LETA
21:18 Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko sestdien apsūdzējis Ukrainu, ka tā apšaudījusi Baltkrievijas teritoriju ar raķetēm.
“Mūs provocē. Man jums jāsaka, ka aptuveni pirms trim dienām (..) viņi no Ukrainas teritorijas mēģināja uzbrukt militāriem mērķiem Baltkrievijas teritorijā. Paldies Dievam, mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmas “Pantsir” pārtvert visas Ukrainas bruņoto spēku palaistās raķetes,” paziņoja Lukašenko.
Ukraina pagājušajā nedēļā paziņoja, ka no Baltkrievijas teritorijas izšautas raķetes trāpījušas Ukrainas teritorijā netālu no robežas.
Lukašenko arī paziņoja, ka licis saviem bruņotajiem spēkiem mērķēt uz lēmumu pieņemšanas centriem “Minskas pretinieku galvaspilsētās”. Vienlaikus Baltkrievijas diktators apgalvoja, ka viņa nodoms nav karot Ukrainā.
Lukašenko ir stipri atkarīgs no Kremļa atbalsta un ļāvis izmantot Maskavai Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu uzbrukumam Ukrainai.
18:32 Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija īstenojusi 796 kiberuzbrukumus Ukrainai, kas ir trīs reizes vairāk nekā tai pat laika posmā pērn, paziņojis Ukrainas Speciālo sakaru un informācijas aizsardzības dienesta vadītājs Jurijs Ščihoļs.
“Kopš pilna apjoma kara sākuma Krievija veikusi 796 kiberuzbrukumus Ukrainai. Tas ir trīs reizes vairāk nekā tai pat laika periodā pagājušajā gadā. Kiberuzbrukumu skaits nesamazinās, bet kvalitāte krītas,” sacīja Ščihoļs.
Krievijai vairs nav tik daudz laika, cik bija agrāk, lai sagatavotu kiberuzbrukumus Ukrainas telekomunikāciju operatoriem un citiem svarīgiem mērķiem, norādīja Ščihoļs.
Viņš arī norādīja, ka Krievija nav tik spēcīga, kā tā apgalvojusi pēdējos gados, un neviens no tās kiberuzbrukumiem nav sasniedzis izvirzītos mērķus.
17:34 Tā dēvētās Doņeckas tautas republikas (DTR) cietumos ieslodzīti vairāk nekā 10 000 Mariupoles iedzīvotāju, vietnē “Telegram” paziņojusi Krievijas karaspēka iznīcinātās pilsētas dome.
“Okupanti aizturēja miermīlīgos iedzīvotājus un nosūtīja uz ieslodzījuma vietām. Ir informācija par četriem šādiem cietumiem: diviem Olenivkā, viens ir Doneckas pirmstiesas aizturēšanas centrā un viens ir Makijivkā. Cilvēki atrodas šausmīgos un necilvēcīgos apstākļos kā koncentrācijas nometnē,” paziņoja Mariupoles dome.
Ieslodzītajiem cilvēkiem gandrīz nav pieejams dzeramais ūdens un pārtika, normāla medicīniskā aprūpe un viņi tiek pakļauti dažāda veida spīdzināšanai – gan psiholoģiskai, gan fiziskai, teikts domes paziņojumā.
Mariupole piedzīvo vienu no lielākajām humānajām katastrofām, ko izraisījusi Krievijas agresija. Pilsēta ir faktiski sagrauta, taču tajā joprojām atrodas tūkstošiem cilvēku.
14:57 Krievijas karaspēks turpina aktīvi uzrukt Lisičanskai un tās apkārtnei, cenšoties ieņemt pēdējo Ukrainas armijas bastionu Luhanskas apgabalā, sestdien paziņojis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Ukrainas karavīri nedēļām ilgi aizstāvējuši Lisičansku, cenšoties nepieļaut tās nonākšanu Krievijas karaspēka kontrolē, kā notika ar Severodonecku pirms nedēļas.
Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēkam izdevies ieņemt naftas pārstrādes rūpnīcu pie Lisičanskas robežām, bet Haidajs piektdien apgalvoja, ka cīņa par rūpnīcu vēl turpinās.
“Pēdējās dienas laikā okupanti atklāja uguni no visiem pieejamajiem ieroču veidiem,” sestdien vietnē “Telegram” ziņoja Haidajs.
14:02 Lielbritānijas izlūkdienestu rīcībā esošā informācija vedina domāt, ka Krievijai sāk trūkt modernu raķešu.
Krievija, visticamāk, izmantoja pretkuģu raķetes sekundāram sauszemes uzbrukumam, jo tai sāk sarukt modernu precīzu ieroču krājumi, teikts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā ziņojumā.
Tajā norādīts, ka 27.jūnijā tirdzniecības centram Kremenčukā, visticamāk, trāpīja pretkuģu raķete “KH-32”, kas nespēj precīzi sasniegt mērķus uz zemes.
Savukārt nesen dzīvojamajam namam Odesā, visticamāk, trāpīja raķete “KH-22”, kas ir vēl neprecīzāka, teikts ziņojumā.
Krievija noraidījusi britu izlūkdienestu ziņojumu kā propagandu.
11:09 Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 344 bērni, bet vairāk nekā 640 guvuši dažādus ievainojumus, sestdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
Krievu uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti vai ievainoti 340 bērni, Harkivas apgabalā – 185, Kijivas apgabalā – 116, Černihivas apgabalā – 68, Luhanskas apgabalā – 61, Hersonas apgabalā – 52, Mikolajivas apgabalā – 53, Zaporižjas apgabalā – 31.
Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 2102 mācību iestādēm, no kurām 215 pilnībā sagrautas.
Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.
10:23 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 35 870 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1582 tankus, 3737 bruņutransportierus, 800 lielgabalus, 246 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 105 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 186 helikopterus, 653 bezpilota lidaparātus, 144 spārnotās raķetes, 2614 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 61 specializētās tehnikas vienību.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:47 Norvēģija piektdien apsolījusi desmit miljardu Norvēģijas kronu (aptuveni 965 miljonu eiro) lielu palīdzību Ukrainai divu gadu laikā.
Nauda paredzēta humānajai palīdzībai, valsts atjaunošanai, ieročiem un atbalstam Norvēģijas varasiestādēm, paziņoja Norvēģijas valdība.
“Mēs esam kopā ar ukraiņu tautu,” paziņoja Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gārs Stēre, kurš piektdien apmeklēja Ukrainu.
“Mēs atbalstām ukraiņu cīņu par brīvību. Viņi cīnās par savu valsti, bet arī par demokrātiskām vērtībām,” paziņoja Stēre.
Norvēģija, kas jau iepriekš palīdzējusi Ukrainai, trešdien paziņoja, ka nosūtīs tai trīs raķešu sistēmas.
09:24 Pilna apjoma kara četros mēnešos Krievija ir izšāvusi uz Ukrainu apmēram 3000 raķešu, piektdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, piedaloties preses konferencē Kijivā kopā ar Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri.
Prezidents pauda pārliecību, ka šāda Krievijas darbību nežēlība tikai uzsver to, cik pareizi bijuši partneru lēmumi par aizsardzības atbalsta piešķiršanu Ukrainai.
“Pirmām kārtām tas ir aizsardzības atbalsts. Nevienai pasaules valstij nevajag palikt vienai, kad ir tāds ļaunums, kad tas eksistē,” uzsvēra Zelenskis.
Viņš atgādināja, ka Krievijas armija naktī uz piektdienu apšaudīja ar raķetēm Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināts vismaz 21 cilvēks, tai skaitā divi bērni, un ievainoti vairāk nekā 30.
“Tas nav izolēts trieciens, un tā nav nejaušība, kā katru dienu masu medijos runā Krievijas Federācija. Tas ir mērķtiecīgs Krievijas terors pret mūsu pilsētām un ciematiem, mūsu cilvēkiem, pieaugušajiem un bērniem,” uzsvēra Zelenskis.
Viņš uzsvēra, ka raķetes “H-22”, no kurām viena izraisīja šo traģēdiju, ir paredzētas lietošanai pret lidmašīnu bāzes kuģiem un citiem lieliem karakuģiem, bet Krievijas armija lietojusi šo raķeti pret dzīvojamo namu ar civiliedzīvotājiem.
09:24 Ukraina piektdien apsūdzēja Krievijas armiju, ka tā nometusi fosfora bumbas uz Čūsku salu neilgi pēc aiziešanas no šīs stratēģiski svarīgās Ukrainai piederošās salas Melnajā jūrā.
Salai divreiz pārlidoja iznīcinātāji “Su-30”, nometot fosfora bumbas, un tie bija izlidojuši no Krievijas anektētās Krimas pussalas, lietotnē “Telegram” paziņoja Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kā pierādījumu demonstrējot šīs bombardēšanas videoierakstu.
“Vienīgā lieta, kur ienaidnieks ir konsekvents, ir nemainīgā “precizitāte”,” viņš ironiski uzsvēra, atsaucoties uz acīmredzamu netrāpīšanu mērķiem.
Krievijas armija ceturtdien izveda savus spēkus no Čūsku salas. Maskava to nosauca par “labas gribas žestu”, bet Ukraina šo Krievijas spēku izvešanu atzina par savu uzvaru.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija uzskata, ka Krievijas karavīru aiziešana no Čūsku salas bija nevis “labas gribas žests”, bet drīzāk nepieciešamība, jo karavīri tur bija izolēti un pakļauti Ukrainas uzbrukumiem.
Ukrainas armija pēdējās nedēļās bija uzbrukusi Krievijas karavīriem Čūsku salā ar raķetēm un bezpilota lidaparātiem. Ar raķetēm trāpīts arī Krievijas karaflotes kuģiem, kas centās apgādāt karavīrus Čūsku salā.
09:23 ASV valdība piektdien apsolīja Ukrainai jaunu ieroču paketi 820 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas paredzēta Ukrainas aizsardzībai pret Krievijas iebrukumu.
Paketē būs ietverta munīcija “HIMARS” tipa raķešu palaišanas sistēmām, divas “zeme-gaiss” tipa raķešu aizsardzības sistēmas “NASAMS”, artilērijas munīcija un radaru sistēmas artilērijas aizsardzībai, piektdien paziņoja Pentagons.
Liela daļa jaunās palīdzības ir nevis no ASV bruņojuma rezervēm, bet tiks saražota pēc vienošanās ar ASV ieroču rūpniecību.
Vašingtona informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma 24.februārī tā ir apsolījusi vai piegādājusi Ukrainai ieročus un aprīkojumu gandrīz 7 miljardu dolāru vērtībā.
