LETA
Jaunākā informācija:
16:59 Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs paziņojis, ka Ukrainas bruņotie spēki tuvāko nedēļu laikā var atbrīvot Krievijas spēku okupētās Hersonas un Melitopoles pilsētas.
“Ukrainas bruņotie spēki ir panākuši ievērojamu progresu un jau atrodas uz Hersonas robežām. Esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā, tuvāko nedēļu laikā, Hersonas pilsētu atbrīvos mūsu varonīgie karavīri. Tāda pati situācija ir arī virzienā uz Melitopoles pilsētu,” svētdienas videovēstījumā sacīja Fjodorovs.
Viņš precizēja, ka nesen Ukrainas armija frontes līniju no Zaporožijes Melitopoles virzienā ir pavirzījusi par vairāk nekā desmit kilometriem.
Ukrainas dienvidu pilsētas Hersona un Melitopole atrodas Krievijas spēku kontrolē kopš iebrukuma sākuma 24. februārī.
12:18 Polijā no Ukrainas kopš Krievijas iebrukuma sākuma ieradušies 4,16 miljoni bēgļu, svētdien paziņoja Polijas robežsardzes aģentūra.
Sestdien Polijā no Ukrainas ieradušies 26 000 bēgļu, pavēstīja aģentūra.
Tajā pat laikā sestdien 27 400 cilvēku no Polijas devušies uz Ukrainu, ziņo aģentūra.
Martā Polija pieņēma likumu, kas sniedz plašu atbalstu ukraiņiem, kuri bēg no Krievijas iebrukuma.
Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, 90% poļu atbalsta bēgļu uzņemšanu no Ukrainas.
11:23 Gan Ukrainas, gan Krievijas armijas rindās vērojams kaujas gara kritums, lai gan tās izpaužas dažādi, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā novērtējumā par karu Ukrainā.
Ministrija to skaidro ar ieilgušajām smagajām kaujām Severodoneckas rajonā.
Pēdējo nedēļu laikā bijuši dezertēšanas gadījumi Ukrainas militārpersonu vidū, kā arī situācijas, kad Krievijas karavīri veselām vienībām atteikušies piedalīties karadarbībā.
Tāpat Krievijas karaspēkā turpina uzliesmot konflikti starp karavīriem un viņu komandieriem, dažkārt pielietojot ieročus.
Starp Krievijas karavīru demoralizācijas cēloņiem tiek minēta zemā vadības kvalitāte, sliktā vienību rotācija, ļoti augstais upuru līmenis un nesakārtotā loģistika.
Turklāt daudzām militārpersonām joprojām ir nesaprotami mērķi un uzdevumi, kurus Krievijas vadība cenšas sasniegt šī kara rezultātā.
11:06 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši aptuveni 33 600 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī Krievija zaudējusi 1468 tankus, 3577 bruņutransportierus, 745 lielgabalus, 235 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 98 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 181 helikopteru, 598 bezpilota lidaparātus, 130 spārnotās raķetes, 2523 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 55 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:25 Situācija ap Severodonecku ir ļoti sarežģīta, ienaidnieks izdara spiedienu no visām pusēm, svētdien paziņoja Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
“Severdoneckā situācija ir ļoti sarežģīta, ienaidnieks pilsētas iekšienē visu laiku veic gaisa izlūkošanu ar bezpilota lidaparātiem, koriģē uguni, ātri pielāgojas mūsu izmaiņām aizsardzībā. Atkal spēcīgi apšaudīti rajoni pie tiltiem. Divreiz veica triecienu pa Severdoneckas “Azot”,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” pavēstīja gubernators.
Viņš pavēstīja, ka apšaudīta Ukrainas armijas kontrolētā Lisičanska, kas atrodas pāri upei pretī Severodoneckai.
Haidajs iepriekš ziņoja, ka Krievijas karaspēks nevar pietuvoties Lisičanskai, tāpēc viņi vienkārši apšauda pilsētu no gaisa.
ANO piektdien brīdināja, ka cilvēkiem Severodoneckā arvien grūtāk piekļūt tīram ūdenim un pārtikai.
10:08 Karš Ukrainā varētu ilgt gadiem, svētdien publicētā intervijā Vācijas laikrakstā “Bild” brīdina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
“Mums ir jāgatavojas, ka tas ilgs gadiem,” sacīja Stoltenbergs. “Mēs nedrīkstam vājināt mūsu atbalstu Ukrainai, pat ja maksa ir liela – ne tikai militārā atbalsta, bet arī augošo enerģijas un pārtikas cenu izteiksmē.”
Viņš sacīja, ka degvielas un pārtikas cenas nav nekas, salīdzinot ar cenu, kādu katru dienu maksā ukraiņi frontē, brīdinot, ka “mums būs jāmaksā vēl lielāka cena”, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sasniegs savus mērķus Ukrainā.
