Jaunākā informācija:

22:57 Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP) piektdien kopā ar vairāku citu Eiropas pilsētu vadītājiem ticies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, liecina informācija Ukrainas prezidenta mājaslapā.

Interneta vietnē ievietotajās fotogrāfijās redzams, ka Zelenskis Kijivā uzņēmis Eiropas Lielo pilsētu tīkla “Eurocities” pārstāvjus.

Staķis mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta, ka no Zelenska tikšanās laikā izskanēja “trīs vienkārši lūgumi” Eiropas pilsētu mēriem: cīnīties pret Krieviju informācijas karā, uzņemties līderību Ukrainas pilsētu atjaunošanā un demonstrēt piemēru pārējām pilsētām Eiropā un pasaulē.

Rīgas mērs pastāstīja, ka pēc viņa un citu mēru iniciatīvas kopā ar astoņiem Eiropas pilsētu vadītājiem tika apmeklētas Krievijas iebrukumā cietušās pilsētas, lai vienotos par praktisku palīdzību Ukrainai.

“Krievijas armijas nežēlības sekas aptveramas tikai klātienē – redzot postu, ko nodarījuši okupanti Bučā, Irpiņā un Borodjankā. Vislielākie cieņas apliecinājumi visiem Ukrainas varoņiem – arī Bučas un Irpiņas mēriem, kuri kopā ar saviem iedzīvotājiem pārcietuši okupācijas šausmas, bet tagad mēģina dziedēt kara atstātās brūces, kas pilnībā nesadzīs nekad,” pauda Staķis.

Politiķis norādīja, ka vizītes laikā sastaptie cilvēki un amatpersonas ir dzīvs pierādījums tam, ka Krievijas rīcība Ukrainā ir neslēpts genocīds, jo civilo objektu bombardēšana, civiliedzīvotāju spīdzināšana un slepkavošana veikta skaidru ar nodomu.

Viņš arī izcēla Kijivas mēra Vitālija Kļičko ticību savas tautas spēkiem, kas Staķa ieskatā ir apliecinājums tam, ka “mums katru dienu jāatgādina Eiropai par karu, jāpalīdz bēgļiem, jāziedo Ukrainas armijai”.

Tīklā “Eurocities”, kurā ir pārstāvētas 200 Eiropas pilsētas, taps kopīgs plāns Ukrainas atjaunošanai. Pilsētu rīcībai jābūt koordinētai ar nacionālo valdību plāniem, atklāja Staķis.

21:23 ASV Aizsardzības ministrija piektdien paziņoja par jaunu ieroču sūtījumu Ukrainas spēkiem 775 miljonu dolāru apmērā, kas ietver “Himars” raķetes, artilēriju un atmīnēšanas sistēmas.

“Mēs vēlamies pārliecināties, ka Ukrainai ir vienmērīga munīcijas plūsma, lai apmierinātu tās vajadzības, un to mēs darām ar šo paketi,” paziņoja Pentagona pārstāvis.

Jaunās palīdzības paketes ietvaros Kijiva arī saņems 1000 pārnēsājamo prettanku sistēmu “Javelin” un 2000 prettanku lādiņu.

Saskaņā ar Pentagona datiem Ukrainai kopējā ASV militārā palīdzība sasniegusi vairāk nekā 10,6 miljardus dolāru.

20:35 Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa Francijas kolēģis Emanuels Makrons piektdien telefonsarunā vienojušies par nepieciešamību veikt neatkarīgu inspekciju Krievijas spēku sagrābtajā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES). 

Kā teikts Kremļa paziņojumā, abi līderi aicinājuši Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ekspertus pārbaudīt AES “pēc iespējas ātrāk” un “novērtēt reālo situāciju uz vietas”.

“Krievijas puse apliecināja gatavību sniegt aģentūras inspektoriem nepieciešamo palīdzību,” teikts paziņojumā.

Atsevišķā paziņojumā Francijas prezidenta birojs norādīja, ka Makrons “atbalstīja IAEA ekspertu misijas nosūtīšanu atbilstoši nosacījumiem, par kuriem vienojušās Ukraina un ANO”.

Francijas puse norādīja, ka Putins ir atteicies no prasības, lai IAEA komanda dotos uz AES caur Krieviju, sakot, ka tā varētu ierasties caur Ukrainu.

Putins un Makrons vēlreiz runās par šo tēmu “tuvākajās dienās pēc sarunām starp tehniskajām komandām un pirms misijas nosūtīšanas”, paziņoja Elizejas pils.

Putina un Makrona telefonsaruna bija pirmā teju trīs mēnešu laikā.

Ukrainas dienvidos esošā Zaporižjas AES, kas ir lielākā atomspēkstacija Eiropā, kopš marta atrodas Krievijas karaspēka kontrolē. Šomēnes AES vairākkārt apšaudīta. Ukraina paziņojusi, ka AES apšaudījuši Krievijas spēki nolūkā apšaudēs vainot Ukrainu. Tāpat Ukraina apsūdzējusi Krieviju, ka tā pārvērtusi AES par militāru bāzi.

18:05 ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs piektdien aicināja Krieviju neatslēgt no Ukrainas tīkla Zaporižjas atomelektrostaciju (AES), kas kopš marta atrodas Krievijas karaspēka kontrolē.

“Pašsaprotami, elektrība no Zaporižjas ir Ukrainas elektrība. Šis princips ir pilnībā jārespektē,” vizītes gaitā Odesā, Ukrainas dienvidos, sacīja Gutērrešs.

Kā norādīja Ukrainas atomenerģijas uzņēmums “Enerhoatom”, “ir informācija, ka krievu okupantu karaspēks plāno izslēgt reaktorus un atslēgt tos no Ukrainas energosistēmas izejas līnijām”.

Krievija arī ierobežojusi darbinieku piekļuvi AES, norādīja uzņēmums.

Vēl pagājušajā nedēļā “Enerhoatom” paziņoja, ka Krievijas karaspēks plāno Zaporižjas AES elektrību vadīt uz Krimu.

Krievija ceturtdien noraidīja ANO priekšlikumu par demilitarizētas zonas izveidi ap Zaporižjas AES Ukrainā.

Kā apgalvoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis, plāns ir nepieņemams, jo tādējādi spēkstacija būtu pakļauta vēl lielākam apdraudējumam.

Krievija sagaida, ka Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) eksperti “tuvākajā nākotnē” apmeklēs Zaporižjas AES.

Mediji ziņo, ka pastāv domstarpības par maršrutu, kā ekspertiem vajadzētu ierasties Zaporižjas AES, un tas aizkavē viņu misijas sākumu.

16:33 Britu raidsabiedrības BBC krievu redakcija kopā ar Krievijas tīmekļa mediju “Mediazona” un brīvprātīgo komandu publicējuši jaunākos datus par Krievijas armijas zaudējumiem, un atbilstoši izpētes rezultātiem izdevies gūt apstiprinājumu par 5701 Krievijas karavīra nāvi.

Ja vidēji bataljonā ir 300 cilvēku, tad šie dati nozīmē, ka pusgadu ilgstošā kara gaitā Krievijas apstiprinātie zaudējumi ir aptuveni 20 bataljoni.

Žurnālisti skaidro, ka apkopo tikai apstiprinātus datus, balstoties vietējo varasiestāžu, mediju un kritušo karavīru tuvinieku informācijā.

Atbilstoši viņu vērtējumam sarakstā kritušo ir par 40-60% mazāk nekā reāli Krievijā apglabāto karavīru skaits.

No 5701 karavīra 966 cilvēki jeb 17% ir virsnieki.

Reģionu vidū līdere ar ar 270 kritušajiem joprojām ir Dagestāna, tālāk seko Burjatija un Krasnodaras novads ar attiecīgi 245 un 206 kritušajiem.

Salīdzinājumam zināms ir par tikai 14 kritušajiem no Maskavas, kaut arī Maskavā dzīvo 9% no visiem Krievijas iedzīvotājiem.

Atbilstoši ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes vērtējumam Ukrainā līdz jūlija beigām krituši vairāk nekā 15 000 krievu karavīru. Britu izlūkdienests vēl jūnijā minēja, ka krituši 20 000 krievu. Atbilstoši Ukrainas Ģenerālštāba aplēsēm Krievija zaudējusi vairāk nekā 40 000 karavīru.

Atbilstoši Pentagona aplēsēm kritušo un ievainoto Krievijas karavīru skaits līdz augusta sākumam bija no 70 000 līdz 80 000.

Atjaunotu oficiālo datu par Krievijas armijas zaudējumiem nav.

Krievijas Aizsardzības ministrija pēdējo reizi par zaudējumiem atskaitījās 25.martā, paziņojot par 1351 kritušo.

10:02 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 44 700 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1899 tankus, 4195 bruņutransportierus, 1016 lielgabalus, 266 daudzstobru reaktīvo mīnmetējus, 141 zenītartilērijas iekārtu, 234 lidmašīnas, 197 helikopterus, 795 bezpilota lidaparātus, 190 spārnotās raķetes, 3130 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 94 specializētās tehnikas vienības.

Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Doneckas virzienā.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

09:09 Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija dienvidu karadarbības zonā likvidējusi 73 krievu iebrucējus, kā arī iznīcinājusi pretinieka munīcijas noliktavu un kara tehniku, piektdien ziņo operatīvais štābs “Dienvidi”.

Ukraiņu aviācija devusi triecienus četriem pretinieka dzīvā spēka un tehnikas koncentrācijas punktiem Baštankas un Berislavas rajonos.

Tikmēr ukraiņu artilērija apšaudījusi vairāk nekā 200 mērķu, tostarp novēršot krievu plānus salabot turpmākajai izmantošanai Kahovkas tiltu.

Saskaņā ar apstiprinātajām ziņām krievi pēdējās diennakts laikā zaudējusi 73 karavīrus, trīs tankus, četras raķešu palaišanas iekārtas, vienu radiolokācijas staciju, kā arī piecas bruņutehnikas un autotehnikas vienības.

Iznīcināta pretinieka munīcijas noliktava.

09:09 Belbekas militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā, Krievijas okupētajā Ukrainas Krimas pussalā, ceturtdienas vakarā bijuši dzirdami sprādzieni, savukārt Krievijas Belgorodas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu, aizdegusies munīcijas noliktava,  liecina vietējo iedzīvotāju medijiem un sociālajos tīklos sniegtā informācija.

“Aculiecinieki ziņo par virkni sprādzienu Belbekas aerodroma rajonā. Bija dzirdama sirēna, cilvēki redzēja Ārkārtējo situāciju ministrijas mašīnas, kuras devās uz turieni,” teikts ziņapmaiņas platformas “Telegram” kanālā “ČP Sevastopoļ”.

Aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz avotiem okupētajā Krimā, vēsta, ka Belbekas lidlaukā nogranduši vismaz četri sprādzieni.

Okupantu ieceltais Sevastopoles gubernators Mihails Razvozžajevs paziņojis, ka Krievijas pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu.

SpēcīgI sprādzieni ceturtdienas vakarā bijuši dzirdami arī Kerčā, kur sākas pēc Krimas okupācijas uzceltais tilts, kas pussalu savieno ar Krieviju, atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem, ziņo raidorganizācija “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība”(RFE/RL). Sprādzieni bijuši tik stipri, ka trīcējuši logu stikli un ieslēgusies automobiļu signalizācija.

Okupantu ieceltā Krimas vietvalža Sergeja Aksjonova padomnieks Oļegs Krjučkovs platformā “Telegram” ierakstījis, ka “Kerčā iedarbojušās pretgaisa aizsardzības sistēmas”, piebilstot, ka “draudu pilsētai un tiltam nav”.

Liels ugunsgrēks izcēlies munīcijas noliktavā Krievijas Belgorodas apgabala Timonovas ciemā, kas atrodas netālu no Ukrainas robežas, dzirdami spēcīgi sprādzieni, liecina sociālajos tīklos izplatīts video.

Belgorodas apgabala gubernators Vjačeslavs Gladkovs vēlāk apstiprināja, ka aizdegusies munīcijas noliktava un tiek evakuēti Timonovas un Solotu ciemu iedzīvotāji.

Gladkovs piebilda, ka upuru un cietušo neesot, bet ugunsgrēka cēlonis tiekot noskaidrots.

Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs, komentējot sprādzienus Belbekas lidlaukā un Kerčā, kā arī ugunsgrēku munīcijas noliktavā Belgorodas apgabalā, platformā “Telegram” ierakstījis: “Kā jūs saprotat, mums ar to nav saistības. Smēķēt vajag mazāk.”