā informācija:

21:30 Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Čehija sestdien aicināja veidot starptautisku kara noziegumu tribunālu pēc tam, kad Ukrainā vietās, no kurām padzīti Krievijas karavīri, atklāti jauni masu kapi.

“21.gadsimtā tādi uzbrukumi pret civiliedzīvotājiem ir neiedomājami un nepieņemami,” paziņoja Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis.

“Mēs nedrīkstam uz to pievērt acis. Mēs aizstāvam visu kara noziedznieku sodīšanu,” viņš rakstīja tviterī.

“Es aicinu steidzami veidot speciālu starptautisku tribunālu, kurā tiesās agresijas noziegumus,” piebilda pašreizējās ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs.

Aicinājumu ES prezidējošās valsts pārstāvis pauda pēc tam, kad Ukrainas varasiestādes atklāja kapos, kur pie iepriekš Krievijas esošās Izjumas aprakti apmēram 450 cilvēku mirstīgās atkliekas. Gandrīz visiem redzamas spīdzināšanas pēdas.

“99% šodien ekshumēto līķu bija redzamas vardarbīgas nāves pazīmes,” Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs informēja sociālās saziņas vietnēs.

Viņš piebilda, ka dažiem līķiem ir uz muguras sasietas rokas un viens cilvēks apglabāts ar striķi ap kaklu.

Ukrainas prezidents Volidimirs Zelenskis paziņoja, ka “Krievija aiz sevis atstāj tikai nāvi un ciešanas. Slepkavas. Spīdzinātāji”. Viņš teica, ka daži no ekshumētajiem līķiem ir bērni.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens tviterī paziņoja, ka ziņām par masu apbedījumiem Izjumā ir jāatdzīvina atbalsts Ukrainai tās zemju atbrīvošanām. Viņš pieļāva, ka tie ir kārtējie pierādījumi, ka Krievija pastrādā kara noziegumus.

Francijas prezidents Emanuels Makrons tviterī solīja saukt pie atbildības šo zvērību vaininiekus.

Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs pieļāva, ka no Krievijas spēkiem atbrīvotajās Harkivas apgabala teritorijās varētu būt vairāk nekā 1000 spīdzinātu un nogalinātu ukraiņu.

Savukārt Ukrainas policijas priekšnieks Ihors Klimenko piektdien paziņoja, ka no okupācijas atbrīvotajās Harkivas apgabala teritorijās ir atrastas 10 spīdzināšanu vietas.

Apvienoto Nāciju Organizācija Ženēvā pauda cerību nosūtīt savus ekspertus apstākļu noskaidrošanai.

Atklātās zvērības atgādina par šaušalīgajiem skatiem, kas pēc Krievijas karaspēka padzīšanas pavasarī atklājās Kijivas piepilsētās, piemēram, Bučā.

Tas izraisījis jaunu sašutuma vilni starptautiskajā sabiedrībā.

ES augstais komisārs ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels pauda šoku par Izjumā atklātajām zvērībām un paziņoja, ka “nekavējoties jāizbeidz Krievijas spēku necilvēcīgā uzvedība, kas ir pilnīgā pretrunā starptautiskajām cilvēktiesībām un Ženēvas konvencijām”.

Tikmēr Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pauda vēlmi panākt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins tiek tiesāts Starptautiskajā Krimināltiesā par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem.

Savukārt ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Putinu neizmantot ķīmiskos vai taktiskos kodolieročus laikā, kad Krievijas spēki cieš nopietnus zaudējumus Ukrainā.

18:31 Lai gan pēdējā laikā Ukraina publiski nav aicinājusi ASV piegādāt tai pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”, iznīcinātājus “F-16” un bezpilota lidaparātus “Grey Eagle”, sarunas turpinās aizkulisēs, ziņo izdevums “Politico”.

Ukrainas varasiestādes taktiku mainījušas pēc ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas ieteikuma koncentrēties uz tādiem ieročiem, kādi visvairāk nepieciešami Krievijas spēku padzīšanai no Ukrainas dienvidiem un austrumiem. Tāpat sabiedrotajiem ir bažas, ka tādas prasības novērš uzmanību no steidzamākām Ukrainas armijas vajadzībām un augsto tehnoloģiju bruņojuma piegādes Krievija varētu uzskatīt par provokāciju.

Trīs anonīmi avoti “Politico” atklājuši, ka “zemā līmenī” turpinās sarunas par “Patriot”, “F-16” un “Grey Eagle” piegādēm Ukrainai. Kā uzsver izdevums, tāda bruņojuma piegādes ir iespējams, lai gan vēl pavasarī ASV pat nepieļāva iespēju piegādāt Ukrainai tādu augsto tehnoloģiju bruņojumu.

“Patriot” gadījumā to piegādes Ukrainai traucē sistēmu relatīvais deficīts. Vienlaikus ASV piekritušas finansēt “zeme-gaiss” tipa raķešu aizsardzības sistēmu “NASAMS” piegādes Ukrainai, tomēr amatpersonas brīdina, ka iespējas apmācīt Ukrainas karavīrus izmantot šo bruņojumu ir ierobežotas.

Tāpat jau vairākus mēnešus turpinās sarunas par “Grey Eagle” piegādi Ukrainai, lai gan ASV ir zināmas bažas, piemēram, par iespējas zaudēt bezpilota lidaparātā izmantotās tehnoloģijas.

Lai gan daļa no aprīkojuma var tikt piedāvāta dažu mēnešu laikā, citiem bruņojuma veidiem ir nepieciešami gadi. Tomēr amatpersonas norāda, ka investīcijas ļaus Ukrainai plānot savu aizsardzību nākotnē.

Pentagons nesen noslēdza 182 miljonu ASV dolāru (apmēram tikpat eiro) līgumu ar kompāniju “Raytheon Technologies” par NASAMS piegādi Ukrainai. Pirmās divas sistēmas Ukraina saņems divu mēnešu laikā, piektdien paziņoja ASV Aizsardzības ministrija.

“Patriot” bez ASV izmanto vēl 17 pasaules valstis.

12:47 Gan ar sankcijām, gan ar Krievijas politisko izolāciju ir jāpaaugstina cena, kāda agresoram jāmaksā par iebrukumu Ukrainā, sestdien NATO augstākās militārās institūcijas – Militārās komitejas – sanāksmē Tallinā paziņoja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

“Ja mēs izlēmīgi neapturēsim Krievijas agresiju, neviena valsts nevarēs justies drošībā,” sacīja Igaunijas premjerministre, paziņojot, ka karš pret Ukrainu uz NATO sliekšņa ir mūsu paaudzes visnopietnākā drošības situācija visai cilvēcei.

Kā pauda Kallasa, militārā palīdzība Ukrainai ir iedarbīga un ir vēl vairāk jāpalielina, bet NATO vajadzētu ātri izpildīt Madrides samita lēmumus, kas balstīti NATO sabiedroto vienprātīgā secinājumā, ka Krievija ir galvenais drauds aliansei un tās sabiedrotajiem.

“Krievija par jebkādu cenu vēlas iznīcināt mūsu vienotību un piespiest mūs atteikties no atbalsta Ukrainai. Savā terorisma taktikas arsenālā Kremlis izmanto globālo badu un iebiedēšanu ar kodolkatastrofu, bet enerģiju izmanto kā šantāžas instrumentu,” secināja Igaunijas valdības vadītāja, kura piebilda, ka attiecībās ar Krieviju nepieciešama ilgtermiņa saprātīga savaldīšanas politika.

Jūnijā samitā Madridē NATO nolēma būtiski pastiprināt aizsardzības un savaldīšanas spējas Austrumu flangā. Kallasa norādīja, ka ir sākta šo lēmumu īstenošana un līdz samitam Viļņā, kas gaidāms nākamā gada jūnijā, ir jāpanāk nozīmīgs progress.

Kremlim ir viens liels mērķis: terorizēt un piepildīt savu imperiālistisko sapni, bet sarunas Kremlis vēlas tikai tādēļ, lai iegūtu kaut ko, kas tam nepieder, par savu vēstījumu NATO Militārajai komitejai Kallasa rakstīja tviterī.

NATO Militārās komitejas sanāksme Tallinā notiek no piektdienas līdz svētdienai.

Militārās komitejas konferenci Tallinā vadīs NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Robs Bauers. Katrā sesijā viņam palīdzēs NATO spēku Eiropā pavēlnieks ASV ģenerālis Kristofers Kavoli un Sabiedroto Transformācijas pavēlniecības komandieris ģenerālis Filips Laviņs.

NATO Militārā komiteja ir augstākā NATO militārā institūcija. Komiteja bruņoto spēku komandieru līmenī tiekas trīs reizes gadā, tādējādi nodrošinot Ziemeļatlantijas Padomei informatīvo atbalstu svarīgos militāros un drošības jautājumos, lai alianse varētu efektīvi reaģēt uz globālajiem drošības izaicinājumiem. Divas Militārās komitejas sanāksmes notiek NATO štābā Briselē, savukārt vienu sanāksmi pēc rotācijas principa organizē kāda no NATO dalībvalstīm.

11:35 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši 54 250 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Diennakts laikā iznīcināti 200 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējusi 2202 tankus, 4701 bruņutransportieri, 1306 lielgabalus, 312 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 168 zenītartilērijas iekārtas, 251 lidmašīnu, 216 helikopterus, 911 bezpilota lidaparātus, 236 spārnotās raķetes, 3571 automobili un autocisternu, 15 kuģus un ātrlaivas un 121 specializētās tehnikas vienību.

Ukrainas armijas aviācija aizvadītajā diennaktī veikusi 15 triecienus pa ienaidnieka pozīcijām, ber raķešu un artilērijas vienības izpildījušas 250 uzdevumus, cita starpā vietās, kur koncentrēts okupantu dzīvais spēks un tehnika. 

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

10:39 Vācijas reakcijai pēc tam, kad 2014.gadā Krievija anektēja Ukrainas Krimas pussalu, vajadzēja būt stingrākai, atzinis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

“Vēlos ļoti skaidri pateikt, ka, vismaz lūkojoties retrospektīvi, būtu bijis pareizāk skarbāk reaģēt uz Krimas aneksiju,” piektdien Vācijas Bruņoto spēku konferencē Berlīnē sociāldemokrātu politiķa teikto citē laikraksts “Bild”.

Šolcs pieļāva, ka koordinētāka un stingrāka starptautiskās sabiedrības reakcija uz pussalas aneksiju nebūtu nostiprinājusi Krievijas prezidenta Vladimira Putina prātā ideju vēlreiz atkārtot šāda veida uzbrukumu Ukrainai,

Lai gan pēc tam, kad 2014.gadā ar pseidoreferendumu anektēja Krimas pussalu, starptautiskā sabiedrība noteica sankcijas pret Krieviju, Vācija tomēr nepārtrauca ekonomiskās un diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

08:29 Krievijas karaspēks Harkivas apgabala Izjumas pilsētā ir atkārtojis to, ko tas izdarīja Kijevas apgabala Bučā, piektdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Jau ziņots, ka atbrīvotajā Izjumā ir atrasti masu apbedījumi ar vairāk nekā 400 līķiem. Vienā no šiem apbedījumiem atrasti Ukrainas karavīru līķi ar sasietām rokām aiz muguras.

Zelenskis paziņoja, ka ANO jau tiek gatavota misija, lai iepazītos ar Krievijas armijas noziegumiem Izjumā. Viņš atzīmēja, ka Harkivas apgabalā turpinās izmeklēšana rajonos, kas ir atbrīvoti no krievu okupācijas.

“Tiek fiksēti visi rašistu noziegumi. Tiek vākti viņu vainas pierādījumi. Ir atrasti moku kambari, kuros [okupanti] ņirgājās par okupēto pilsētu un ciemu mierīgajiem iedzīvotājiem, telpas, kurās turēja cilvēkus, pat ārzemniekus,” sacīja prezidents.

Viņš atzīmēja, ka okupanti turēja gūstā septiņus Šrilankas pilsoņus – Kupjanskas medicīnas koledžas studentus. “Krievu karavīri viņus sagrāba jau martā un pēc tam turēja šos cilvēkus pagrabā. Tikai tagad, pēc Harkivas apgabala atbrīvošanas, šie cilvēki tika izglābti. Viņiem tiek sniegta pienācīga medicīniskā palīdzība,” sacīja Zelenskis.

“Tiek turpināta līķu ekshumācija masu apbedījuma vietā pie Izjumas. Šobrīd ir noskaidroti vairāk nekā 440 kapu. Par tur apbedīto cilvēku skaitu vēl ir pāragri runāt. Izmeklēšanas darbības turpinās. Jau ir skaidri pierādījumi par spīdzināšanām, ņirgāšanos par cilvēkiem. Turklāt ir liecības, ka Krievijas karavīri, kuru pozīcijas bija netālu no šīs vietas, šāva uz apbedītajiem vienkārši aiz izklaides,” uzsvēra prezidents.

Viņš atzīmēja, ka pasaulei vajag uz to visu reaģēt.

“Krievija atkārtoja Izjumā to, ko bija izdarījusi Bučā. Un mēs pašlaik tikai esam sākuši uzzināt pilnu patiesību par to, kas šajā laikā notika Harkivas apgabalā,” sacīja Zelenskis.

“Labi, ka ANO struktūrās jau gatavo darbinieku grupu, kura apmeklēs šo vietu pie Izjumas. Kura ieraudzīs un varēs pavēstīt visiem ANO sistēmā par to, ko darīja Krievijas teroristi. Mēs nodrošinām žurnālistu pilnīgu pieeju atbrīvotajai teritorijai, visām vietām, kur ņirgājās par cilvēkiem. Mēs dodam tādu pieeju, kas paziņos pasaulei, ka rašismu vajag nosodīt,” uzsvēra prezidents. 

Viņš pateicās visiem Ukrainas partneriem, visiem līderiem un parastajiem ukraiņiem, kas palīdz cīnīties par taisnīgumu – “cīnīties par Krievijas oficiālu atzīšanu par terorismu atbalstošu valsti, par sankciju pastiprināšanu pret Krieviju par šo teroru,” sacīja Zelenskis. 

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens tviterī paziņoja, ka ziņām par masu apbedījumiem Izjumā ir jāatdzīvina atbalsts Ukrainai tās zemju atbrīvošanā. 

“Ziņas par 440 vīriešu, sieviešu un bērnu masu apbedījumu Izjumā izraisa šausmas un tām jāatdzīvina mūsu atbalsts vīrišķīgajiem ukraiņiem, kuri tiecas atbrīvot savu dzimto zemi. Mēs esam Ukrainas pusē ar mērķi panākt atbildību par šiem noziegumiem,” uzsvēra Blinkens.

Francijas prezidents Emanuels Makrons tviterī solīja saukt pie atbildības šo zvērību vaininiekus. “Es visstingrākajā veidā nosodu zvērības, kas izdarītas Izjumā Krievijas okupācijas laikā. Vainīgie tiks saukti pie atbildības par savām darbībām. Nav miera bez taisnīguma,” uzsvēra Makrons. 

Ukrainas Nacionālās policijas vadītājs Ihors Klimenko piektdien paziņoja, ka no okupācijas atbrīvotajās Harkivas apgabala teritorijās ir atrastas 10 spīdzināšanu vietas, bet Izjumas tuvumā atrasti 445 civilpersonu apbedījumi. 

Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs paziņoja, ka no ekshumētajiem līķiem masu apbedījuma vietā Izjumā 99% bijuši ar vardarbīgas nāves pazīmēm.