LETA
Jaunākā informācija:
20:02 ANO vēlas paplašināt graudu eksportu no Ukrainas pirms ziemas, ceturtdien pēc sarunām Ļvivā ar Ukrainas un Turcijas prezidentiem pavēstīja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.
“Mēs darīsim visu iespējamo, lai paplašinātu savas operācijas, lai stātos pretī gaidāmajai ziemai,” paziņoja Gutērrešs, atzinīgi novērtējot ar Turcijas un ANO starpniecību panākto vienošanos starp Ukrainu un Krieviju, kā rezultātā šomēnes tika atsākts labības eksports no Ukrainas Melnās jūras ostām.
Gutērrešs arī brīdināja, ka jebkādi postījumi Krievijas spēku sagrābtajai Zaporižjas atomelektrostacijai Ukrainā būtu “pašnāvība”.
Gutērrešs sacīja, ka ir “ļoti noraizējies” par situāciju atomelektrostacijā, un norādīja, ka tā ir jādemilitarizē, piebilstot: “Mums ir jāsaka tā, kā tas ir – jebkurš iespējamais kaitējums Zaporižjas būtu pašnāvība.”
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pauda atbalstu Ukrainai un brīdināja par “kārtējās Čornobiļas” katastrofas draudiem, kas var izcelties atomelektrostacijā.
“Turpinot savus centienus rast risinājumu (konfliktam), mēs paliekam savu Ukrainas draugu pusē,” sacīja Erdogans. “Mēs esam noraizējušies. Mēs nevēlamies vēl vienu Čornobiļu.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sarunām paziņoja, ka noraida miera noslēgšanu ar Krieviju, kamēr tā nav izvedusi savu karaspēku no Ukrainas.
Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka ir ļoti pārsteigts, dzirdot no Erdogana, ka Krievija ir “gatava zināmam mieram”, piebilstot: “Vispirms viņiem vajadzētu atstāt mūsu teritoriju, un tad mēs redzēsim”.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka sarunās Zelenskis, Gutērrešs un Erdogans saskaņojuši ne tikai savas pozīcijas, bet arī darbības svarīgākajos jautājumos.
“Man ir aizdomas, ka līdz šī kara beigām daudzu problēmu risināšana ar diplomātijas palīdzību būs atkarīga no šīs trijotnes koordinācijas un lēmumiem. Starp viņiem ir savstarpēja sapratne, tas ir galvenais. Prezidenti un ģenerālsekretārs saskaņoja ne tikai pozīcijas, bet savu rīcību galvenajos jautājumos: graudu koridors, Zaporižjas AES, mūsu ieslodzīto atbrīvošana. Runa nav tikai par to, ka parunāja, bet gan vienojās par to, kurš ko dara,” sociālajā tīklā “Facebook” publicētā video norādīja Kuleba.
Ministrs arī uzsvēra, ka Erdogans un Gutērrešs patiesi jūt līdzi un vēlas risināt problēmas.
“Neviens mūs nevedināja piekāpties par labu Krievijai. Ja sociālajos tīklos atkal uzpeld kaut kāda “sakāve”, tad gribu uzreiz pateikt, ka tas nenotika,” norādīja Kuleba.
19:01 Krievija noraidījusi ANO priekšlikumu par demilitarizētas zonas izveidi ap Krievijas sagrābto Zaporižjas atomelektrostaciju (AES) Ukrainā.
Kā apgalvoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis, plāns ir nepieņemams, jo tādējādi spēkstacija būtu pakļauta vēl lielākam apdraudējumam.
Krievija sagaida, ka Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) eksperti “tuvākajā nākotnē” apmeklēs Zaporižjas AES.
Mediji ziņo, ka pastāv domstarpības par maršrutu, kā ekspertiem vajadzētu ierasties Zaporižjas AES, un tas aizkavē viņu misijas sākumu.
17:53 Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Ļvivā bijusi tikšanās ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu, un tās gaitā puses runājušas par labības eksportu, gūstekņu jautājumu un Krievijas kodolšantāžu.
“Apspriedām iespējamos [labības iniciatīvas] attīstības virzienus, ukraiņu nelikumīgās un piespiedu deportācijas jautājumus, mūsu karavīru un mediķu atbrīvošanu no gūsta,” sociālajā tīklā “Facebook” ceturtdien pavēstīja Zelenskis.
Īpaša uzmanība tika veltīta Krievijas kodolšantāžai Zaporižjas atomelektrostacijā, norādīja prezidents.
“Šim apzinātajam teroram no agresora puses var būt globālas katastrofiskas sekas. Tāpēc ANO ir pienākums garantēt šī stratēģiskā objekta drošību, tā demilitarizāciju un pilnīgu atbrīvošanu no Krievijas karavīriem,” izsakoties par tikšanās rezultātiem, uzsvēra Zelenskis.
Zelenskim pirms tikšanās ar Gutērrešu bija sarunas ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, taču informācija par to saturu netiek sniegta.
Šobrīd Ļvivā sākušās trīspusējas Zelenska, Gutērreša un Erdogana sarunas.
17:10 Krievija pārbāzējusi uz Kaļiņingradas apgabalu trīs kara lidmašīnas, kuru bruņojumā ir hiperskaņas raķetes, ceturtdien pavēstīja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Ceturtdien “trīs lidmašīnas “Mi-31i” ar hiperskaņas raķetēm “Kinžal” pārbāzētas uz Kaļiņingradas apgabala Čkalovskas aerodromu,” teikts ministrijas paziņojumā.
Lidmašīnas Čkalovskā atradīsies “diennakts kaujas dežūras” režīmā.
Ministrija iepriekš ziņoja, ka aviācijas komplekss “Kinžal” pielietots karā Ukrainā.
15:45 Krievijas karaspēks naktī uz ceturtdienu apšaudījis Harkivu, nogalinot vismaz 11 cilvēkus un 35 ievainojot, vēl divi cilvēki nogalināti Krasnohradā Harkivas apgabala dienvidos, pavēstīja Ukrainas varasiestādes.
Visi nogalinātie ir mierīgie iedzīvotāji, ziņapmaiņas platformā “Telegram” pavēstīja apgabala gubernators Olehs Siņehubovs.
Krievijas raķetes trāpījušas arī Krasnohradā, divus cilvēkus nogalinot un vēl divus ievainojot.
Doneckas apgabala daļā, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē, vēl trešdien arī pieredzēti Krievijas triecieni. Tajos nogalināti vismaz trīs mierīgie iedzīvotāji un vēl seši ievainoti.
10:20 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 44 300 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1889 tankus, 4179 bruņutransportierus, 1010 lielgabalus, 265 daudzstobru reaktīvo mīnmetējus, 136 zenītartilērijas iekārtas, 234 lidmašīnas, 197 helikopterus, 793 bezpilota lidaparātus, 190 spārnotās raķetes, 3061 automobili un autocisternu, 15 kuģus un ātrlaivas un 93 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Doneckas virzienā.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:18 Krievijas karaspēks ceturtdienas rītā atkal apšaudījis Harkivu, nogalinot vismaz divus un ievainojot 18 cilvēkus, ziņo Harkivas apgabala kara administrācijas priekšsēdētājs Olehs Siņehubovs.
Krievi no Krievijas teritorijas uz pilsētu izšāvuši astoņas raķetes, un apšaudē cietusi kāda četrstāvu kopmītņu ēka.
Starp cietušajiem ir arī divi bērni.
Vienlaikus krievi ar raķetēm apšaudījuši Krasnohradu, kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz dienvidrietumiem no Harkivas, nogalinot vismaz divus cilvēkus.
Vēl divi cilvēki, tostarp kāds 12 gadus vecs pusaudzis, guvuši ievainojumus.
Kā ziņots, Harkivas apšaudē trešdienas vakarā iebrucēji nogalinājuši vismaz septiņus un ievainojuši 16 cilvēkus.
09:18 Krievijas karaspēka veiktajā raķešu triecienā trešdienas vakarā Ukrainas otrajā lielākajā pilsētā Harkivā sagrauta kopmītne un nogalināti septiņi cilvēki, paziņojušas Ukrainas amatpersonas.
Vēl 16 cilvēki ievainoti.
Trīsstāvu ēka, kurā atradās kopmītne, pilnībā sagrauta. Notikuma vietā strādā glābēji.
Starp kopmītnes iemītniekiem bijuši arī bērni un pensionāri, kā arī nedzirdīgie, kuri nav varējuši dzirdēt gaisa trauksmes sirēnas.
Pēc provizoriskām ziņām, kopmītnei trāpījusi spārnotā raķete “Kalibr”, portālam “Suspiļne novini” sacījis Harkivas apgabala Civilās aizsardzības departamenta direktors Ivans Sokils.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēris, ka notikušais liecina par agresora nespēku.
“Nelietīgais un ciniskais trieciens civiliedzīvotājiem (..) demonstrē agresora nespēku,” savā “Telegram” kanālā ierakstījis Zelenskis.
“Nepiedosim, atriebsim,” viņš piebildis.
Reaģējot uz kopmītnes sagraušanu Harkivā, Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba norādījis, ka vienīgais veids, kā apturēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ir sniegt pēc iespējas lielāku militāro palīdzību Ukrainai un vērst stingrākas sankcijas pret Krieviju.
“Krievija turpina slepkavot cilvēkus Eiropas vidū. Vienīgā iespēja, kā apturēt Putinu, ir sniegt Ukrainai maksimālu militāro palīdzību un noteikt stingrākas sankcijas Krievijai,” tviterī ierakstījis Kuleba.