LETA
Jaunākā informācija:
19:55 Saskaņotā atbildē Krievijas pretlikumīgajiem centieniem anektēt Ukrainas teritorijas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis sākušas izsaukt Krievijas vēstniekus, svētdien ziņu aģentūrai DPA atklāja ES amatpersona.
Vācijas ir izsaukusi Krievijas vēstnieku Berlīnē, apstiprināja Vācijas Ārlietu ministrija.
Krievijas vēstnieki Itālijā, Austrijā un Dānijā ir izsaukti uz Ārlietu ministrijām pirmdien.
Krievijas vēstnieks Beļģijā tika izsaukts jau piektdien.
Vēstnieku izsaukšanu koordinē Eiropas Ārējās darbības dienests (EEAS).
18:23 Ukrainai 2023.gadā tiks piegādātas 16 haubices no Slovākijas, svētdien paziņojusi Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte.
Haubices tiks ražotas Slovākijā. Tās finansēs Dānija, Norvēģija un Vācija, paziņoja ministre, kura nule kā atgriezusies no savs pirmās vizītes Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī.
Viņa norādīja, ka šis projekts parāda, cik svarīgi ir izpētīt ražošanas iespējas kopā ar partneriem un īstenot tās.
Haubices “Zuzana” ir Slovākijas aizsardzības nozares produkts un vienīgā ieroču sistēma, kas tiek ražota Slovākijā. Šīs haubices spēj šaut ar visu tipu NATO munīciju, kam ir 155 milimetru kalibrs, liecina ražotāju publiskotā informācija.
Vācijas Aizsardzības ministrija šī projekta izmaksas aplēsusi uz 92 miljoniem eiro.
Vizītē Ukrainā Lambrehte arī apliecināja, ka Vācija ātri piegādās pirmo no četrām solītajām pretgaisa aizsardzības sistēmām IRIS-T, un pavēstīja, ka pārējo trīs finansējums ir nodrošināts.
Viņa sacīja, ka Vācijas valdība arī vairāk palīdzēs Ukrainai cīņā ar ienaidnieka bezpilota lidaparātiem.
17:18 Pāvests Francisks svētdien aicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārtraukt vardarbības un nāves spirāli, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā.
Katoļu baznīcas galva ar šādu aicinājumu nācis klajā pēc tam, kad Putins nesen izsludināja valstī daļējo mobilizāciju, pretlikumīgi paziņoja par okupēto Ukrainas teritoriju aneksiju un draudēja nevilcināties izmantot kodolieročus.
Francisks, uzrunājot ticīgos Svētā Pētera laukumā, sacīja, ka savus vārdus pirmām kārtām adresē Putinam.
“Kas notiks tālāk? Cik daudz asinīm vēl jāizlīst, lai mēs saprastu, ka karš nekad nav risinājums, tikai iznīcināšana? Dieva un cilvēcības vārdā (..), es vēlreiz aicinu nekavējoties pārtraukt uguni,” paziņoja Francisks.
Viņš pauda dziļu nožēlu par situācijas pasliktināšanos pēdējās dienās, ko izraisījušas “tālākas darbības, kas ir pretrunā starptautiskajiem principiem”, norādot, ka tas rada bažas par nekontrolējamām un katastrofālām sekām visā pasaulē.
Pāvests arī aicināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski palikt atvērtam nopietniem miera ierosinājumiem.
“Pēc septiņus mēnešus ilgas karadarbības izmantosim visus diplomātiskos līdzekļus, pat tos, kuri varbūt līdz šim nav izmantoti, lai izbeigtu šo briesmīgo traģēdiju. Karš pats par sevi ir kļūda un šausmas!” sacīja pāvests.
15:36 Pēc Krievijas karavīru atkāpšanās no Limanas Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien paziņojis, ka stratēģiski svarīgā pilsēta tagad pilnībā atrodas Ukrainas armijas kontrolē.
“Plkst.12.30 Limana ir pilnībā attīrīta. Paldies mūsu armijai!” paziņoja prezidents video, kas ilga tikai desmit sekundes.
Iepriekš Ukrainas varasiestādes ziņoja, ka aplenkti aptuveni 5000 Krievijas karavīru. Pagaidām nav skaidrs, cik Krievijas karavīru ir nogalināti vai saņemti gūstā.
Limana atrodas Doneckas reģionā. Limanas atgūšana paver iespēju Ukrainas armijai doties tālāk uz Kreminnu un Svatovi, kas abas atrodas Luhanskas apgabalā un tiek uzskatītas par nozīmīgiem transporta mezgliem, sevišķi Svatove.
14:01 Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 412 bērni, bet vismaz 784 guvuši dažādus ievainojumus, svētdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
Krievu uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti vai ievainoti 402 bērni, Harkivas apgabalā – 246, Kijivas apgabalā – 116, Černihivas apgabalā – 68, Mikolajivas apgabalā – 75, Luhanskas apgabalā – 64, Hersonas apgabalā – 57 un Zaporižjas apgabalā – 50.
Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.
Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi aptuveni 2562 mācību iestādēm, no kurām 295 pilnībā sagrautas.
13:39 Krievija cita starpā svētdien ar bezpilota lidaparātu uzbrukusi Ukrainas prezidenta dzimtajai pilsētai Krivijrihai un apšaudījusi ar raķetēm Zaporižju, bet Ukrainas armija tikmēr turpina pretuzbrukumu.
Jau ziņots, ka Ukrainas armijai sestdien izdevās atgūt kontroli pār Limanu, ko Krievijas karaspēks izmantoja kā transporta un loģistikas centru. Tas ir nozīmīgs zaudējums Krievijas karaspēkam.
“Ukrainas karogs jau plīvo Limanā,” paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, solot nākamās nedēļas laikā pacelt Ukrainas karogu vēl citās Donbasa vietās.
Krievija svētdienas rītā ar bezpilota lidaparātu uzbrukusi skolai Krivijrihā, sagraujot divus skolas stāvus un izraisot ugunsgrēku.
Krievija pēdējās nedēļās sākusi izmantot Irānā ražotos bezpilota lidaparātus. Ukrainas dienvidos Ukrainas gaisa spēki ziņoja, ka naktī notriekuši piecus šādus dronus, bet diviem izdevies izlauzties cauri pretgaisa aizsardzībai.
Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudījis arī Zaporižju un Mikolajivu, svētdien ziņoja Ukrainas amatpersonas
Ukrainas armija svētdien paziņoja, ka tā veikusi uzbrukumu Krievijas munīcijas noliktavai Čerņihivā un citiem Krievijas karaspēka posteņiem, noliktavā, un divām raķešu “S-300” baterijām.
12:35 Krievijas karaspēka atkāpšanās no Limanas ir liels politisks zaudējums Maskavai, norādīts Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas jaunākajā ziņojumā par situāciju Ukrainas frontēs, kas balstīts izlūkdienestu informācijā.
“2022.gada 1.oktobrī Ukrainas ofensīvas spiediena ietekmē Krievijas spēki atkāpās no Doneckas apgabala pilsētas Limanas,” norādīts ziņojumā, kurā teikts, ka šajā pilsētā, visticamāk, atradās “nepietiekami nokomplektēti Krievijas rietumu un centrālo militāro apgabalu elementi, kā arī brīvprātīgi mobilizēto rezervistu kontingents”.
“Šie spēki, visticamāk, cieta smagus zaudējumus, atkāpjoties pa vienīgo ceļu, kas ved laukā no pilsētas, kurš joprojām bija krievu kontrolē,” teikts ziņojumā.
Ziņojumā uzsvērta Limanas stratēģiskā nozīme, jo kontrole pār šo pilsētu nozīmē arī kontroli pār galveno ceļu pāri Siverskijdonecas upei, aiz kuras Krievija mēģināja nostiprināt savas pozīcijas.
Atkāpšanās no Limanas ir arī liels politisks zaudējums Maskavai, ņemot vērā, ka Limana atrodas Doneckas apgabalā, kuru Krievija mēģinājusi nelegāli anektēt.
Ziņojumā arī norādīts, ka šīs pilsētas zaudēšana pastiprinājusi Krievijas armiju komandieru publisku kritiku no Krievijas politiķu puses.
“Tālāka teritorijas zaudēšana nelikumīgi okupētajos Ukrainas reģionos gandrīz droši pastiprinās šādu kritiku un palielinās spiedienu uz augstākajiem [Krievijas] komandieriem,” norādīts ziņojumā.
12:34 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 60 110 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 500 iebrucēju, 23 tanki un seši krievu bezpilota lidaparāti.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2377 tankus, 4975 bruņutransportierus, 1405 lielgabalus, 337 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 176 zenītartilērijas iekārtas, 264 lidmašīnas, 227 helikopterus, 1015 bezpilota lidaparātus, 246 spārnotās raķetes, 3796 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas, kā arī 131 specializētās tehnikas vienību.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Kramatorskas un Bahmutas virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.