LETA
Jaunākā informācija:
20:29 Krievijas un Turcijas prezidenti Vladimirs Putins un Redžeps Tajips Erdogans otrdien tiksies Teherānā, lai runātu par Ukrainas labības eksporta mehānismiem, pirmdien pavēstīja avots Kremlī.
“Pirmkārt, mēs esam gatavi turpināt darbu šajā virzienā, otrkārt, šo jautājumu apspriedīs prezidenti,” Krievijas ziņu aģentūras citē prezidenta padomnieka Jurija Ušakova teikto.
Krievijas Aizsardzības ministrija piektdien norādīja, ka drīz būs pabeigts ar ANO starpniecību izstrādāts dokuments, kas ļaus izvest aptuveni 20 miljonus tonnu šobrīd nobloķētās eksporta labības, kā arī Krievijas labību un minerālmēslus, kas nevar tikt izvesti Rietumu sankciju dēļ.
Kā sacīja Ušakovs, Stambulā tiks izveidots koordinācijas centrs, lai varētu noteikt šo eksporta pārvadājumu maršrutus Melnajā jūrā.
Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars pirmdien apstiprināja, ka Ukrainas un Krievijas starpā panākta principiāla vienošanās, lai izveidotu drošu jūras koridoru labības pārvadāšanai.
Pēc Teherānas sarunām “trešdien vai ceturtdien” varētu notikt vēl viena tikšanās, apliecināja Turcijas avots.
Krievijas un Ukrainas sarunvedēji trešdien Stambulā tiksies ar ANO un Turcijas diplomātiem, lai diskutētu par iespējamo vienošanos, ar ko varētu izbeigt vairākus mēnešus ilgstošo Ukrainas ostu blokādi.
Krievija februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu un ir ieņēmusi dažas Melnās jūras ostas, bet bombardē citas, arī galveno Ukrainas labības eksporta ostu Odesā.
Ukraina arī izvietojusi mīnas ap dažām ostām, lai aizsargātos pret Krievijas uzbrukumu.
Ukrainas lauksaimniecības sektors ir svarīgs labības avots pasaules tirgos, īpaši Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur situācija ap pārtikas nodrošinājumu ir sevišķi saspringta.
17:18 Personām, kas nelikumīgi pārcēlušās uz Krimu Krievijas okupācijas laikā, pēc pussalas atbrīvošanas tās teritorija būs jāpamet, intervijā ziņu aģentūrai “Ukrinform” sacīja Ukrainas prezidenta pastāvīgā pārstāve Krimas Autonomajā Republikā Tamila Taševa.
“Viss ir vienkārši, un tas nav pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Tiem iedzīvotājiem, kas nelikumīgi atbraukuši uz pussalas teritoriju, Krimas Autonomā Republika būs jāpamet,” viņa sacīja.
Runa nav par vardarbīgu izraidīšanu, norādīja Taševa.
“Tai ir jābūt brīvprātīgai izceļošanai no teritorijas, kurā viņi ieradušies nelikumīgi,” viņa piebilda.
Pēc tam viņi varēs iesniegt oficiālu pieteikumu Ukrainas varasiestādēm, lūgt izsniegt uzturēšanās atļauju un izklāstīt savu pamatojumu, “kāpēc mums viņiem būtu jāpiešķir šāda iespēja”, skaidroja amatpersona.
Taševa uzsvēra, ka “zināmi pasākumi” attieksies ne tikai uz Krievijas pilsoņiem, bet arī Ukrainas pilsoņiem, kas Krimā dzīvo pēdējos astoņus gadus.
“Es nerunāju par izraidīšanu, bet par zināmiem lustrācijas pasākumiem. Tas viss atbilst pārejas laika justīcijai, kā tas ir noteikts ANO dokumentos, un pie šiem jautājumiem Ukraina jau strādā.”
Krievijas okupācijas astoņu gadu laikā uz Ukrainas pussalu pārcēlušies no 600 000 līdz pusotram miljonam Krievijas iedzīvotāju, bet aptuveni 30 000 Krimas tatāru pussalu bijuši spiesti pamest.
15:54 Krievijas karš pret Ukrainu turpināsies vēl četrus līdz sešus mēnešus un noslēgsies ar “iesaldētu konfliktu”, uzskata bijušais NATO apvienoto spēku virspavēlnieks Eiropā Džeimss Stavridis.
Kā ASV radio “WABC 770” ēterā sacīja Stavridis, tas ir “lielā mērā acīmredzami”, ka militārā pretstāve ir “iestrēgusi abās pusēs”.
“Ukraiņi ļoti spēcīgi pretojas. [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina militārie plāni izrādījušies ne visai efektīvi. Viņš ieguvis maz teritoriju, salīdzinot ar to, kā viņš sāka konfliktu,” skaidroja bijušais NATO spēku komandieris.
“Es redzu, ka tas novedīs pie Korejas kara tipa noslēguma, tas ir, pie pamiera, militarizētās zonas abu pušu starpā, naidīguma turpināšanās, savā ziņā iesaldēta konflikta. Sagaidu to četru līdz sešu mēnešu laikā. Neviena no pusēm nespēs izturēt krietni ilgāk par to,” prognozēja Stavridis.
Korejas karš turpinājās no 1950. līdz 1953 gadam un noslēdzās ar pamieru Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas starpā.
Miera līgums joprojām nav parakstīts, un formāli abu valstu starpā joprojām ir karš.
11:44 Krievijas algotņu grupējumam “Vagner”, pēc visa spriežot, bijusi centrālā loma pēdējās kaujās Ukrainā, arī Luhanskas apgabala Popasnes un Lisičanskas sagrābšanā, liecina Lielbritānijas izlūkdienesta informācija. Kaujās grupējums cietis smagus zaudējumus.
Krievija izmantojusi “Vagner”, lai pastiprinātu spēkus frontes priekšējās līnijās, kā arī lai mazinātu personālsastāva trūkumu un zaudējumus.
“Vagner” arī pazemina kritērijus uzņemšanai grupējuma rindās, pieņemot darbā arī agrāk tiesātos un tos, kas iepriekš bijuši “melnajos sarakstos”.
Jaunajiem algotņiem tiek nodrošinātas vien nelielas apmācības. Tas, visticamāk, atstās iespaidu uz operatīvo efektivitāti un samazinās grupējuma kā Krievijas regulāro vienību atbalsta lomu, teikts izlūkdienesta informācijas apkopojumā tviterī.
“Vagner” vadītājs Jevgēņijs Prigožins nule kā saņēmis Krievijas varoņa nosaukumu par Luhanskas apgabalā īstenoto uzbrukumu.
“Laikā, kad notiek vairāku augsta ranga Krievijas militāro komandieru nomaiņa, tas, visticamāk, saasinās neapmierinātību karavīru un “Vagner” starpā. Tas arī, visticamāk, negatīvi ietekmēs Krievijas karavīru morāli,” teikts paziņojumā.
10:04 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 38 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1687 tankus, 3886 bruņutransportierus, 849 lielgabalus, 248 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 113 zenītartilērijas iekārtas, 220 lidmašīnas, 188 helikopterus, 690 bezpilota lidaparātus, 166 spārnotās raķetes, 2753 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 70 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:15 Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija dienvidu karadarbības zonā likvidējusi 36 krievu iebrucējus, kā arī iznīcinājusi divas zenītraķešu iekārtas, pirmdien ziņo operatīvais štābs “Dienvidi”.
Iznīcināta arī pretinieka radiolokācijas stacija, trīs mobilās sakaru stacijas un 11 bruņutehnikas un autotehnikas vienības.
Mikolajivas apgabalā iznīcinātas divas krievu munīcijas noliktavas.