LETA
Jaunākā informācija:
17:20 Krievijas karaspēka okupētajā Melitopolē trešdien uzspridzināts krievu bruņuvilciens, ziņo Zaporižjas apgabala aizsardzības štābs.
Saskaņā ar sākotnējo informāciju zem krievu bruņuvilciena noticis ar tālvadības pulti iedarbināmas mīnas sprādziens, teikts štāba paziņojumā.
Tiek ziņots, ka bruņuvilciena sastāvā bijuši desmit vagoni un ka sprādziens noticis zem vagona, kurā uzturas vilciena apkalpe.
Bojāti divi sliežu ceļi, apturot gan bruņuvilcienu, gan aiz tā sekojošo sastāvu ar desmit degvielas cisternām.
Likvidēto iebrucēju skaits vēl tiek precizēts.
17:20 Vairākas Krievijas bruņoto spēku apakšvienības atteikušās piedalīties kaujās Ukrainā un pieprasījušas tās nosūtīt atpakaļ uz pastāvīgās dislokācijas vietām Krievijā, trešdien paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
“Krievijas okupācijas spēku rindās aug neapmierinātība ar piedalīšanos karadarbībā. Krievijas okupanti arvien biežāk atsakās pildīt komandieru pavēles veikt aktīvas uzbrukuma darbības Ukrainas teritorijā,” teikts paziņojumā izlūkošanas pārvaldes “Telegram” kanālā.
Vairākas 70.gvardes motorizēto strēlnieku pulka apakšvienības atklāti atteikušās piedalīties karā un pieprasījušas tās nosūtīt atpakaļ uz pastāvīgās dislokācijas vietu.
Daļu komandieri visādi cenšoties noslēpt nepakļaušanās faktu. Aktīvākos karavīrus, kas pieprasījuši pārcelšanu atpakaļ uz Krieviju, nosūtījuši uz visbīstamāko frontes sektoru, cerot uz drīzu viņu nāvi, apgalvo Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde.
Lai apzinātu un neitralizētu nepakļaušanās iniciatorus, 58.vispārējās karaspēka armijas Federālā Drošības dienesta nodaļā nolēmuši papildināt 70.pulka apakšvienības ar ārštata aģentiem un informatoriem, teikts pārvaldes paziņojumā.
Dienvidu kara apgabala 58.vispārējās karaspēka armijas 42.motorizēto strēlnieku divīzijas 70.gvardes motorizēto strēlnieku pulks bāzējas Šali pilsētā, Čečenijā.
15:48 Pirmais krievu karavīrs, kas Ukrainā stājies tiesas priekšā par pastrādātajiem kara noziegumiem, trešdien atzinis savu vainu, par ko viņam varētu draudēt mūža ieslodzījums.
Uz tiesas jautājumu, vai viņš atzīst izvirzītās apsūdzībās kara noziegumos un ar iepriekšēju nodomu izdarītā slepkavībā, 21 gadu vecais seržants Vadims Šišimarins atbildēja ar “jā”.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka Šišmarins, kura pastāvīgā dzīves vieta atrodas Irkutskā, 28.februārī noslepkavojis neapbruņotu Sumu apgabala Čupahivkas ciemata iedzīvotāju, kurš pa ceļa malu stūma velosipēdu.
Prokuratūra norāda, ka pirms tam kolonnu, kurā atradās seržants Šišimarins, iznīcinājusi Ukrainas armija. Bēgot viņš kopā ar vēl četriem kolēģiem no automātiem atklāja uguni uz kādu privāto automašīnu un to nolaupīja.
Pēc tam iebrucēji ar nolaupīto automašīnu iebrauca ciematā. Tur viņi ieraudzīja vīrieti, kurš tobrīd atgriezās mājās un runāja pa telefonu. Viena no militārpersonām pavēlēja seržantam nogalināt civiliedzīvotāju, lai viņš par iebrucējiem nepaziņotu Ukrainas armijai.
Šišimarins ar automātu vairākas reizes iešāva 62 gadus vecajam vīrietim galvā, viņu nogalinot.
12:13 Krievijas karaspēka aplenkto Mariupoles metalurģijas rūpnīcu “Azovstaļ” kopš pirmdienas atstājuši 959 Ukrainas karavīri, trešdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija.
Krievijas mediji citē Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvja Igora Konašenkova teikto, ka kopš pirmdienas “padevušies gūstā” 959 Ukrainas karavīri, kas atradās rūpnīcā “Azovstaļ”, viņu vidū – 80 ievainotie, un 51 ievainotais nogādāts slimnīcā Krievijas okupētajā Novoazovskā.
Tostarp aizvadītajā diennaktī “padevušies gūstā” 694 Ukrainas karavīri, kuru vidū ir 29 ievainotie, sacījis Konašenkovs.
Pirmdien Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sākta Ukrainas karavīru evakuācija no “Azovstaļ”. Ukrainas karavīri tiek izvesti uz Krievijas okupētajām teritorijām, taču pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, evakuētos “Azovstaļ” aizstāvjus vēlāk paredzēts apmainīt pret Ukrainas sagūstītajiem Krievijas karavīriem.
Tomēr Krievijas Valsts dome gatavojas nepieļaut šādu apmaiņu, aizliedzot “nacistisko noziedznieku” apmaiņu. Krievijas Ģenerālprokuratūra aicinājusi Augstāko tiesu atzīt Ukrainas pulku “Azov”, kura karavīri aizstāvēja “Azovstaļ”, par teroristisku organizāciju.
10:45 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši aptuveni 28 300 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš iebrukuma sākuma Krievijas spēki zaudējuši 1251 tanku, 3043 bruņutransportierus, 585 lielgabalus, 199 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 91 zenītartilērijas iekārtu, 202 lidmašīnas, 167 helikopterus, 2137 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 441 bezpilota lidaparātu, 43 specializētās tehnikas vienības un 102 spārnotās raķetes.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:37 Krievijas karaspēks Harkivā pilnībā iznīcinājis Ukrainā vienīgo augu sēklu banku, kurā glabājās vairāk nekā 160 000 dažādu augu sēklu un lauksaimniecības kultūru hibrīdu paraugu no visas pasaules, paziņojusi Ukrainas Augstākās radas Humanitārās un informācijas politikas komiteja.
Šāviņš trāpījis Ukrainas Nacionālās lauksaimniecības akadēmijas Vasilija Jurjeva vārdā nosauktā Augkopības institūta ēkai Harkivā, kur glabājās gadu desmitiem vāktas dažādu augu sugu sēklas. To vidū bija arī senas, retas un iznīkušas augu sugas no visas pasaules, no kurām daudzas vairs nebūs iespējams atjaunot.
“Ukrainas augu gēnu banka pārdzīvoja Otro pasaules karu, Harkivas okupāciju, bet nepārdzīvoja Krievijas iebrukumu,” atzina Humanitārās un informācijas politikas komiteja.
Institūta galvenais pētnieks Serhijs Avramenko apliecināja, ka augu banka ir iznīcināta. “Sēklas tika īpaši glabātas, lai nākamās paaudzes tās varētu atjaunot,” viņš teica savā kanālā vietnē “YouTube”.
Pētnieks uzsvēra, ka sēklu paraugus no bankas pasūtīja dažādu valstu speciālisti, arī no Krievijas, lai selekcijā iegūtu konkrētam reģionam piemērotus augus.
Speciālists piebilda, ka iznīcināto paraugu vidū ir sēklas no augiem, kādi Eiropā un pasaulē vairs nav sastopami.
07:55 Tiesa Kijivā par civiliedzīvotāja nogalināšanu trešdien sāk tiesāt Krievijas armijas tanku nodaļas komandieri Vadimu Šišimarinu.
Šis ir pirmais gadījums, kad tiesas priekšā saukta Krievijas militārpersona par civiliedzīvotāja slepkavību šī kara laikā.
Lietu izskatīs Kijivas Solomjankas rajona tiesa. Pirmā sēde, kas bija veltīta procedūras jautājumiem, notika piektdien, taču tagad tiesa lietu sāks izskatīt pēc būtības.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka šis 21 gadu vecais karavīrs 28.februārī noslepkavojis neapbruņotu Sumu apgabala Čupahivkas ciemata iedzīvotāju, kurš pa ceļa malu stūma velosipēdu.
Prokuratūra norāda, ka pirms tam kolonnu, kurā atradās seržants Šišimarins, iznīcinājusi Ukrainas armija. Bēgot viņš kopā ar vēl četriem kolēģiem no automātiem atklāja uguni uz privāto automašīnu un to nolaupīja.
Pēc tam iebrucēji ar nolaupīto automašīnu iebrauca ciematā. Tur viņi ieraudzīja vīrieti, kurš atgriezās mājās un runāja pa telefonu. Viena no militārpersonām pavēlēja seržantam nogalināt civiliedzīvotāju, lai viņš par iebrucējiem nepaziņotu Ukrainas armijai.
Šišimarins ar automātu vairākas reizes iešāva 62 gadus vecajam vīrietim galvā, viņu nogalinot.
Apsūdzētais, kurš ir no Sibīrijas pilsētas Irkutskas, atrodas apcietinājumā. Viņam draud desmit līdz 15 gadu ilgs cietumsods vai mūža ieslodzījums.
07:54 Ukrainas bruņotie spēki jūnija beigās vai jūlija sākumā varētu doties pretuzbrukumā Krievijas spēkiem visās frontēs, televīzijā paziņoja Ukrainas iekšlietu ministra ārštata padomnieks Rostislavs Smirnovs.
“Mums jāsaprot, ka tuvākajā perspektīvā mēs dosimies pretuzbrukumā visās frontēs. Tomēr, nosacīti runājot, tas nenotiks rīt vai parīt,” sacīja Smirnovs.
Viņš atzina, ka pašlaik Ukrainas galvenais stratēģiskais uzdevums ir nodarīt iespējami lielāku kaitējumu ienaidniekam. “Mums jāsaprot, ka mums ir cilvēku rezerves, mums pienāk tehnika, mēs mācāmies ar citu tehniku, un tā nav Krievijas Federācijai. Ja mēs turēsimies pie šīs stratēģijas, tad mēs drīz sāksim gūt ievērojamu pārsvaru, jo mums pastāvīgi nāk klāt, bet viņiem – ne,” teica Smirnovs.
Runājot pa Ukrainas būtisku pārākumu visu šo faktoru apvienojuma dēļ, ministra padomnieks pauda viedokli, ka pretinieks diezgan nopietni sajutīs Ukrainas pretuzbrukumu jūnija beigās vai jūlija sākumā.
Viņš uzsvēra, ka stratēģiskajā līmenī Ukraina jau ir uzvarējusi, bet tas nenozīmē, ka “karš beigsies rīt”.
Smirnovs atzīmēja, ka Krievijai vispārējas mobilizācijas jautājums pašlaik nav darba kārtībā. Tās izsludināšanas iespējamību viņš vērtēja kā diezgan zemu, jo to ietekmē vairāki faktori.
Smirnovs sacīja, ka pirmais faktors ir Krievijas pilsoņu bailes no kara. “Ja paņem socioloģiskos pētījumus, tad viņi ir par specoperāciju, bet ir pret karu ar Ukrainu. Otrais – no tiem pašiem socioloģiskajiem pētījumiem [izriet], ka tur vairāk nekā 80% ir pret mobilizāciju, jo mobilizācija ir par karu. Un trešais faktors – es uzskatu, ka lielai mobilizācijai vienīgais globālais logs Putinam bija 9.maijā. Viņš toreiz neizsludināja šo mobilizāciju, un esmu pārliecināts, ka viņš arī turpmāk to nedarīs,” sacīja Smirnovs.
Viņš piebilda, ka Putinam tomēr paliek iespēja veikt tā saukto slēpto mobilizāciju.
07:53 No Mariupoles tērauda rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijas otrdien tika izvesta jauna Ukrainas karavīru grupa, ziņoja britu informācijas aģentūra “Reuters”.
No rūpnīcas teritorijas izbrauca vismaz septiņi autobusi ar Ukrainas karavīriem, un tos pavadīja prokrieviskie bruņotie spēki. Aculiecinieks pavēstīja “Reuters”, ka ne visi karavīri autobusos izskatījās ievainoti.
“Reuters”, Ukrainas un Krievijas mediji vēlāk ziņoja, ka karavīri aizvesti uz labošanas koloniju Olenivkā, kas atrodas tā sauktās “Doņeckas tautas republikas” separātistu kontrolētajā teritorijā.
Krievijas Izmeklēšanas komiteja otrdienas vakarā paziņoja par plāniem nopratināt pulka “Azov” karavīrus, kas no “Azovstaļ” aizvesti uz Krievijas karaspēka kontrolēto teritoriju. Komiteja arī pastāstīja par vārdā nenosaukta “britu algotņa” nopratināšanu, kura liecībām saskaņā ar Krievijas izmeklētāju ieceri vajadzētu pierādīt Kijevas vainu “Ukrainas režīma organizētā provokācijā” Bučā.
Krievijas Valsts domē ir izskanējuši aicinājumi neatdot Ukrainai pulka “Azov” karavīrus, bet trešdien Valsts domes deputāti izskatīs lēmuma projektu, kas aizliegtu “nacistisko noziedznieku apmaiņu”.
Otrdien arī kļuva zināms, ka Krievijas Ģenerālprokuratūra aicinājusi Augstāko tiesu atzīt Ukrainas pulku “Azov” par teroristisku organizāciju un aizliegt tās darbību valsts teritorijā.
Ukrainas karavīri pirmdien sāka atstāt “Azovstaļ”, kas bija pēdējais to noturētais objekts Mariupolē. Pirmdien pa humāno koridoru 53 smagi ievainotie tika evakuēti uz medicīnas iestādi Novoazovskā, bet vēl 211 karavīri pa humāno koridoru tika aizvesti uz Olenivku. Gan Novoazovska, gan Olenivka atrodas Krievijas okupētajā teritorijā. Pēc Ukrainas amatpersonu sacītā, evakuētos “Azovstaļ” aizstāvjus vēlāk paredzēts apmainīt pret Ukrainas sagūstītajiem Krievijas karavīriem.